Bezmaksas čipēšana gūst milzu atsaucību

2016. gada 17. novembris 07:00

2524

Rucavas novadā izsludinātā bezmaksas suņu apzīmēšana guva milzīgu atsaucību – daži kopā ar saviem mīluļiem bija mērojuši pat vairāk nekā 100 kilometru ceļu.

“Skumji, ka suņu čipēšana ir bizness, par ko cilvēkiem jāmaksā. Ja tas būtu bezmaksas pasākums, tad arī būtu kārtība – jau tagad būtu sačipēti un piereģistrēti visi suņi,” uzskata biedrības “Dzīvniekupolicija.lv” vadītāja Ilze Džonsone.
Saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumiem, līdz 2017. gada 1. janvārim Lauksaimniecības datu centrā ir jābūt reģistrētiem un apzīmētiem jeb sačipētiem visiem Latvijas suņiem.
Fonds “Labie darbi” sadarbībā ar biedrību “Dzīvniekupolicija.lv” izsludināja konkursu, kurā aicināja pašvaldības pieteikties suņu bezmaksas čipēšanai. Laimīgā loze Kurzemes reģionā krita Rucavai, Vidzemē – Naukšēnu novadam, Zemgalē – Tērvetes novadam, Latgalē – Aglonas novadam.

Cer uz drošību noklīstot
Rucavas novadā suņu apzīmēšana noritēja četrās vietās. Rucavas centrā bija ieradušies gan paši mīluļu saimnieki, gan aizņemtāko saimnieku izpalīgi – kaimiņi un radi – vietējie, liepājnieki un citu novadu iedzīvotāji.
Inese izlīdzējusi mammai, kura dzīvo Vaiņodē, atvest mīluli Puiku, kas savulaik paņemts patversmē. “Uzzinājām par šo iespēju un atbraucām, jo tas ir bez maksas,” noteic saimniece. Māris Ostrovskis ar Amerikāņu Stafordšīras terjeru Lordu atbraukuši no Liepājas. “Sunim ir astoņi gadi, bet vēl nebija sačipēts. Kad uzzināju, ka šeit ir bez maksas, nolēmu braukt. Veterinārajās klīnikās šis pakalpojums maksā no 20 līdz pat 100 eiro. Tas ir dārgi!”
Sarmīte Sedliņa no Nīcas novada atvedusi māsas suni Osi. Otrs suns vēl gaida mašīnā. “Šie suņi iet medībās, bail, ka kaut kur savos gājienos nepaklīst. Tad vismaz zināsim, ja kaut kur pazudīs.” Māra Teļišuka čipēšanas rindā stāv ar savu jauktenīti Kredo. Atvedusi arī otru tādu pašu, kam tikmēr jāpagaida mašīnā. “Domāju, ka vismaz manā gadījumā, kad suņi turas pie mājas, čipēšana ir pilnīgi nevajadzīga,” nosaka M. Teļišuka. Rucavnieks Gunārs Stogņijenko piekrīt: “Mana Dina ir mājas suns, ir tikai kopā ar mani, mācīta no kucēna vecuma, projām neiet. Kam man čipēšana?”
Rucavniece Sarmīte Reine oponē: “Tas jau nekas, ka mums Čipsis ir ģimenes loceklis. Čipu vajag, jo visādi var gadīties. Pirms mēs viņu paņēmām, suns bija klaidonis. Viņam patīk skriet pakaļ mašīnām. Un ja nu kas?”
Liepājnieces Santa un Dzintra Zonenbergas atvedušas no patversmes ņemto Robi. “Ir bijuši gadījumi, kad viņš mums izrāvies un aizskrējis, bet atnācis mājās. Čips sniegs drošību – ja viņš pazudīs un nonāks ķērāju rokās, mums par viņu paziņos,” čipēšanas galveno plusu min S. Zonenberga. “Man ir zināms stāsts par to, ka saimniekam suni nolaupīja, atrada, taču pierādīt to, ka tas ir viņa suns, nevarēja,” piebalso Rucavas novada iedzīvotājs Viktors Galkins.

Sasaista suni un saimnieku
Dzīvnieka čipēšana nozīmē īpašas mikroshēmas ievadīšanu ar šļirci zemādā kreisā pleca rajonā. Čipa izmērs ir pielīdzināms pusei no rīsa graudiņa. Katram čipam ir savs unikālais numurs, kuru var identificēt ar speciāli tam paredzētu skeneri.
Čipa ievadīšana aizņem vien pāris sekundes. “Tas tik ir čiks, un gatavs!” saka biedrības “Dzīvniekupolicija.lv” vadītāja I. Džonsone. Taču, kā novēroja “Kursas Laiks”, daudziem dzīvniekiem no šīs procedūras bija bail, citi pat izrāvās no saimnieku rokām un aizbēga.
“Atsaucība no Latvijas novadiem bija milzīga, taču varējām izvēlēties tikai četrus,” paskaidro I. Džonsone. “Čipēšana ir vajadzīga dzīvnieku aizsardzības nolūkos, tā ir dzīvnieka valoda tajos momentos, kad ir notikusi kāda nelaime, dzīvnieks pazudis, nozagts vai ir vēlēšanās kopā ar četrkājaino draugu kopā ceļot. Jebkurā gadījumā policija, vetārsti varēs ātri atrast dzīvnieka saimnieku,” pamato I. Džonsone, norādot, ka čipu nolasīšanas ierīces ir Pārtikas un veterinārā dienesta speciālistiem un vetārstiem, kā arī tām pašvaldību policijām, kas aktīvi nodarbojas ar suņu uzraudzību/ķeršanu.
Suņa apzīmēšana un reģistrācija arī mazinās bezatbildīgu dzīvnieku pamešanu likteņa varā, jo apzīmēts dzīvnieks ir identificējams ar konkrētu personu, kura ir atbildīga par to. “Suns un saimnieks ir jāsaista, tam es piekrītu, taču čipēšanai vajadzētu būt bez maksas. Tad arī visi gribētu un to izdarītu. Redziet, kāda atsaucība ir šai bezmaksas akcijai! Bet ko darīs tie cilvēki, kuriem naudiņas ir maz? Piemēram, ja tautas skaitīšanā prasītu katram piecus latus, būtu saskaitīti ļoti maz iedzīvotāju,” salīdzina I. Džonsone. Viņa arī uzsver, ka pēc šīs akcijas biedrība rakstīšot informatīvo ziņojumu, liekot likumdevējiem aizdomāties par nepieciešamību suņus apzīmēt bez maksas. Piemēram, 24. oktobra dati liecina, ka reģistrēti ir vien nedaudz vairāk par 47 tūkstošiem suņu, taču iespējamais skaits svārstās no 160 līdz 260 tūkstošiem.
Bezmaksas suņu čipēšanas un reģistrēšanas akcijā kopā reģistrēti 1215 dzīvnieki: Rucavas novadā – 215, Naukšēnu novadā – 216, Tērvetes novadā – 304, Aglonas novadā – 480 suņi.

+ 5

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Bezmaksas čipēšana gūst milzu atsaucību

Kategorijas