Rekurzeme.lv ARHĪVS

Gleznas, kas palika ēnā

JĀNIS GOLDBERGS

2016. gada 17. novembris 07:00

223
Gleznas, kas palika ēnā

Izstādē “Pilsētas skaņas mākslā”, kas šobrīd apskatāma muzejā, ir ne tikai balvas saņēmušie darbi, bet arī tādi, par kuriem žūrija klusēja. “Ir šeit dažādi darbi, gan skaisti, emocionāli, gan izaicinoši un provokatīvi,” sveicot māksliniekus izstādes atklāšanā, sacīja Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Vitkovskis.
“Kursas Laika” uzmanību piesaistīja divi darbi, par kuriem žūrija neteica ne vārda. Pirmais mākslinieces Ivonnas Kalitas ir “Liepājas PL nodaļas vadītājas nomaiņa”. Iespējams, ka žūrija I. Kalitu nepieminēja, jo reiz jau māksliniece līdzīgu pasākumu izjokoja, iesniedzot gleznu “Melnā avs”, bet nepasakot, ka ideju smēlusies no pasaulē pazīstamas fotogrāfijas. Minējumus par to, kas ir Liepājas PL nodaļa, “Kursas Laiks” uzklausīja pie gleznas no V. Vitkovska un brīvās žurnālistes Vēsmas Lēvaldes. “Vai tikai runa nav par to Tūrisma nodaļu, kur nupat vadītāju nomainīja?” taujā V. Lēvalde. “Nē, nē! Burti neatbilst. No tiesas nav skaidrs, ko māksliniece te domājusi,” atbildēja V. Vitkovskis. Visbeidzot nolēmām, ka atšifrējums jāprasa pašai māksliniecei. “Tulkojas kā Laimes un Progresa nodaļa,” smaidot atbild I. Kalita. Patiesībā pie gleznas katrs var aizdomāties, par kādu nodaļu runā māksliniece. Iespējams, ka tajā ir daļa no pašas mākslinieces dzīves smeldzes. Iespējams, ka runa par Liepāju kopumā, bet varbūt viss kopā.
Mākslinieks Aivars Kleins konkursam bija iesniedzis gleznu “Gaišā piemiņā...”, kurā attēlots “Liepājas metalurgs” deviņdesmitajos gados ar kūpošiem skursteņiem. Gleznu daudz izteiksmīgāku dara masīvais apzeltītais rāmis. Patiesībā šī ir vienīgā glezna, kuru rāmis tik ļoti papildina. Labāk saprast zelta rāmja nozīmi un jēgu var, braucot no Liepājas uz Nīcu un palūkojoties pa labi kokos ieskautas muižas virzienā, kas noteikti uzjundīs atmiņas par lielākās pilsētas rūpnīcas spožumu un postu, kā arī zelta maliņu, kas palikusi pāri.
Ieteicams visus darbus apskatīt klātienē pašiem – māksla rosina domāt.