“Matīsi” sniedz ne tikai pajumti

2016. gada 24. novembris 07:00

763

Kad “Kursas Laiks” ierodas Rucavas “Matīsos”, ko tautā ierasts saukt par veco ļaužu māju, ir pusdienas laiks un sirmgalvji ēdamistabā ēd zupu. Tā kā kustību ziemā pamaz, šķīvīti ne visi iztukšo. “Kā nu kuram, bet man garšo,” ņipra kundze palielās ar labu apetīti. Marijas kundze, pamanot “Kursas Laika” ierašanos, nelaiž garām izdevību pavēstīt, ka ir prototips vienam no personāžiem Ainas Pāvulītes “Ceriņu Kates šovā”. Viņa šeit dzīvo kopā ar iemīļoto sunīti Griķi.

Pārlaiž tikai ziemu
Ar pašvaldības atbalstu te jau vairāk nekā divdesmit gadu tiek sniegts silts patvērums senioriem, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Rucavas novads, un no 2009. gada nodrošināts pakalpojums “Aprūpe mājās”.
Vecumdienās, veselības stāvoklim pasliktinoties, kā arī tad, ja dzīvesvietas apstākļi vairs nav piemēroti dzīvošanai un pat vienkāršākie ikdienas pienākumi kļūst apgrūtinoši, uzturēšanās kopmītnes tipa mājoklī nav sliktākais variants. Cilvēks var turpināt dzīvot brīvā režīmā – pastaigāties pa tuvējo apkārtni, aiziet līdz savām mājām, veikalam, pagasta namam, viesoties pie radiniekiem, bet tuvinieki un draugi drīkst ierasties un savus vecīšus apraudzīt teju jebkurā diennakts stundā. Tik ikdienas pašaprūpes darbus palīdz veikt pašvaldības darbinieki – aprūpētāji.
“Pašreiz astoņās istabās mīt četri kungi un vienpadsmit dāmas, vēl viens cilvēks nāks iekšā. Nu ir pilns, esam ļoti saspiedušies,” neslēpj aprūpētāja Vija Knube. Sirmgalvju pulciņu viņa aprūpē kopā ar kolēģi Veltu Pauperi. “Darāmā te daudz: palīdzam gatavot ēdienu trīs maltītēm, traukus un telpas apkopt, veļu izmazgāt un kurināt krāsnis. Tāpat cilvēkiem jāpalīdz nomazgāties dušā, pamperus nomainīt, vīriem bārdu nodzīt. Un, protams, tiem, kuri paši nestaigā, ēdiens un podiņš jānes.”
Pensionēta skolotāja šeit ieradusies nesen, jo nav viegli saimniekot un tikt ar sevi galā aukstajā mājā, tāpēc nolēmusi ziemu pārlaist tuvāk centram. Grozā viņai līdzi sīpoli un ābolīši no pašas dārza. “Es te jau nedaudz padzīvoju 2011. gadā, ļoti patika. Ja varēšu pavākties, vasarā atkal došos uz savām mājām,” teic sirmā kundze un nopriecājas, ka gulta ierādīta blakus labas paziņas guļvietai.

Patīk svētki un jubilejas
Lai gan telpas nudien neizceļas ar plašumu, vecie ļaudis siltajās istabiņās, šķiet, jūtas omulīgi, jo aprūpētāji prot gan ar sapratni reaģēt uz iemītnieku niķīšiem, gan jo sirsnīgi iepriecināt svētkos. Divas dāmas drīz atzīmēs deviņdesmito dzimšanas dienu, bet decembrī te sveiks gaviļniekus, kam astoņdesmit piektie un astoņdesmit astotie šūpuļa svētki.
Parasti reizi mēnesī, visbiežāk svētkos, dievkalpojumu “Matīsos” notur mācītājs Ainars Jaunskalže. Sirmajam pulciņam patīk sapucēties uz svētku pusdienām, ko kuplina kūka, vīns un arī ciemiņi. Katru gadu Mātes dienā te viesojas Staņislavas Skudiķes vadītais sieviešu ansamblis, jaukus brīžus sagādājuši pašdarbības kolektīvi no Nīcas kultūras nama.
“Ziemassvētku vakarā, Lieldienās citreiz atnāk baznīcas bērni, kāds mūziķis ar sintezatoru pavada dziesmas dievkalpojuma laikā. Ziemassvētkos saņem pa trīs saldumu paciņām – no aprūpētājām, pagasta un baznīcas. Sirmgalves dikti uztraucas, pat nervu zāles jādod, bet skaita tik ļoti garus, skaistus dzejoļus, ka jaunie nevar līdzi turēt,” priecājas Vija.

Kopā izdzīvot vieglāk
“Senajā ēkā agrāk atradās aptieka, Kūpeļa un Veita laikā to izremontēja,” zina V. Knube, kas veco ļaužu māju par savu darbavietu sauc jau divdesmit gadu.
“Cilvēki sevi uztur ar pensiju. Ne par siltumu, ne ēšanu vai ko citu viņiem nav jādomā, jo to palīdzu noorganizēt. Ja iegribas kādu našķi, atnesam no veikala. Ja vajag zāles un pamperus, piegādājam no aptiekas. Katru nedēļu līdzu izrēķināt, ko var atļauties. Samaksāju par gružiem, avīzes pasūtīšanu, telefonu un elektrību, ko ziemā tērē diezgan daudz: ūdens, sildītājs, apgaismojums. Tas paliek ieslēgts arī naktī – lai redz aiziet uz podiņu. Vientuļajiem pašvaldība piešķir dzīvokļa pabalstu pa simts eiro gadā, palīdzam iepirkt malku, ar ko kurināt krāsnis. Gāzes ekonomēšanai gāju virsū, lai uzmūrē plīti, ziemā pusdienas tur vien vārām. Un ir siltāk. Pašvaldība slēdz līgumus ar klientiem par pakalpojumu “Aprūpe mājās” un mums maksā algu par to, ka vecos ļaudis aprūpējam. Jūtamies vajadzīgas. Ja šādas kopmītņu tipa mājas nebūtu, aprūpe mājās sanāktu sarežģītāka, jo izbraukāšana vien pie katra aizņemtu daudz laika. Turklāt ne visiem ir iespēja mājās pašiem nomazgāties, izmazgāt apģērbu. Tā – kopā dzīvojot, cilvēki nejūtas vientuļi un viens otram var palīdzēt.”

Praksē daudz citādāk
Medicīnisko aprūpi nodrošina nepieciešamības gadījumos uz “Matīsiem” aicinātās ģimenes ārstes Vija Stepanova un Dzidra Trumpika.
“Dažreiz nedēļas beigās jūtos izpumpēta, bet ir jau pierasts. Attiecos pret viņiem kā pret radiniekiem. Ik rītu vienmēr apvaicājos, kā gulējuši, kā jūtas. Kundzes dikti pārdzīvo, kad kāds nomirst: domā, kurš būs nākamais,” stāsta aprūpētāja.
Lai labāk apgūtu iemaņas, V. Stepanova pirms gadiem desmit izgājusi ļoti vērtīgus diakonijas organizētus kursus Liepājā, bet kā praktiķe ne reizi vien teoriju apgāzusi. “Speciāliste neticēja, ka nestaigājoša tante desmit gadus kopta tik prasmīgi, ka iztikts bez izgulējumiem. Tāpēc tos, kuri nevēlēšanos staigāt attaisno ar vecumu, mudinu tomēr kustēties – lai vēlāk nav jāvārta pa gultu. Vismaz reizi gadā dodos uz sociālo darbinieku kursiem Rīgā, kur lekcijas par vecļaužu un invalīdu aprūpi lasa psihoterapeiti un dažādi speciālisti. Tas, ko viņi stāsta, ir labi, bet praksē daudz kas ir savādāk,” secinājusi V. Knube.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

“Matīsi” sniedz ne tikai pajumti

Kategorijas