Plaukstošu ģimenes uzņēmumu apdraud likumu izmaiņas

2016. gada 17. novembris 07:00

382

Plaukstošu ģimenes uzņēmumu apdraud likumu izmaiņas

Ir labi, ja brīdī, kad vēlies uzsākt ko jaunu un nezināmu, ir kāds, kurš tevi atbalsta. Liepājnieci Initu Pikši idejā veidot savu uzņēmumu atbalstīja vīrs Mārtiņš. Ieinteresējies arī pats iesaistījās darbībā un atrada vietu savām interesēm. Šobrīd gan uzņēmuma nākotni apdraud grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas no 1. janvāra mikrouzņēmumiem žēlastību neparedz.

Sakritība pamudina rīkoties
I. Pikše pie idejas par uzņēmuma dibināšanu nonākusi pēc trešā bērniņa piedzimšanas. Kamēr bijusi bērna kopšanas atvaļinājumā, viņas darbavieta tikusi likvidēta, tādējādi nebija, kur atgriezties. Tas motivēja uzsākt ko jaunu, savu. “Es jau visu laiku gudroju, ka kaut ko vajag, tikai drosmes nebija,” atklāj I. Pikše. Savā uzņēmumā vari pats plānot savu laiku, kas, ejot algotā darbā, nav iespējams. “Ieminējos Mārtiņam – ja viņš būtu “pret”, es nezinu, kā būtu sanācis, bet, tā kā viņš uzreiz piekrita, tad tā arī aizgāja,” smaidot stāsta I. Pikše.
Tā 2013. gada aprīlī tapa uzņēmums “Muskare”. Par nosaukuma izvēli I. Pikše stāsta: “Tas ir pavasara ziediņš – agri, agri pavasarī zied – tāda vālīte ar tuvu, tuvu mazām bumbiņām, parasti tumši ziliem ziediem un ļoti skaisti smaržo.” Uzņēmuma nosaukums izvēlēts, vairāk balstoties uz I. Pikšes darbošanās lauciņu – floristiku un dažādu rotājumu izveidi. Abi ar vīru atzīst, ka uzņēmuma nosaukumu gudrojuši ļoti ilgi. “Muskares” pakalpojumus izmanto dažādas tautības cilvēki, un ir svarīgi, lai to saprastu visi. “Mēs tad domājām tā, lai arī viņiem vieglāk būtu izrunāt,” skaidro I. Pikše, un M. Pikšis piebilst: “Svarīgi bija arī tas, lai šis vārds nozīmētu vienu un to pašu – lai visās valodās tam būtu viena nozīme.”
Zem šā nosaukuma nu darbojas abi dzīvesbiedri. “Uzņēmums sastāv no divām daļām – divi atsevišķi nodalīti lauciņi,” skaidro M. Pikšis.

Katrs darbojas savā specialitātē
I. Pikše uzņēmumā nodarbojas ar floristiku un rotājumu izveidi dažādiem pasākumiem. Visbiežāk tās ir kāzas, kurās tad tiek gādāts gan par laulību ceremonijas norises vietas noformēšanu, banketu galdu noformēšanu un galda karšu izveidi, kā arī līgavas pušķa gatavošanu. Nereti tiek veidoti arī rotājumi un oriģinālas dāvanas dzimšanas dienām, dažādiem korporatīviem pasākumiem u.c.
Iemaņas floristikā I. Pikše apguvusi, mācoties dažādos kursos, kas arvien ļāvuši papildināt jau esošās zināšanas. “Es jau no bērnības esmu ķibinājusies. No žāvētiem augļiem taisīju kartītes. Atceros, mamma kādreiz prasīja: kur Inita pazudusi? Ā, viņa jau atkal kaut ko ķibina,” smejot teic I. Pikše.
Nopietnāk pievērsties radošajai nodarbei liepājniece sāka pēc pirmā bērna piedzimšanas, jo tieši tad, esot mājās, bijusi iespēja vairāk laika atvēlēt sev un sev tuvām nodarbēm.
Savukārt Mārtiņš “Muskares” paspārnē pievērsies savai specialitātei – radioloģijai. Precīzāk – radioloģijas iekārtām un to pārbaudei un uzturēšanai. Ikdienā M. Pikšis strādā Liepājas reģionālās slimnīcas Staru terapijas nodaļā. “Mērījumu, staru terapijas plānošana – pārsvarā esmu nodarbināts Staru terapijas nodaļā. Plānoju, kontrolēju iekārtu kvalitāti,” par savu darbu stāsta liepājnieks. Papildus tam viņš ir atzīts arī par radiācijas drošības ekspertu: “Esmu viens no valsts atzītajiem radiācijas drošības ekspertiem Latvijā – ja kaut kur tiek uzstādīta kāda jauna iekārta, telpu plāni ir jāsaskaņo ar mani. Man ir jāveic aprēķini, lai šīs telpas atbilstu radiācijas drošības prasībām.” Līguma ietvaros M. Pikšis strādā arī Jēkabpils slimnīcā, Kuldīgas slimnīcā, Dundagas veselības centrā, kā arī Līvānu slimnīcā. Kad nav nodarbināts kādā no slimnīcām, tad savu laiku velta arī darbam ar jaunajiem profesionāļiem: “Vēl par pasniedzēju piestrādāju Rīgas Stradiņa universitātē un Tehniskajā universitātē.”

Seko līdzi patērētāju vajadzībām
“Darbības virziens šo trīs gadu laikā nav mainījies – viss tas pats, kas sākumā. Klāt nāca vienīgi trauku noma. Mums pašiem vienreiz vajadzēja, un mēs sapratām, ka tā ir problēma Liepājā – tieši trauku nomas nav. Mārtiņam ieminējos, ka varētu to darīt papildus. Sapratām, ka kredītu nevar ņemt – neatmaksāsies – skaits ir liels, uz kāzām kad ņem, tad vien piecdesmit ir mazākais skaits. Tāpēc – kad kaut ko nopelnījām, tad krājām un tā pa bišķiņam pirkām,” viens otru papildinot stāsta Pikši.
Inita atklāj: kopš pieejama trauku noma, par to interesējušies ļoti daudz cilvēku un arī dažādi pasākumu organizētāji – kafejnīcas, restorāni u.c. Vasarās bieži iznomā šampanieša glāzes, no kurām jaunais pāris malko dzirkstījošo dzērienu baznīcā uzreiz pēc salaulāšanās. “Tā laikam kaut kāda jauna tradīcija – baznīcā dzert šampanieti, agrāk tā nebija,” smejot piebilst M. Pikšis.
Liepājnieks pirms aptuveni gada uzsācis darbošanos arī ar dažādiem datu nesējiem – cietajiem diskiem, atmiņas kartēm u.c. Kā pats saka – tas gan vairāk kalpo kā pētījums doktora disertācijai, ne kā reāla biznesa ideja. Aparatūra, ar kuras palīdzību M. Pikšis tiek pie cilvēku pazaudētajiem datiem, lielākoties ir paša meistarota. “Pamatā tā ir pašbūvēta tehnika, kā jau teicu – tas vairāk ir kā zinātnisks projekts. Programmatūra, vismaz daļa, arī paša rakstīta.” Pirmie klienti bijuši no Lielbritānijas. Viņi atsaukušies interneta vietnē ievietotajam sludinājumam. “Tā kā tie pirmie pasūtījumi bija veiksmīgi, izdevās labi datus atgūt un pārkopēt – bija pozitīvas atsauksmes, un labais vārds izplatījās.” Šobrīd pārsvarā sūtījumu ar datu nesējiem M. Pikšis saņem no ASV, jo pie viņiem šāds pakalpojums izmaksā ļoti dārgi. Lai gan lieta labi iesākusies, ilgi ar to nodarboties M. Pikšis negrasās: “Es domāju, ka drīzumā likšu tam mieru – vienkārši nepietiek laika.”

Baida neziņa par nākotni
Taujāti par to, kādi ir uzņēmuma attīstības un nākotnes plāni, gan Inita, gan Mārtiņš ir domīgi un atzīst, ka šobrīd ir neziņā. “Kā jau daudzi satraucamies par grozījumiem likumos,” atzīst M. Pikšis. Lielā ažiotāža ap grozījumiem likumos par mikrouzņēmumiem tiešā veidā skar arī Pikšu ģimeni. Arī viņu ģimenes uzņēmums ir mikrouzņēmums. “Mana sirds ir pilna – nesaprotu, ko viņi dara, ko valdība grib panākt?” sašutusi ir uzņēmēja. Viņas vīrs savos izteikumos ir skarbāks: “Tas ir mēģinājums uz mūsu rēķina kompensēt savu nekompetenci. Ne jau mēs esam vainīgi pie esošās situācijas – kāpēc mums par to būtu jācieš? Mikrouzņēmumiem sociālais nodoklis ir nepamatots – tas ir absurds. Kāds pamats izveidot tādu nodokļu likmi?”
Gan Inita, gan Mārtiņš vēl cer uz iespējamām izmaiņām, kas ļautu uzņēmuma darbību turpināt un attīstīt. “Šobrīd esam apjukumā un ceram, ka kaut kas mainīsies,” tā I. Pikše. Uz jautājumu, ko abi darīs gadījumā, ja piepildīsies ļaunākais iespējamais scenārijs, uzņēmējs atbild: “Vai nu slēgsim, vai reorganizēsim, vai atstāsim tikai daļu.” “Mārtiņš vēl domā, ka viņš savu pusi varētu atstāt,” skaidro Inita, un dzīvesbiedrs tūlīt piebalso: “Jā, jo man ir līgumi noslēgti, kas ir spēkā uz kaut kādu laiku, un nav tik vienkārši visu uzreiz slēgt.” Variants esot uzņēmumu saglabāt, pāriet viena īpašnieka statusā, vienu daļu likvidējot. “Attiecīgi, ja Initai ir pasūtījumi, es viņu savā daļā varu ņemt kā darbinieku tobrīd,” paskaidro M. Pikšis. “Nauda ir ieguldīta, materiāli nopirkti – negribas to visu vienkārši likvidēt. Gaidīsim, kāda būs atbilde uz nevalstisko organizāciju vēstuli Ministru Kabinetam,” cerot uz labākā scenārija piepildīšanos, saka abi dzīvesbiedri.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Plaukstošu ģimenes uzņēmumu apdraud likumu izmaiņas

Kategorijas