Latvija pateicas saviem iedzīvotājiem, piešķirot ordeņus

2016. gada 17. novembris 07:00

161

Latvija pateicas saviem iedzīvotājiem, piešķirot ordeņus

Tuvojoties Latvijas dzimšanas dienai, atceramies cilvēkus, kuriem jāpateicas par darīto Latvijas labā. Viens no veidiem, kā pateikties par padarīto, ir ordenis un apbalvojums. “Kursas Laiks” noskaidroja, kam līdz šim pasniegti valsts apbalvojumi un ordeņi, par ko un cik daudz, kā arī to, kam apbalvojums pienākas šobrīd.

Pasniegti gandrīz 30 tūkstoši
Patlaban Latvijā ir trīs veidu apbalvojumi, kurus izmanto īpašos gadījumos. Mums ir Triju Zvaigžņu ordenis, Viestura ordenis un arī Atzinības krusts. Līdz 1928. gadam tika pasniegts arī Lāčplēša Kara ordenis, taču, kopš Latvija atguva neatkarību, to vairs nepasniedz. Latvijas valsts pastāvēšanas gados kopumā pasniegti teju 30 tūkstoši ordeņu. Visi apbalvoto cilvēku vārdi minēti Valsts prezidenta mājaslapā.
Triju Zvaigžņu ordenis ir Latvijas augstākais apbalvojums, kuru piešķir par sevišķiem nopelniem valsts, kultūras, izglītības, zinātnes, sporta, saimnieciskajā vai sabiedriskajā darbā. Kopš 1920. gada, ar pārtraukumu no 1940. līdz 1995. gadam, kad Latvija atradās Padomju Savienības sastāvā, kopumā ir piešķirti gandrīz 11 tūkstoši dažādu pakāpju Triju Zvaigžņu ordeņi. Šo ordeni var pasniegt arī ārvalstu pārstāvjiem: gan vēstniekiem, gan amatpersonām un karaliskām personām. Un jāatzīst, ka, papētot statistiku, Latvija ar šo apbalvoju dāvināšanu dažādiem ārzemniekiem nav skopojusies. Kopš 2004. gada pirmās šķiras Triju Zvaigžņu ordeņus saņēmusi vesela strīpa ārzemju viesu, kuriem ordenis piešķirts protokolētas apmaiņas kārtībā. Tā, piemēram, ar Latvijas ordeņiem dižoties var gan Spānijas karalis un karaliene, gan Japānas imperators Akihito. Augstāko apbalvojumu saņēmis arī NATO ģenerālsekretārs un bijusī Igaunijas prezidenta sieva Evelīna Ilvesa, kura pēc iespaidīga skandāla izšķīrās no vīra. Protams, ka starptautiskā etiķete un valstu sadraudzības nerakstītie noteikumi paredz, ka valstis apmainās ar šādiem apbalvojumiem, taču kāpēc šīs godalgas sarakstos ir tik maz Latvijas iedzīvotāju? Šķiet, ka šādas balvas būtu jādod valsts iedzīvotājiem, lai atzīmētu viņu labos darbus, nevis katram pasaules augstmanim vai amatpersonai, kas paciemojas Latvijā.
Var apbalvot arī pēc nāves
Citādāka situācija ir ar Viestura ordeni, ko piešķir par dažādiem militāriem nopelniem, visbiežāk to pasniedzot cilvēkiem, kuri aizsargājuši valsti, veicinājuši valstisko apziņu un aizstāvējuši neatkarību. Šā apbalvojuma saņēmēju sarakstos lielākoties ir tie cilvēki, kuri ir kalpojuši Latvijas armijā un aizstāvējuši valsti. Vairāku gadu laikā pasniegti aptuveni četri tūkstoši Viestura ordeņu.
Interesanti ir tas, ka ar šo ordeni var apbalvot arī pēc nāves, ja tiek pierādīts, ka cilvēks tiešām ir veicis kaut ko tik nozīmīgu, lai par to saņemtu vērtīgo godalgu. Piemēram, kopš 2004. gada pirmais pēc nāves apbalvotais cilvēks bija starptautiskā militārā operācijā bojā gājušais Latvijas Republikas Nacionālo Bruņoto spēku karavīrs virsleitnants Olafs Baumanis. Viņa radiniekiem 2010. gadā tika pasniegta godalga par Olafa pašaizliedzīgo darbu valsts aizsardzībā.
Vēl Latvijas iedzīvotājiem iespējams saņemt trešo apbalvojumu – Atzinības krustu. Šā tipa apbalvojumu pasniedz tikai par priekšzīmīgu un godīgu darbu izpildi valsts, sabiedriskajā, zinātnes, izglītības vai sporta jomā. Pētot apbalvoto sarakstus, var atrast gan dažādu valstu amatpersonas, kurām šis apbalvojums piešķirts apmaiņas ceļā, gan daudzus Latvijā pazīstamus cilvēkus, piemēram, komponistus Imantu Kalniņu un Raimondu Paulu, kuri Atzinības krustu saņēmuši par savu ieguldījumu latviešu mūzikas attīstībā. Gandrīz seši tūkstoši valsts iedzīvotāju un viesu, kuri palīdzējuši valstij attīstīties, saņēmuši Atzinības krustu.

Ar roku zīmēts diploms
Laikā no 1920. līdz 1928. gadam Latvijā pastāvēja vēl kāds ļoti nozīmīgs apbalvojums, kuru pasniedza īpašos gadījumos – cilvēkiem, kuri palīdzējuši Latvijai izcīnīt brīvību, kā arī ārvalstu pilsoņiem, kuri palīdzējuši Latvijas valdībai un armijai. To sauc par Lāčplēša Kara ordeni. Tas Latvijas vēsturē bija pirmais un augstākais valsts apbalvojums, un to izveidoja Latvijas armijas virspavēlnieks pulkvedis Jānis Balodis. Diemžēl okupācijas valdība 1940. gadā likvidēja šo apbalvojumu un, kad 1994. gadā, pēc neatkarības atgūšanas, tika atjaunoti visi valsts apbalvojumi, Lāčplēša Kara ordeni vairs neatjaunoja.
Šim ordenim bijušas trīs šķiras, un apbalvošana sākusies ar zemāko, piemēram, pirmās šķiras Lāč-plēša Kara ordeni nevarēja saņemt, kamēr nebija saņemts trešās un otrās šķiras ordenis. Apbalvotās personas kopā ar ordeni saņēma arī ar roku zīmētu diplomu, kurā aprakstīts varoņdarbs, par kuru viņas tika apbalvotas.
I šķiras Lāčplēša Kara ordenis tā pastāvēšanas gados piešķirts 11 cilvēkiem: ģenerāļiem Jānim Balodim un Krišjānim Berķim, pulkvežiem Fridriham Briedim un Oskaram Kalpakam, igauņu ģenerālim Johanam Laidoneram, poļu maršalam Juzefam Pilsudskim, franču maršalam Ferdinandam Fošam un ģenerālim Eiženam Žanenam, Itālijas karalim Viktoram Emanuelam un Ministru prezidentam Benito Musolīni, kā arī Beļģijas karalim Albertam I. Tā kā tas ir piešķirts tik maz cilvēkiem, tad šo ordeni noteikti var saukt par ekskluzīvu un ārkārtīgi vērtīgu godalgu. Kopumā piešķirti 2144 Lāčplēša Kara ordeņi, to skaitā tikai trīs no tiem – sievietēm.
Liepājas okupācijas muzejā, tuvojoties Latvijas svētkiem, bija izveidota izstāde par seno ordeni. Kā “Kursas Laikam” pastāstīja Liepājas muzeja vēsturniece Sandra Šēniņa, 1921. gadā liepājnieks Jēkabs Klaviers par izcilo drosmi 1919. gada 14. novembra kaujā tika apbalvots ar III šķiras Lāčplēša Kara ordeni, kļūdams par vienu no gados vecākajiem ordeņa kavalieriem. Divus gadus vecāks par viņu bija vienīgi brīvprātīgais Fricis Liepiņš, kurš dzimis Aizputes apriņķī un piedalījies Liepājas aizstāvēšanas kaujās. Muzeja izstādē tika eksponēts zobens un metāla zobena maksts, ko J. Klaviers ieguvis kā trofeju no nošauta vācu virsnieka kaujā ar bermontiešiem.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Latvija pateicas saviem iedzīvotājiem, piešķirot ordeņus

Kategorijas