Cūku mēra cilpa savelkas

2016. gada 24. novembris 07:00

Dienvidkurzeme ir palikusi pēdējā saliņa, ko Latvijā nav skāris Āfrikas cūku mēris (ĀCM). Bīstamākais bija septembris un oktobris, ziemā risks mazinās, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dienvidkurzemes pārvaldes vadītāja Gunta Kapeniece.

Āfrikas cūku mēris Latvijā pirmoreiz tika reģistrēts 2014. gada jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Pirms gada PVD speciālisti rēķināja, ka mēris virzās ar ātrumu 150–200 kilometri gadā, un prognozēja, ka šī slimība jau pēc gada varētu pārņemt visu Latviju. Tas vēl nav noticis, bet pēdējā no mēra brīvajā teritorijā – Kurzemē – slimība šoruden paspējusi ienākt. Oktobrī ĀCM konstatēts divām Dundagas pagastā atrastām mežacūkām, pirms tam – Tukuma novadā.

Atsauksies uz biznesu
Pēdējā laikā beigtas mežacūkas nav atrastas, stāsta G. Kapeniece. Tas esot skaidrojams arī ar to, ka cilvēki mazāk dodas uz mežu un tās neierauga. Ja tās tiks atrastas, tad lielākā apjomā, prognozē pārvaldes vadītāja.
Neviens nešaubās, ka mēra riska zonā ar laiku būs visa valsts teritorija, jo tieši Kurzemes mežos tā galveno pārnēsātāju – mežacūku – populācija ir visblīvākā – aptuveni 20 dzīvnieku uz vienu kvadrātkilometru.
“Nezinu, kādam brīnumam jānotiek, lai tas mūs neskartu,” pauž G. Kapeniece.
Pašlaik infekcijas neskartās zonas cūkkopji ir privileģētākā situācijā, jo var tirgoties bez ierobežojumiem, kādi noteikti trīs kategoriju riska zonās. Protams, cūku novietnēs jāievēro bioloģiskās drošības pasākumi, nekavējoties jāziņo par to saslimšanas gadījumiem. Zemkopības ministrija izsludinājusi 3. kārtas pieteikšanos biodrošības pasākumu ieviešanai. Šā pasākuma publiskais finansējums ir 0,5 miljoni eiro, un pieteikumus Lauku atbalsta dienestā var iesniegt līdz 30. decembrim.
Pašlaik visvairāk darbība apgrūtināta tām saimniecībām, kas atrodas 3. riska zonā, galvenokārt Latgalē un Vidzemē. Ja visu Latvijas teritoriju noteiks kā riska zonu, tas būtiski atsauksies uz biznesu, proti, no citām valstīm varēs ievest cūkas un cūkgaļu, bet no Latvijas izvest nevarēs. Tas ietekmēs uzņēmumus, kas izaudzēto eksportē, radīsies pārprodukcija un realizācijas spriedze vietējā tirgū. Var gaidīt cenas samazinājumu, un ražotāji var nokļūt uz izdzīvošanas robežas. Pašlaik vietējie cūkkopji saražo aptuveni 60% no cūkgaļas pašpatēriņa, pārējā gaļa ir imports.

Vieglas dienas nesola
Iespējams variants, ka kopējā zonā nonāk Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija, un tad būtu jālemj par savstarpējo tirgošanos šo valstu teritorijā. “Nebūs vieglāk, ja visa valsts būs vienā zonā, jāizmeklē būs katra uz kautuvi vestā vai pašpatēriņam likvidētā cūka,” norāda G. Kapeniece. Tad ierobežojumi skars arī graudkopjus.
Mežacūku kustību nevaram izkontrolēt, bet mājas cūku pasargāšanā no ĀCM jābūt trīskārt uzmanīgākiem nekā līdz šim, atgādina speciāliste. Bīstamās slimības uzraudzīšanai un apkarošanai valstī līdz šim iztērēti 12,9 miljoni eiro, taču tās izplatību nav izdevies ierobežot. Viens no pasākumiem – 50 eiro kompensācija par nomedītajām sieviešu kārtas mežacūkām. Tuvākais to nodošanas termiņš ir 5. decembris.
Viens miljons eiro novirzīts mednieku atbalstam – saldētavu iegādei visā Latvijas teritorijā, arī no ĀCM vēl brīvajās zonās. Tas ļauj mežacūkas medīt cauru gadu un vasaras sezonā uzglabāt līdz laboratorisko izmeklējumu rezultātu saņemšanai.
Pagājušajā gadā mednieki Kurzemes pusē bijuši ļoti aktīvi, nododot nomedīto sieviešu dzimtes mežacūku paraugus. Liepājas, Kuldīgas un Saldus nodaļā kopā nodoti 3700 paraugi, nevienā gadījumā ĀCM netika konstatēts, stāsta G. Kapeniece un pauž cerību, ka tādi būs arī šoziem nodotie paraugi.

Pārnēsā cilvēki un tehnika
“Āfrikas cūku mēra cilpa savelkas ap Kurzemi, un agri vai vēlu tas šeit tiks ievazāts, tomēr mūspusē situācija nav dramatiska, jo mežacūku nav daudz,” uzskata Kazdangas pagasta pārvaldnieks un “Rubeņu” mednieku biedrības mednieks Juris Moisejs.
Patlaban Kazdangas pagastā medī pieci medību kolektīvi un mežacūkas nomedī tikai mazliet vairāk nekā citus gadus. “Kazdangas pusē mežacūku nav pārmērīgi daudz, tādēļ mednieki ar saviem pienākumiem tiek galā lieliski, bet tas diezin vai mūs pasargās no Āfrikas cūku mēra,” uzskata mednieks. Viņš saredz vairākus galvenos riskus infekcijas pārnēsāšanā. Pirmkārt, tie ir privātie mežu izcirtēji, kuri viendien var būt Dundagā, bet jau nākamajā dienā strādāt tepat – Kazdangas pusē. Otrkārt, riska kategorija ir mežu izvešanas tehnika. “Uzņēmums “Latvijas valsts meži” garantē, ka savu tehniku dezinficē, ja strādā riska teritorijās, bet par visiem privātajiem nav pilnīgas garantijas. Cilvēki paši jau sērgu pārnēsā,” tā J. Moisejs.
Jautāts, vai Kazdangas pagastā ir kāds liels cūku audzētājs, pagasta pārvaldnieks pauž, ka pagastā neesot gan, tomēr, ja sērga būs vienā no Lejaskurzemes pagastiem, tad problēma būs uzreiz vairākos novados. “Pagaidām mums Kurzemē veicas, un, protams, jācer, ka tā paliks arī turpmāk, bet tajā pašā laikā jābūt gataviem uz sliktāko scenāriju,” norāda mednieks.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Cūku mēra cilpa savelkas

Kategorijas