Labturības prasības jāpilda gan pilsētā, gan laukos

2016. gada 24. novembris 07:00

171

Labturības prasības jāpilda gan pilsētā, gan laukos

Dzīvniekus mājās turēt aizliegts nav nevienam – ne pilsētniekam, ne lauciniekam, tikai jāievēro visas likumā noteiktās prasības. Ja dzīvnieks ir paņemts, tad ar vārdiem, cik ļoti kāds to mīl, ar ēdiena un ūdens nodrošināšanu vien nepietiks.
Dzīvnieku turēšana pilsētā dzīvokļos un lauku mājās ar plašu teritoriju apkārt bieži vien ir diskusiju temats. Ko saka dzīvnieku labturības likumi un kā dara mīluļu saimnieki, to “Kursas Laiks” noskaidroja gan atbildīgajās institūcijās, gan arī pie pašiem dzīvnieku turētājiem.

Ja dzīvoklis plašs, nav grūti
Liepājnieces Baibas Špēras-Šporas ģimene mīt dzīvoklī, kas ir pietiekami plašs – ap 80 kvadrātmetriem, tādēļ gan vidēja auguma sunim Fricim, gan salīdzinoši nesen paņemtajai kaķenei Princesei Liepiņai ir, kur izvērsties. Apkārt mājai ir plašas teritorijas, tādēļ Fricis ikdienā vismaz trīs reizes saimnieku uzraudzībā tiek kārtīgi izskrieties. Kaķis izejot tikai uz balkona ieelpot svaigu gaisu. “Gandrīz vienmēr mājās kāds no mums ir, tādēļ dzīvnieki ikdienā bez uzraudzības nepaliek,” saka saimniece. Ģimenei ir arī divas šinšillas, kuras mīt plašā būrī ar visām ērtībām un izklaidēm. “Ģimene ir liela atbildība, arī par dzīvniekiem tāda ir jānes. Vienmēr, kad esam ņēmuši kādus dzīvniekus, pirms tam izrunājam, vai spēsim nest atbildību. Arī bērniem to pašu cenšamies skaidrot, tādēļ katram ir savi pienākumi. Vīrs ir atbildīgs par šinšillām, meita un es – par kaķi, taču par suni un viņa ārā vešanu atbildam visa ģimene. Vairāk dzīvniekus gan tagad nevaram atļauties! Ja mums nākotnē būs māja, tur noteikti būs daudz mājdzīvnieku!” smaidot stāsta B. Špēra-Špora.
Kad dzīvojuši tuvāk pilsētas centram, ar suni nav varējuši tā brīvi justies, jo apkārtnē daudz cilvēku. “Kādreiz Fricis gulēja uz palodzes dzīvoklī un garāmejošie viņu kaitināja. Kad izgājām ārā, suns kā jau suns rādīja bērniem savu prieku, lecot virsū. Taču bērniem bija bail,” pieredzē dalās saimniece. Tagadējā dzīvesvieta, pēc ģimenes pieaugušo domām, ir piemērota dzīvnieku turēšanai, jo vietas ir pietiekami. “Dzīvnieki prasa daudz uzmanības. Viņus vajag pabarot, viņiem jānodrošina tualete, tīrība gan viņu, gan arī pašu saimnieku dēļ, kā arī mīlestība – jāpaņem rokās, jāpaglauda, jāskolo. Kad paņēmām Frici, mācījām, ka nedrīkst riet, smilkstēt. Suns to ir iemācījies. Darām tā, lai apkārtējie nejustu diskomfortu dzīvnieku dēļ. Mūsu mājā vispār ir ļoti daudz dzīvnieku, to var redzēt. Just arī var, ka viņi te ir. Augšstāvā viens suns pa vakariem smilkstēja un gaudoja. Bet dzīvnieku turēt dzīvoklī nav grūti, ja ievēro visus noteikumus un nes atbildību,” secinājusi B. Špēra-Špora.

Ja pietiekami izskrienas, nemūk
Agnija Jankovska dzīvo Rīgā mājā, kur mīt trīs kaķi un divi suņi. “Ziemas laikā suņi dzīvo mājā, bet vasarā tikai ārā, jo ir liela teritorija. Kaķi laukā neiet, tikai vasarā, kad ārā ir kāds cilvēks. Ejam ar suņiem arī dažreiz pastaigās, jo abi ir trenēti individuālās nodarbībās ar kinologu, tāpēc uz ielas uzvedas labi,” pieredzē dalās A. Jankovska.
Nīceniece Māra Teļišuka ar saviem lielajiem suņiem dzīvo Nīcas novadā lauku mājā, no kuras apmēram 200 metru attālumā ir šoseja. “Sunim vajag skriet, viņam vajag brīvību. Lai arī dzīvojam laukos, nekad mūsu mājās suņus neesam sējuši un nesiesim! Viņi ir mācīti būt kopā ar saimnieku – ja mēs paši kur ejam, suņi nāk līdzi. Pilsētā ir grūti, īpaši jau tiem lielajiem dzīvniekiem,” domās dalās nīceniece.
Durbeniece Liene Brikmane, kura jau kādu laiku dzīvo Lietuvas pilsētā Kuršēnos, stāsta par savu raibo pieredzi ar mājdzīvniekiem: “Saimniekiem ir divi suņi un kaķis. Kaķis dzīvo gan iekštelpās, gan ārā. Suņi dzīvo iekštelpās. Dalmācietis ļoti mierīgs pēc dabas, pietiek ar izskriešanos sētā, dažreiz noklīst pilsētā, bet pietiekami gudrs, lai ātri atgrieztos mājās. Otrs suns ir nepaklausīgs, saskaramies ar paklīšanas problēmām un ar skaļo riešanu. Kamēr kaimiņi tikai remontē māju, sūdzību nav, bet ļoti no mūsu mājām dzirdama riešana. Kas būs vēlāk, nav ne jausmas. Visi mājinieki dienas laikā ir prom, un man sanāk vairāk vai mazāk par dzīvniekiem rūpēties.”
Nīcas novada zemnieku saimniecības “Kalmes” īpašnieks Vilnis Mačiņš savu suni Kūperu pa īpašumu laiž brīvā vaļā. Saimnieks nebaidās, ka suns varētu kaut kur aizklīst ārpus atļautās teritorijas. Viņš īpašumā turas ar tā saucamās suņa sētas palīdzību, kas dzīvniekam ļauj būt pietiekami plašā apgabalā. “Ja suns grib šķērsot teritoriju, ierīces darbības princips ir līdzīgs kā elektriskajam ganam – suns saņem tādu kā nelielu strāvas triecienu, sabīstas un iet atpakaļ teritorijā,” skaidro suņa saimnieks. “Tikai svarīgi ir sunim iemācīt, lai viņš lēktu atpakaļ savā teritorijā, nevis aiz tās robežām,” pieredzē dalās V. Mačiņš.

Pārdomāts lēmums, ne iegriba
Liepājniece Sandra Bunka ar dzīvesbiedru Jāni Vecbrāli arī dzīvo dzīvoklī un dzīvnieku turēšanā tajā nekādas problēmas nesaskata. Viņiem ir kaķis, kaķēns un putns – gredzenūbele. Viņi piekrīt, ka dzīvoklī suni būtu turēt grūtāk, kaķi dzīvokļiem ir piemērotāki. “Saimniekam ir jāpakļaujas suņa ritmam, jo viņš biežāk jāved ārā. Kaķi vairāk pielāgojas mūsu dzīves ritmam, dzīvesveidam. Mūsu kaķi iziet uz balkona, kur dabū svaigu gaisu,” saka S. Bunka. Arī putns prasa savu uzmanību, kaut ko vairāk par barības iedošanu. “Tā kā vecais kaķis nevēlas pavadīt laiku ceļā, uz vienu dienu dzīvoklī palikt nav iebildumu, īpaši jau tagad, kad ir viņam ir draugs – kaķēns, viņam nav garlaicīgi,” savu pieredzi atklāj S. Bunka.
“Tam, ka cilvēks pamet savu pieradināto mājdzīvnieku vai nespēj par viņu rūpēties, nav nekāda attaisnojuma,” turpina S. Bunka. J. Vecbrālis stāsta, ka viņam reiz prasīti kontakti no kādas kaķu audzētājas. Prasītājs sacījis: bērnam nāk dzimšanas diena, dikti gribot kaķīti. “Audzētāja nebaidās pateikt šādiem cilvēkiem kategorisku “nē”, jo cilvēki neapzinās, ko nozīmē turēt dzīvnieku – vai spēs sadzīvot ar kaķi, vai nebūs kādas alerģijas? Vai cilvēki saprot, ka tā ir atbildība?” uzskata J. Vecbrālis.
S. Bunka kā vienu lielisku piemēru min Viļņā apmeklēto kaķu kafejnīcu. “Tur ir vairāki kaķi. Manuprāt, šāda iestāde ir labs veids, kur cilvēkam aiziet un saprast, vai ir kontakts ar kaķi, un pieņemt pareizo lēmumu – ņemt vai neņemt pašam,” stāsta kaķu saimniece. “Patiesībā mūsu valstī vajadzētu domāt par likumdošanas sistēmas sakārtošanu, kas neļautu cilvēkam nepārdomāti ņemt dzīvnieku, lai viņam pat prātā neienāktu doma par pūkaino radību bezatbildīgu pamešanu likteņa varā!” stingri nosaka atbildīgā saimniece.
Liepājas dzīvnieku patversmes “Lauvas sirds” vadītāja Nora Brūdere informē, ka pašreiz patversmē mīt 20 suņi un 30 kaķi. “Viņi visi nāk no ielas, jo bijuši pamesti. Nav izslēgts, ka tos uz ielas izsvieduši arī novadu iedzīvotāji,” norāda N. Brūdere.
“Būtu tikai apsveicami, ja cilvēki pirms dzīvnieku iegādes vispirms iepazītos ar attiecīgās sugas dzīvnieku turēšanas noteikumiem, kuru ievērošana savukārt prasa padziļinātas un plašākas zināšanas par attiecīgās sugas dzīvnieku fizioloģiju, uzvedību, turēšanas, barošanas un kopšanas niansēm, sagaidāmām veselības problēmām un nepieciešamajiem veterinārmedicīnas pakalpojumiem,” uzsver Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dienvidkurzemes pārvaldes vadītāja Gunta Kapeniece. “Aizliegt turēt dzīvniekus var tikai ar tiesas spriedumu – personām, kuras cietsirdīgi izturējušās pret dzīvnieku.”

Sarežģītākie noteikumi – suņiem
Mājas dzīvnieku turēšanu gan pilsētā, gan ciemos, gan lauku teritorijās nosaka Ministru Kabineta (MK) noteikumi “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai”. Šo noteikumu izpildi kontrolē PVD, kā arī pašvaldība, konkrēti, pašvaldības policija. Kopīgās prasības visiem mājas dzīvniekiem ir barības, ūdens un tualetes nodrošināšana, kā arī vakcinācija.
Izpētot šos noteikumus, jāsecina, ka visdetalizētākās prasības ir suņu turēšanai. Sunim ir jābūt kaklasiksnai, bet bīstamam sunim – sarkanai atšķirības lentei. Vedot pastaigā publiskās vietās, suni ved pavadā un/vai tam ir uzlikts uzpurnis, ja tas atzīts par bīstamu. Ārpus īpašnieka teritorijas pilsētās suns bez pavadas var atrasties zaļajā zonā un mežā, izņemot vietējo pašvaldību noteiktās vietas, kur tas ir aizliegts. Sunim pastaigas laikā pilsētā jāatrodas saimnieka uzraudzībā tādā attālumā, kādā īpašnieks spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību. Piemēram, Liepājā par suņa izvešanu pastaigā ārpus norobežotas teritorijas papildus ir izdoti pašvaldības saistošie noteikumi. Tie paredz, ka Liepājā sunim bez pavadas aizliegts atrasties bērnu atpūtas un rotaļu laukumos, skolu teritorijās, daudzdzīvokļu māju pagalmos, parkos un skvēros, izņemot vietas, kas speciāli ierīkotas suņu pastaigām.
Pilsētās un ciemos suņa īpašniekam ir jānodrošina pilnīga teritorijas norobežošana, novēršot iespēju sunim izkļūt no tās. Tātad, ja suni tur pilsētas, ciema mājā vai dzīvoklī, dzīvnieks nedrīkst izkļūt uz ielas. Ārpus pilsētām un ciemiem viensētās suni var turēt ārā nepiesietu, ja tiek nodrošināts, ka tas neapdraud cilvēkus un pašu dzīvnieku. Suns bez pavadas var atrasties no saimnieka tādā attālumā, kādā var kontrolēt četrkājaiņa rīcību. Saimniekam dzīvnieks ir jāskolo, lai viņš neskrietu pakaļ transporta līdzekļiem un klausītu uz vārda, kā arī, ja suns ir izlaists ārā, netālu jābūt arī saimniekam.
Sunim ēdināšana gan pilsētā, gan laukos jānodrošina ne retāk kā reizi dienā ar vienmēr pieejamu ūdeni. Pastaigām ar dažu stundu intervālu jābūt vismaz divas reizes dienā, katrai 30 minūšu ilgai. Ja suni tur pastāvīgi piesietu ārpus telpām, arī tad ir jānodrošina vismaz viena 30 minūšu pastaiga. Tāpat ārā mītošajam sunim jānodrošina augumam atbilstoša suņu būda, kas pārsniedz viņa izmērus visos virzienos vismaz par 30 centimetriem, grīdas segumam jābūt siltam, kā arī mītne jāuztur tīra. Ķēdei vai pavadai jābūt vismaz trīs metrus garai. Jāpiebilst, ka suni nedrīkst pastāvīgi turēt piesietu līdz 10 mēnešu vecumam, kā arī nedrīkst turēt pie ķēdes suņus, kas nav paredzēti dzīvošanai āra apstākļos.
Ja paņemts kaķis, tas nenozīmē, ka viņš kā medīgs dzīvnieks pārtiks tikai no noķertajiem putniņiem vai grauzējiem: saimniekam jānodrošina pilnvērtīga barība, teikts likumā. Kaķis, kas ir vecāks par sešiem mēnešiem, var brīvi uzturēties ārā, ja tas ir sterilizēts. Prasība ir arī nodrošināt kontaktēšanos ar cilvēku vismaz reizi divās dienās, kā arī uzturēšanās platību, kas lielāka par pieciem kvadrātmetriem.
Mājas sesku turēšanā svarīgākā prasība ir būris, lai dzīvnieks neizkļūtu ārpus teritorijas, tas arī jāved pastaigās pavadā. Putniem būra izmērs un aprīkojums ir atbilstošs šķirnei. Rāpuļus un abiniekus tur īpaši aprīkotās telpās vai terārijos, zivis – akvārijos, nodrošinot to sugai atbilstošu temperatūru, mitrumu, speciālu barību. Trušus, šinšillas un citus sīkos zīdītājus tur būros, kas ir tā aprīkoti, lai dzīvnieki pēc vēlēšanās varētu paslēpties, kā arī tie ir regulāri jātīra.

Par pārkāpumiem – bargi sodi
Iegādājoties mājdzīvnieku, saimnieks uzņemas atbildību par kustoņa labturības un īpašo turēšanas prasību ievērošanu un veterinārmedicīniskās palīdzības nodrošināšanu, nepieļauj tā klaiņošanu, kā arī nodrošina dzīvnieka meklēšanu un apbedīšanu, teikts likumā. Ārpus savas teritorijas saimnieks ar savu dzīvnieku drīkst uzturēties, ja mīlulis netraucē un nerada draudus cilvēku un citu dzīvnieku drošībai. Tāpat saimnieka pienākums ir nodrošināt, lai dzīvnieks netraucētu mājas vai apkārtnes iedzīvotājus. Pastaigas var uzticēt tikai tiem cilvēkiem, kuri spēj dzīvnieku kontrolēt. Tāpat saimnieka pienākums ir savākt aiz viņa izkārnījumus, nepieciešamības gadījumā atrast mīlulim citu saimnieku, dzīvniekus vakcinēt, turēt tā dokumentus un tos nepieciešamības gadījumā uzrādīt.
Ja labturības prasības netiek ievērotas un cilvēks nerūpējas par savu mājdzīvnieku, tad stājas spēkā atbildība pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa. Par dzīvnieku turēšanas, labturības prasību pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no septiņiem līdz 350 eiro fiziskām, bet no 15 līdz 700 eiro juridiskām personām. Par tādiem pašiem atkārtotiem pārkāpumiem gada laikā naudas sods dubultojas. Šāds sods ir arī par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. Pārkāpumu gadījumos dzīvniekus var arī konfiscēt.
“Visbiežākie pārkāpumi Liepājā ir suņu palaišana bez pavadas. To policija visbiežāk konstatē Jūrmalas parkā un pludmalē, arī citās pilsētas daļās,” informē Liepājas Pašvaldības policijas sabiedrisko attiecību speciālists Kaspars Vārpiņš. 2015. gadā pašvaldības likumsargi konstatējuši 179, bet šā gada desmit mēnešos 153 turēšanas un labturības pārkāpumus.
Savukārt Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes (VP KRP) sabiedrisko attiecību speciāliste Madara Šeršņova informē, ka 2016. gadā reģistrēti 65 gadījumi, bet pērn 66 gadījumi, kas saistīti ar dzīvnieku izdarītajiem postījumiem cilvēkiem vai citiem dzīvniekiem. “Šajos notikumos galvenokārt figurē suņi, bet parādās arī atgadījumi ar citiem dzīvniekiem. Šo divu gadu laikā iezīmējas vairāki notikumi, kur konstatēta dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšana, miesas bojājumu nodarīšana cilvēkam, piemēram, sakodis suns, mājlopu nokošana. Ir reģistrēti arī tādi gadījumi, ka suns uzrūcis bērnam vai nobaidījis to, vai traucē kaimiņu naktsmieru, gaudojot, rejot, smilkstot. Valsts policijai iedzīvotāji ir ziņojuši arī par to, ja kaimiņiem piederošais suns skraida pa viņu teritoriju, kā arī ir reģistrēti gadījumi par cietsirdīgu izturēšanos pret suni. Iedzīvotāji mēdz arī ziņot par klaiņojošiem suņiem,” norāda VP KRP pārstāve.
Biedrības “Dzīvnieku policija” vadītāja Ilze Džonsone atgādina – ja redz, ka kāds pārkāpj dzīvnieku turēšanas un labturības noteikumus, uzreiz nav jāziņo PVD. “Pirmais ir svarīgi izrunāties ar šo cilvēku, skaidrot, ka dzīvnieks cieš viņa rīcības dēļ. Vispirms jebkura situācija jācenšas atrisināt pa labam, tikai tad ziņot dienestiem,” iesaka biedrības vadītāja.
G. Kapeniece uzsver, ka sabiedrība ir diezgan ieinteresēta dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpumu fiksēšanā un ziņošanā. “2015. gadā saņemti 22 iesniegumi par iespējamiem pārkāpumiem suņu un kaķu turēšanā. 11 gadījumos fakti apstiprinājušies. Deviņos gadījumos konstatētas vēl citas neatbilstības, kas nebija minētas iesniegumos. Trīs gadījumos suņiem bija neatbilstoša mītne un piesiešanas aprīkojums, vienā gadījumā kaķiem konstatēta neatbilstoša turēšana telpās un ārpus tās, neatbilstoša ēdināšana, dzirdināšana,” norāda G. Kapeniece.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Labturības prasības jāpilda gan pilsētā, gan laukos

Kategorijas