Rekurzeme.lv ARHĪVS

Logo

“Dunikas pagasta vēsture” gatava, meklē naudu drukāšanai

JĀNIS GOLDBERGS
Laikraksta arhīvs

2016. gada 10. novembris 07:00

541
“Dunikas pagasta vēsture” gatava, meklē naudu drukāšanai

Senlietu krātuves “Lauksargi” vadītāja un ilggadējā Sikšņu skolas skolotāja Ausma Padalka kopā ar Kristīni Jākabsoni pabeigušas darbu pie grāmatas “Dunikas pagasta vēsture”, kas šobrīd jau nodota maketēšanai. Vēl tikai tāds sīkums – jāatrod nauda grāmatas drukāšanai, atklāj A. Padalka.

Pierunā rakstīt
Viss sācies ar K. Jākabsones vizīti “Lauksargos”, kur viņa meklējusi ziņas par saviem radiniekiem. “Kad Kristīne ieraudzīja muzeja krājumu, tad arī teica, ka vajag rakstīt grāmatu. Tik ilgi pierunāja, ka piekritu, jo materiāla patiešām ir daudz,” atzīstas A. Padalka.
K. Jākabsone ir fonda “Libava filma” valdes priekšsēdētāja, sertificēta projektu autore, un tas palīdzējis. “Viņa uzrakstīja projektu Kultūrkapitāla fondam. Tur mums piešķīra pusi no prasītās summas – 600 eiro, arī Rucavas pašvaldība piešķīra 235 eiro. Par šo naudu norēķinājāmies ar redaktoriem, maketa veidotāju, tekstu ievadītājiem. Viss jau tāpat nav samaksāts. Kristīne ir ieguldījusi lielu darbu, bet viņai atlika 150 eiro,” atklāj A. Padalka.
Viņa atzīst, ka vēsturisku darbu rakstīšana ir vairāk entuziasma lieta, nevis kāds peļņas veids. “Tā ir tā vēsts, kuru atstāsim nākotnei,” saka senlietu krātuves vadītāja. Arī viņa daudz informācijas guvusi no pagātnē sarakstītām grāmatām un šobrīd nožēlo vien to, ka visu nevar iekļaut. “Gan jau man vēl tiks no novadniekiem par to, ka dažu cilvēku ar Kristīni kopā esam pieminējušas tikai vienā teikumā, lai gan tur vesela nodaļa sanāk,” tā A. Padalka.

Iesildās ar brošūrām
Recenziju grāmatai rakstījis vēstures maģistrs Gunārs Silakaktiņš, A. Padalkas darbu novērtējot augstu ar piebildi, ka vietām pētījumiem ir valstiska mēroga nozīme, tādēļ darbs noteikti publicējams. Jāteic, ir arī kritika. G. Silakaktiņš pamanījis, ka A. Padalka vairāk stāsta par skolu, kultūru un māksliniecisko pašdarbību, kas norāda uz autores personīgām simpātijām.
Kopumā “Dunikas pagasta vēsture” ir zinātnisks pētījums, nevis parasta lasāmviela. Visur ir atsauces uz vēstures avotiem, un katru no faktiem, kas minēts grāmatā, lasītājs varēs pārbaudīt arī pats, ja vien būs laiks un patikšana. A. Padalka uzskata, ka nākamajām paaudzēm jāatstāj apkopota informācija par pagasta vēsturi. Viņa jau iepriekš izdevusi brošūras par Dunikas pagasta vēsturi, piemēram, brošūru “Dunikai – 75”.
Šobrīd grāmatā apkopota informācija ir gan par nozīmīgām vietām, gan notikumiem, gan pagasta personībām. Tieši A. Padalka saņēmusi no Vācijas paziņām izrakstus par to, ka Dunika vācu rakstos pirmo reizi pieminēta 1253. gadā. Turpat Baltvācu historiskajā vārdnīcā esot ziņas par Rucavu.

Rītdienai dotais – svarīgāks
Jautāta, kur ņems naudu grāmatas drukāšanai, A. Padalka uzsver, ka idejas ir padomā. “Rakstīsim atkal projektu Kultūrkapitāla fondam, prasīšu arī pašvaldībai un ceru, ka mazliet atbalstīs. Esmu nolēmusi rakstīt vēstules arī ārzemju latviešiem, kuri saistīti ar Duniku, lai atbalsta,” tā vēstures apkopotāja. Viņa naudas trūkumu šobrīd neuztver sāpīgi, jo galvenais darbs jau paveikts, atliek tikai manuskriptu pavairot.
Paralēli darbam pie grāmatas bijušajai skolotājai izdevies pašai kļūt par vēstures sastāvdaļu. “Nesen pie manis viesojās kolēģes no Nīcas, jo esmu no Nīcas vidusskolas pirmā izlaiduma, un prasīja tā laika skolas formu. Tagad jāmeklē, lai varu palīdzēt. Tā, lūk, katram no mums ir jāpadomā, vai nav kaut kas tāds, ko varam kā paraugu atstāt bērniem un mazbērniem, lai viņi zina, kā mēs dzīvojām,” tā A. Padalka.
Kategorijas

Kategorijas