Cena kāpj, bažas paliek

2016. gada 8. decembris 07:00

294

Piensaimnieki uzelpo, jo iepirkuma cenas kāpj, taču ir neziņā par to veidošanās “virtuvi” un perspektīvu.

“Piensaimniekiem tagad otrā elpa,” atzīst KS “Audarmuiža” vadītājs Andis Eveliņš. “Trīs gadus cietāmies un tagad trīs mēnešus varam cenas diktēt. Tāda tā proporcija Latvijā iegājusies,” viņš ironizē.

Labumam ilgtermiņā netic
Vidēji no četriem līdz astoņiem centiem par piena kilogramu vairāk nekā iepriekš, šāda amplitūda izskan dažādu pārstrādātāju piedāvājumā. Vasarā piena cena Latvijā bija piedzīvojusi zemāko kritumu pēdējos desmit gados.
Par pienu tagad maksā 29 centus kilogramā, kas, salīdzinot ar iepriekšējiem 19, ir ievērojams kāpums, nesen “Kursas Laikam” stāstīja Elmārs Vidējs, kura slaukumu realizē kooperatīvs “Dzēse”. Saimnieks neslēpa, ka šim labumam ilgtermiņā netic. Kad pēc Latvijā slauktā piena sākuši braukt poļi, arī vietējiem pārstrādātājiem pēkšņi nauda atradusies. Polijas pienrūpnieki bijuši gatavi iepirkt vai visu Latvijas pienu, to savā valstī pārstrādāt un kā lētus produktus atgriezt atpakaļ. E. Vidējs neslēpj, ka prieka par jauno cenu nav, jo nav ticības, ka tā paliks šādā līmenī.
Cenu kāpums ir mistisks, piekrīt A. Eveliņš. Neesot zināms iemesls, kāpēc tas noticis, tāpēc nav iespējams prognozēt, kā būs tālāk. Izskanot pat versija, ka “vainīgs” svētku tuvums, kad jācep kūkas un vajadzīgs piens, krējums un sviests. Piensaimnieks pieļauj, ka pēc Jaunā gada cena atkal kritīs.
A. Eveliņš zina, ka poļi “smeļ krējumu”, bet neesot zināma “virtuve” – kas ar izvesto pienu notiek tālāk. “Ja uz Krieviju, tad tas nav uz ilgu laiku.” Piensaimnieki vēro, ka pēdējos mēnešos ir sīva konkurence starp pārstrādātājiem. Iepriekš noticis otrādi – zemniekiem bijis jācīnās, lai kāds paņemtu pienu.

Biedē ar “burbuļa” plīšanu
“Kāpuma pamatā ir ievērojami lielāks produkcijas pieprasījums Ķīnā, kur beidzas divu gadu uzkrājumi, arī Krievija pasaules tirgos iepērk vairāk piena. Savukārt vairākās lielākajās piena ražošanas valstīs, piemēram, Jaunzēlandē, šogad bijusi slikta sezona. Lielie ražotāji piena pārstrādē, īpaši saldējuma ražošanā, sākuši vairāk izmantot piena, nevis augu valsts taukus,” tā cenu augšupeju skaidro Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāra vietniece Rigonda Krieviņa.
Pasaules tirgos kāpj industriālo piena produktu – sviesta un piena pulvera – cena, vēl vienu aspektu norāda piena pārstrādes uzņēmuma “Food Union” pārstāvis Normunds Staņēvičs.
Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) vadītājs Jānis Šolks atzīst konkurences spiedienu un mēģina vietējos lopkopjus atturēt no piena pārdošanas uz ārzemēm. “Aktivizējoties piena iepircējiem no Polijas un Lietuvas, piena iepirkuma cena trīs mēnešu laikā pieaugusi par 40%, taču šim pieaugumam nav nekāda ekonomiska pamatojuma, kas agrāk vai vēlāk nozīmēs krasu cenas lejupslīdi,” pauž J. Šolks.
“Poļu un Lietuvas piena iepircēji ir gatavi maksāt pat 330 eiro par tonnu, kas ir vairāk, nekā šie piena iepircēji maksā savas valsts zemniekiem, un pat vairāk nekā vidējā cena Vācijā. Mākslīgi kāpinot piena iepirkuma cenas un ar tām pievilinot Latvijas zemniekus, tiek radīts “burbulis”, kas drīzumā var plīst, jo ārvalstu iepircējiem ilgtermiņā Latvijas piens nav nepieciešams,” pauž LPCS vadītājs. Viņi to izmantojot tikai, lai saražotu šobrīd pasaules tirgū pieprasītos industriālos produktus.

Izmanto atelpas brīdi
Par nepamatotu piena iepirkuma cenu kāpumu sauc arī biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš. “Cenu pieaugums ir ļoti labs, bet, no otras puses, ir drauds, jo tik straujš pieaugums nav objektīvs.”
Iespaidu uz tirgu atstāj arī ES subsīdijas par piena daudzuma samazināšanu. Jau rakstīts par Eiropas Komisijas pasākumu – 140 eiro atbalstu par tonnu piena, ja tā ražošana tiek īslaicīgi un brīvprātīgi samazināta. “Ne nomirt, ne augšāmcelties,” par šo iespēju saka A. Eveliņš. “Pusstundu parēķināju un sapratu, ka man tas neder.” Mūspusē neesot zināms neviens piensaimnieks, kurš šo piedāvājumu būtu izmantojis. Ja piena cena neceltos, tad gan nākamvasar daudzi vairs lopbarību nevāktu.
“Tagad ir atelpas brīdis,” A. Eveliņš uz nākotnes perspektīvām raugās piesardzīgi. “Parasti teic, ka izdzīvo tas, kurš iztur, bet vai vienmēr tam ir jēga – ilgi mocīties?”
ZM apkopotie dati liecina, ka no vairāk nekā 8900 saimniecībām, kas orientētas uz tirgu, darbu pārtraukušas 92 – apmēram viens procents. Turklāt ne tikai zemo cenu dēļ, bet arī pensionēšanās, veselības problēmu un citu iemeslu dēļ. Savukārt 1,2% jeb 111 saimniecības pārorientējušās no piena uz gaļas lopkopību.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Cena kāpj, bažas paliek

Kategorijas