Durbi iecienījuši Lietuvas tūristi

2016. gada 17. novembris 07:00

137

Aizvadāmais gads Durbes muzejam un tā vadītājam Reinim Baham bijis bagāts pienesumiem un viesiem. Nākotnes uzdevums – muzeja akreditācija.

“Šis gads muzejam ir bijis lietuviešu zīmē,” par galvenajiem apmeklētājiem stāsta tā vadītājs Reinis Bahs. Turklāt nevis žemaiši, kuru senči te cīnījušies pret vāciešiem, bet augštaiši – no Viļņas, Kauņas. Pēc sarunām ar viesiem viņš secinājis, ka tūrisma jomā strādājošajiem būtu vēlams apgūt lietuviešu valodu, lai vēl vairāk pievilinātu kaimiņus apciemot Latviju. Muzeja viesu grāmatā ieraksti arī angļu un vācu valodā.

Skvēra vietā – krogs
No citām valstīm ieradušies latviešu pēcteči, kuri vairs senču valodu neprot, piemēram, kādreizējā Durbes mācītāja Laiviņa znots no Austrālijas. Iegriezies arī ceļotājs no Holandes.
Ciemiņus R. Bahs ne tikai uzņem muzejā, bet pavada pa pilsētu un ievērojamākajām apkārtnes vietām. Daudzos stāstus par tām Durbes novada dome solījusi izdot, vairāki jau bijuši lasāmi “Kursas Laikā”.
Gads bijis bagāts ar pienesumiem muzeja krājumiem, piemēram, ienākuši materiāli par kolhozu laiku. Bijusī darbiniece savākusi to, kas privatizācijas procesā nevienam nav bijis vajadzīgs – albumus, Goda rakstus, fotogrāfijas.
Barterā no Vēstures arhīva R. Bahs muzejam ieguvis vērtīgas kartes. Pēc tām redzams, ka tagadējais Durbes centrs atradies Līgutu muižas teritorijā un pašreizējā skvēra vietā bijis krogs. Vēsturnieks gribētu iegūt arī karti, kur pie zemesgabaliem klāt īpašnieku uzvārdi.
Par visskaistāko muzejā esošo Durbes pilskalna attēlu R. Bahs sauc foto, ko atnesis Atis Brikmanis. Tajā pilskalns ir pilnīgi bez kokiem, redzams vien mūra fragments. Diemžēl uz fotogrāfijas nav gadskaitļa, un R. Bahs lēš, ka tā uzņemta 20. gadsimta sākumā. Redzams arī, ka Durbes ezeram bijis augstāks līmenis.

Valstsvīrs runā lietišķi
Šobrīd R. Baha uzdevums ir izpētīt un aprakstīt vietējo ugunsdzēsēju vēsturi. Izrādās, ka tūristu uzmanību piesaista 1937. gadā celtā Durbes ugunsdzēsēju torņa rozā krāsa, taču ugunsdzēsības vēsture pilsētā esot vēl senāka. 1905. gadā dibinātā ugunsdzēsēju biedrība nodarbojusies arī ar teātra spēlēšanu un sabiedriskām aktivitātēm.
Tiek domāts, kā godam sagaidīt šajā ēkā 1887. gadā dzimušā valstsvīra Zigfrīda Annas Meierovica 130. jubileju. Viena no idejām – pie muzeja žodziņa metāla burtiem izlikt kādu viņa izteicienu. Taču pirmais neatkarīgās Latvijas ārlietu ministrs esot teicis lietišķas runas, kurās maz spārnotu domu. Joprojām tiek uzturēta ideja par Raiņa ielas atgriešanu Z. A. Meierovica vārdā, kurā tā tika nosaukta 1931. gadā un pastāvēja līdz 1940. gadam.
Durbes novada stratēģiskais plāns paredz muzeja akreditāciju, bet tai vajadzīgs vēl viens darbinieks, kurš veiktu katra vissīkākā priekšmeta numurēšanu un aprakstīšanu. Nepieciešams arī finansējums krājumu glabāšanai atbilstoši prasībām – metāla skapjos, nevis papes kastēs.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Durbi iecienījuši Lietuvas tūristi

Kategorijas