Rekurzeme.lv ARHĪVS

Logo

Cīravas bibliotēka 70. gadskārtu atzīmēs daudz un ilgi

VENDIJA PIKŠE
Laikraksta arhīvs

2016. gada 24. novembris 07:00

1206
Cīravas bibliotēka 70. gadskārtu atzīmēs daudz un ilgi

Svinību mēnesis iesācies Cīravas pagasta bibliotēkā, kuru jau astoņpadsmito gadu vada Anita Tuleiko. Nedēļu pirms grandiozās 70. dzimšanas dienas bibliotēkā viesojās arī “Kursas Laiks”, lai noskaidrotu, cik mīlēta ir bibliotēka cīravnieku vidū un kā ikdienu aizvada tās darbinieki.

Tiksies ar dzejniekiem un rakstniekiem
Bibliotēkas vadītāja A. Tuleiko kopā ar saviem darbiniekiem rūpīgi izplānojusi svinību norisi, piedāvājot dažādus pasākumus gandrīz mēneša garumā. “Svinēsim mēneša garumā, lai katram no šīs jubilejas tiktu kaut kas labs un interesants. Tā kā es šeit strādāju astoņpadsmit gadus, tad esam izveidojuši pārskatu par to, kas šajā laikā izdarīts,” viņa stāsta. Speciāls pasākums paredzēts pagasta senioriem, kuri iemīļojuši grāmatu krātuvi: “Seniori ir tie, kuri uz bibliotēku nāk visvairāk, tāpēc viņiem notiks speciāls svētku pasākums. Atbrauks dzejnieks Egils Dambis kopā ar mūziķi Kasparu Krastiņu. Aizvadīsim muzikālu pēcpusdienu pie tējas tases.”
Tomēr īstā svinību diena būs piektdien, 25. novembrī, kad uz bibliotēkas dzimšanas dienu ieradīsies viesi pat no Pāvilostas un Aizputes novada. Tāpat ieradīsies sadarbības partneri no skolām un bērnudārziem, gaidīts būs ikviens, kurš vēlas apsveikt pagasta bibliotēku vai gremdēties atmiņās par to, kāda tā bijusi kādreiz.
“Pēc lielajām jubilejas svinībām turpināsim svētkus un piedāvāsim brīnišķīgu fotoizstādi. Tā ir Jāņa Vecbrāļa melnbalto fotogrāfiju izstāde, kas šobrīd atrodas Ventspilī. Esam vienojušies, ka to vēlāk atvedīs pie mums. Ciklu noslēgsim ar latviešu oriģinālliteratūru – pie mums ciemosies Nora Ikstena ar pasākumu “Dzīves svinēšana ar Noru Ikstenu”. Runāsim arī par “Mātes pienu”, kas, pēc bibliotēkas rādītājiem, ir vispopulārākais literārais darbs šogad,” stāsta A. Tuleiko. Tomēr gatavošanās svētkiem nemaz neesot viegla, jo līdz svarīgajai dienai jāpaspēj izstādīt dažādus vēstures foto, vēsturiskās afišas, radošos darbus, bērnu veidotās maskas un dažādus citus darbus, kas saglabājušies cauri laikiem.

Jaunieši bieži viesojas pie grāmatām
Gadu gaitā Cīravas bibliotēka kļuvusi par daudzpusīgu centru, ne tikai grāmatu glabātavu. Piemēram, vienā no telpām izveidota izstāžu zāle, kas, izrādās, ir vienīgā izstādēm paredzētā vieta visā Cīravā. “Citur Cīravā vispār nav izstāžu piedāvājums, tikai šeit var kaut ko apskatīt. Dāņu uzņēmēji mums uzdāvināja izstāžu zāles aprīkojumu. Ikdienā šeit notiek arī mūsu pašu pasākumi. Te sanāk senioru kopas, jaunsargi, dažādi ansambļi, viesojas arī Vasarssvētku draudze, mednieki un piensaimnieki rīko sapulces. Vārdu sakot, tās ir brīvi pieejamas telpas visiem, kam vajag,” skaidro vadītāja.
Lai piesaistītu jauno paaudzi, bibliotēka kļuvusi modernāka un izveidojusi tā saucamo fanu zonu, kur var papļāpāt, atpūsties un nodarboties ar savām lietām. Bibliotēkas darbinieces stāsta, ka jaunieši nāk pasēdēt, uzēst kādu našķi, padzert limonādi un arī “pasēdēt” savos telefonos. Par bērnu un jauniešu trūkumu bibliotekāres sūdzēties nevarot, jo jaunie lasītāji ir bieži viesi. “Mēs esam pusceļā no abām Cīravas skolām, un bērnudārzs ir piecu soļu attālumā. Jaunieši bieži te uzturas, jo viņiem ļoti patīk fanu zona. Daudz un dažādi pasākumi notiek tieši bērniem, jo tā mēs viņus pie grāmatām pieradinām jau no bērna kājas. Ar viņu radītajiem darbiem piedalāmies konkursos, rakstām stāstus, radošos darbus,” gandarīta ir A. Tuleiko. Tomēr, dzirdot uzslavu par to, ka ar tik apdomīgu bērnu iesaistīšanu, bibliotēka noturēsies vismaz vēl 70 gadus, viņa ir piesardzīga. “Ir laiks, kad bērni nāk bieži – aptuveni līdz 5. klasei, bet vēlāk rodas citas intereses. Jaunietis citādi komunicē, un viņam nevajag bibliotēku. Tomēr kaut kas viņā no tā visa paliek, un viņš, iespējams, atgriezīsies vēlāk, kad kļūst pieaugušāks. Tagad jauniešiem ir citādas vajadzības, viņi domā un saprot citas lietas, tas ir jāpieņem, un nedrīkst uzspiest savu. Ik pēc pāris gadiem pie mums uzrodas tā saucamie foršie lasītāji, kas nāk, lasa un grib darboties. Viņi katru dienu ierodas ar jautājumu: “Nu, ko šodien padarīsim?” Mums ir bijis gan “Harija Potera” fanu klubs, gan “Krēslas” fanu klubs,” par spēju pielāgoties stāsta vadītāja.

No divām telpām līdz visam stāvam
70 gadu laikā bibliotēka ir ļoti mainījusies. Šābrīža telpās tā atrodas vien no 2002. gada, kad grāmatas kopā ar bibliotekāriem pārcēlušās no bijušajām ārsta prakses telpām Cīravas pils kompleksā. “Sākām šeit ar divām mazām telpām, bet vietas bija par maz, nācās graut un pārveidot. Izdabūjām ārā aptieku no pirmā stāva un ielikām tur bērnu rotaļu un attīstības centru “Gaismiņas”. Tagad jau esam aizņēmuši visu pirmo stāvu,” stāsta A. Tuleiko.
Telpās, kurās šobrīd atrodas bibliotēka, iepriekš esot bijis kolhoza kantoris un tur darbojušies dispečeri. Lai izveidotu bibliotēku tādu, kāda tā ir tagad, ieguldīts ļoti liels darbs – izremontētas telpas, sakārtoti gaiteņi un zāles. Pēc nostrādātajiem gadiem A. Tuleiko spriež, ka lielais darbs paveikts tikai tāpēc, ka ir brīnišķīgi kolēģi, kuri darba dēļ gatavi darīt daudz, un tāpēc, ka pati esot kārtīga darbaholiķe, gatava strādāt daudz vairāk, nekā nepieciešams. “Reizēm nesaprotu, kā citi var nestrādāt tik daudz, ka nenāk uz darbu ātrāk un nepaliek ilgāk,” ar smaidu brīnās bibliotēkas vadītāja.
Runājot par cienījamo bibliotēkas vecumu, izrādās, ka tas noteikts pēc inventāra grāmatas, kurā tiek reģistrētas visas grāmatas un sējumi, kas atrodami krātuvē. Proti, tām bibliotēkām, kam nav izdevies atrast oficiālu dokumentu vai taustāmu pierādījumu par savu atvēršanu, jāmeklē ieraksti, kas veikti inventāra grāmatās. “Mums šāds ieraksts pirmajā inventāra grāmatā ir veikts 1946. gada 23. novembrī,” pierādījumu 70 gadu jubilejai atklāj bibliotekāre.
Lai sagatavotu skaistu atskatu uz paveikto, A. Tuleiko apzinājusi iepriekšējos bibliotēkas darbiniekus. “Pirms manis bibliotēkā strādāja Aiva Daņiļčenko, kuru aicināju arī uz dzimšanas dienas svinībām, bet viņa diemžēl nevar atbraukt. Saņēmu brīnumjauku vēstuli no Aiviņas – viņa stāsta, ka dzīves skaistākais laiks bijis tieši tad, ka strādājusi bibliotēkā. Vēstulē Aiva arī pieminējusi dažādus interesantus gadījumus, kas redzēti bibliotēkā. Piemēram, par kādu vīrieti, kurš katru reizi ienākot novilcis āra apavus, laikam lai nesabojātu telpas, kur atrodas grāmatas,” vēstuli pārstāsta Cīravas bibliotekāre.
Kategorijas

Kategorijas