Bažījas par aprūpes iestāžu klientu nonākšanu “ielās”

2016. gada 8. decembris 07:00

476

Bažījas par aprūpes iestāžu klientu nonākšanu “ielās”

Deinstitucionalizācija (DI) ir Latvijā pērn uzsākts ilgtermiņa process, kas paredz aprūpes centros nodrošinātos pakalpojumus aizstāt ar sabiedrībā balstītiem un ģimeniskai videi pietuvinātiem sociālajiem pakalpojumiem. Bērniem tas nozīmē iespēju izaugt ģimenē, pieaugušajiem – pieņemt lēmumu, kur, ar ko dzīvot.
Plāna mērķis ir cēls, taču sabiedrībā jaušamas bažas, vai tas neslēpj nodomu valsts finansiālās rūpes par grūtdieņiem pārnest uz pašvaldību un ģimeņu pleciem. Pēc Labklājības ministrijas aprēķiniem, cilvēka aprūpe institūcijā izmaksā 15–20 eiro dienā, bet mājas aprūpe – tikai nepilnus četrus.
DI plāna koordinēšanai reģionā tiek īstenots projekts “Kurzeme visiem”. Tā ieviešanas laiks – no pērnā jūlija līdz 2022. gadam. “Kursas Laiks” skaidro, cik tālu tikts.

Bremzē pagarinātie termiņi
“Jā, Ministru Kabineta noteikumi ir no pagājušā gada jūlija, bet Liepājas pašvaldība ar Kurzemes plānošanas reģionu līgumu noslēdza tikai šā gada aprīlī. Turklāt minētajos noteikumos jau veikti trīs grozījumi. Grozīti nav sasniedzamie mērķi, rezultāti, bet termiņi. Izstrādājot projektu, nebija padomāts par visiem aspektiem,” iemeslu, kāpēc viss ievilcies, skaidro Liepājas domes Sociālā dienesta pārstāvis Ainārs Bunka.
Kurzemes plānošanas reģions izsludināja trīs iepirkumus par speciālistu piesaisti trīs mērķa grupu vajadzību izvērtēšanai. Tās ir: pieaugušas personas ar dažādiem garīga rakstura traucējumiem, bērni ar funkcionāliem traucējumiem un bērni no ārpusģimenes aprūpes iestādēm.
“Kurzemes visiem” finansējums, mērķi un sasniegšanas metodes izklāstīti presei, pašvaldībām un sadarbības partneriem. Pašvaldības izteikušas viedokli, ka izvērtēšanu lietderīgāk būtu bijis veikt kā atsevišķu projektu. Tad lielā projekta palaišana notiktu raitāk. Paustas arī bažas, vai pietiks finansējums paredzētajai infrastruktūrai un plašajam pakalpojumu klāstam. Jo vēl nav skaidrs, kādi pakalpojumi un kādā apjomā būs nepieciešami. Arī Kurzemes plānošanas reģiona sociālo pakalpojumu attīstības ekspertei, projekta “Kurzeme visiem” koordinatorei Ingai Kalniņai, pārrunājot projekta aktualitātes, nebija skaidras atbildes, kā būs pēc tam, kad beigsies vairāk nekā 80 miljonu lielais Eiropas finansējums.
“Nav nekāda avansa, no sākuma pašvaldība tērē savus finanšu resursus, pēc tam dokumentāli pierāda, ka viss ir noticis, lai naudu atgūtu. Nav skaidrs, kas notiks divus gadus pēc cilvēka iznākšanas no aprūpes centra, kad beigsies valsts finansējums. Noteikumos rakstīts, ka par pakalpojumiem turpina maksāt valsts, lielā rūpe – lai tas nebūtu tikai uz papīra,” tā A. Bunka.

Sāk pieteikumu izvērtēšanu
DI plāns paredz Kurzemē izvērtēt un izstrādāt atbalsta plānus 347 personām ar garīga rakstura traucējumiem. Vērtētāju komandas strādās katrā pašvaldībā. Liepāja pirmā ir pieprasījusi un saņēmusi finansējumu, lai nodrošinātu sociālo darbinieku apmācību. Kurzemē jau strādā pieci speciālisti un darbu turpinās vismaz līdz februāra beigām. Izvairoties no interešu konflikta, liepājniekus vērtēs speciālists no Saldus. Kamēr viņi nav pabeiguši, pašvaldības nevar ne precīzi plānot, nedz arī pieprasīt un ieguldīt līdzekļus infrastruktūrā.
Vispirms tiks izvērtēti klienti valsts sociālās aprūpes un bērnu aprūpes institūcijās. Pēc plāna Kurzemē tādas ir aptuveni simts personas. Liepājas domes Sociālā dienesta dienas centrā personām ar garīgās attīstības traucējumiem pašlaik ir 34 cilvēki, kuriem lielākoties ir vecāki vai piederīgie. Taču agri vai vēlu pienāks brīdis, kad nebūs, kam viņus aizvest uz dienas centru. Lai cilvēku ar īpašām vajadzībām nenāktos ievietot ilgstošas sociālās aprūpes centrā, jau laikus tiek meklēts variants, kā viņš varētu turpināt dzīvot sabiedrībā. “Jau šobrīd grupu dzīvokļu mājā Kuldīgas ielā ir par maz vietu. Vajag arī vēl vienu, vieglākas formas, dienas centru, kur katram klientam nav jāstāv klāt. Liepājā nepietiek darba vietu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Nepieciešams izveidot specializētās, kur apgūt kādas konkrētas prasmes,” vajadzības saskata A. Bunka.
Kopš 2007. gada grupu dzīvokļos rotācijas kārtībā ir dzīvojuši 44 cilvēki. Aptuveni puse ir devušies patstāvīgā dzīvē. Daži atgriezušies VSAC, bet daudzi pārcēlušies uz sociālajiem dzīvokļiem vai pašvaldības dzīvokļiem un ir spējīgi dzīvot sabiedrībā, uzsver speciālists.

Paplašinās pakalpojumu klāstu
Projektā paredzēts, ka aptuveni 290 personas, kuras jau dzīvo patstāvīgi pašvaldībās, nodrošinās ar dažādiem sociāliem pakalpojumiem – aprūpi mājās, specializētām darbnīcām, grupu dzīvokļiem, īslaicīgu sociālo aprūpi u.c. Savukārt 439 bērni ar funkcionāliem traucējumiem saņems sociālās rehabilitācijas, “atelpas brīža” un sociālās aprūpes pakalpojumus.
Jautāts, vai tiešām līdz visiem, uz ko projekts attiecas, ir nonākusi informācija par nepieciešamību pieteikties, A. Bunka ir atklāts: “Iespējams, ka ne, jo aktivitāte no iedzīvotāju puses nebija liela. Sociālā dienesta rīcībā bija informācija par aptuveni 245 personām, kuras pašlaik dzīvo ģimenē vai atsevišķi Liepājas pašvaldībā. Šā konkrētā projekta ietvaros kaut kas var mainīties tikai tiem 54, kuri pieteicās uz izvērtēšanu,” norāda A. Bunka, piebilstot, ka pārējie pašvaldības iedzīvotāji pakalpojumus varēs saņemt pēc DI procesa realizācijas un infrastruktūras izveides. Ja vērtējums būs pozitīvs, cilvēkam pašam būs jāpieņem lēmums par to, vai viņš vēlas atstāt institūciju, un jāraksta iesniegums. Bijušajiem VSAC klientiem piesaistīs sociālos mentorus, kuri pakalpojumus sniegs klienta dzīvesvietā pašvaldībā, nevis aprūpes centrā.

Bērnus vēl var pieteikt
Plānotais pieaugušo personu skaits jau sasniegts, savukārt bērni ar funkcionāliem traucējumiem pieteikti tikai 75 un vēl var pieteikties. “Tas neattiecas uz smagi slimajiem bērniņiem, kuri atrodas aprūpes iestādēs,” precizē VSAC “Kurzeme” Pakalpojumu nodrošināšanas nodaļas vadītāja Maruta Indriksone.
Speciāliste norāda, ka no 50 Liepājas bērnunama (VSAC “Kurzeme” filiāle “Liepāja”) bērniem tikai divi ir bāreņi. 37 šeit dzīvo uz vecāku iesnieguma pamata, pārējo vecākiem atņemtas aprūpes tiesības. Lielākoties mazie līdz sešu mēnešu vecumam pēc laika atgriežas savās ģimenēs, pie vecvecākiem vai citiem tuviniekiem. Liepājas bērnunamā bērniņš nonāk tikai tad, ja neizdodas atrast audžuģimeni.
Bez izvērtēšanas iedzīvotāji varēs saņemt pakalpojumu “Atelpas brīdis”. Vecāki, kuru ģimenē ir bērns ar invaliditāti, Sociālajā dienestā iesniedzot nepieciešamos dokumentus, 30 dienas gadā varēs atstāt atvasi mediķu un aprūpētāju ziņā, bet paši tikmēr atpūsties. Nākotnē plānots līdzīgs pakalpojums arī pieaugušajām personām ar garīgās attīstības traucējumiem.
A. Bunka saredz arī iespējas, kā samazināt pašvaldības budžeta tēriņus, piemēram, Liepājas bērnunamā: “Savulaik tas tika celts 90 bērniem, pašlaik tur dzīvo 50, bet apkurināta tiek visa māja. Aprūpes iestāde tur paliks, varbūt jādomā par citu pakalpojumu sniegšanu nama otrajā daļā.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Bažījas par aprūpes iestāžu klientu nonākšanu “ielās”

Kategorijas