Toskāna vilina ar senatnīgumu

2016. gada 24. novembris 07:00

343

“Mēs esam piecas nešķiramas draudzenes, četras – jau no pirmās klases,” stāsta liepājniece Iveta Lankoviča. Viena no viņām – Tonita – mācās itāļu valodu, un, lai pilnveidotu šo prasmi, viņai radusies ideja braukt uz Toskānu. Pārējās to papildinājušas ar domu – piedzīvojumam ļauties visām piecām.

Modina zvani un gaiļi
Draudzenes ceļā devās oktobra otrajā pusē. Itālijā nokļuvušas tiešajā lidojumā Rīga–Bergamo. Tur viņas ar mikroautobusu sagaidījis Sandras vīrs Andris, kurš uz Itāliju bieži brauc darba darīšanās un bijis drošs pamats, jo pa svešu valsti nav bijis jābrauc pašām. Pa mazpilsētu šaurajām un kalnainajām ieliņām tas būtu bijis smags pārbaudījums.
Ceļotāju apmešanās vieta bija trīs arpus stundu brauciena attālumā no Bergamo, nelielā pilsētiņā Karminjano (Carmignano). Dzīvojuši senatnīgā, 16. gadsimtā celtā “Villa La Rocca”, no kuras pavēries skats kā glezna. Katru rītu no villas devušies izbraucienos vairākos virzienos – uz Sandžiminjano (San Gimignano), Pizu (Pisa), Florenci un citām vietām.
“Villa La Rocca” saimniece Izabella ar ģimeni dzīvo tajā pašā mājā, nodarbojas ar vīnogu un olīvu audzēšanu un kā papildu biznesu izīrē piecas istabas tūristiem. Telpas ēkā saglabātas autentiskas – ar akmens grīdām, senām mēbelēm, gleznām, kokgriezumiem un ļoti iespaidīgu biljarda galdu. “No rītiem mūs modināja baznīcu zvani un gaiļu dziesmas,” stāsta Iveta. Iespaids bijis tieši tāds, kādu radījusi agrāk televīzijā redzētā filma “Māja Toskānā”.
Ceļojuma otrajā dienā bijusi dzimšanas diena dvīņumāsām Sandrai un Intai, un vakarā Izabella pasniegusi pasūtītās svētku vakariņas ar pieciem ēdieniem itāļu gaumē. Pēc tam villas skatu tornītī baudīta viņas gatavotā siera kūka. Saimniece jutusies pagodināta, ka viesi izvēlējušies dzimšanas dienu svinēt pie viņas.

Izzina vīna darīšanas procesu
Florencē skatīta grandiozā galvenā baznīca Basilica di Santa Maria del Fiore jeb vienkārši Doms, romiešu būvētais akmens arku tilts Ponte Vecchio, kurš īpašs vairāku iemeslu dēļ. Uz tā jau kopš pirmsākumiem darbojas veikaliņi, un tas ir vienīgais tilts, kuru Otrā pasaules kara laikā nesaspridzināja.
Palazzo Pitti, kas no Mediči laikiem vairākus gadsimtus bija Toskānas lielhercogistes valdnieka mājas, mūsdienās ir muzejs ar greznu iekārtojumu un gleznām. Kopējais priekšstats par Florenci – iespaidīga, skaista pilsēta, bet draudzenes vairāk uzrunājušas mazpilsētiņas. Īpaši akmens mūros ieskautā, viena no vislabāk saglabātajām viduslaiku pilsētām Sandžiminjano, ko bieži dēvē par Toskānas Manhetenu – no tāluma tās 14 torņi līdzinās debesskrāpjiem. Savulaik tie bijuši bagātības pierādījums – jo augstāks tornis, jo situētāka tā cēlāja ģimene.
Iespaidīgs ir Pizā uzceltais ansamblis, ko veido katedrāle, zvanu tornis, baptistērijs un kapsēta (Campo Santo), kur zem akmens plāksnēm atrodas kapuvietas. Bijusi dīvaina sajūta, jo pēc gadu skaitļiem uzrakstos draudzenes spriedušas, ka, iespējams, apbedījumi tur notiek vēl tagad.
Pizas tornis fotogrāfijās neizskatoties tik šķībs, kāds ir dabā, bet laukums pilns ar visdažādākās tautības tūristiem. Indra prot angļu valodu, Tonita arī itāļu, un abas bijušas pārējām kā tulces.
Nelielajā Bakereto (Bacchereto) pilsētiņā pabijušas vīna degustācijā, ko vadījusi mājas – kādreizējā Mediči dzimtas medību namiņa – saimniece Rosella (Rossella). Arī tur viss lielākoties saglabāts tā laika stilā. Rosella izstāstījusi visu procesu no vīnogulāju stādīšanas līdz vīna pildīšanai pudelēs. Turklāt tas notiek tikai ar bioloģiskām metodēm, vīns tiek ražots nelielos daudzumos. No tieši šim reģionam raksturīgās vīnogu šķirnes gatavotajam vīnam “Santo” ir īpaši salda garša, tas tiek pasniegts svētku reizēs. Vienas pudeles cena – 35 eiro.
Atpakaļceļā apskatījušas arī Bergamo. Vecpilsēta atrodas kalnā, uz kuru var nokļūt ar funikulieri. “Baznīcu un katedrāļu interjers – tas ir neaprakstāms skaistums! Mute vaļā un – oh, ah! Kā cilvēki ko tādu varēja dabūt gatavu?” jūsmo Iveta.

Tiramisu kūst mutē
Iveta atzīst, ka pietrūcis laika, lai apskatītu visu, ko vēlējušās. Arī laikapstākļi nav lutinājuši, tikai viena diena bijusi saulaina, vidējā gaisa temperatūra – plus 18 grādu. Novērojusi, ka itālieši ģērbjas eleganti, nestaigā treniņtērpos, kā to varot vērot, piemēram, Anglijā. Taču izturas brīvi, pilsētas laukumā atļaujas atlaisties un pagulēt.
Ēdienu, kuru pamatsastāvdaļa, protams, ir makaroni, garša ceļotājus nav pārsteigusi. Tie pagatavoti un pasniegti dažādos veidos. Lai sasildītos pirms mājupceļa, Bergamo pabijušas nelielā kafejnīcā. “Itāļu tiramisu – tas ir neatkārtojams, izkūst mutē. Pie mums tādu neatrast.” Caffè Corretto izrādījusies mini krūzītēs ielieta espresso kafija un atsevišķā glāzītē grappa – stiprs alkoholisks dzēriens, kas jāielej karstajā kafijā. Dzerts maziem malciņiem, tas fantastiski sasildījis.
Sagadījās, ka draudzenes Itālijā pabija laikā starp divām zemestrīcēm. Prombraucot jau notikusī zemestrīce nekādas emocijas nav raisījusi, bet, atgriežoties un dzirdot ziņas par otro, kļuvis pabaisi. Otrā zemestrīce Itāliju satricinājusi nedaudz vairāk kā simts kilometru attālumā no vietām, kur bijušas.
Ar suvenīru pirkšanu ceļotājas nav aizrāvušās, priekšroku devušas praktiskām dāvanām. Iveta atvedusi oriģinālu “Bialetti” itāļu kafijas vārāmo ierīci un labu kafiju, trifeļu eļļu salātiem, vītinātas gaļas produktus. “Uz vietas ražotās lietas ir kvalitatīvākas, nekā mūsu valstī iespējams iegādāties,” stāsta ceļotāja.

+ 3

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Toskāna vilina ar senatnīgumu

Kategorijas