Kam uzticēt mazuli, atgriežoties darbā?

2016. gada 15. decembris 07:00

188

Pēc bērniņa piedzimšanas parasti māmiņa, izmantojot likumā paredzēto gada vai pusotra gada bērna kopšanas atvaļinājumu, paliek mājās kopā ar mazuli. Taču nemanot pienāk laiks, kad māmiņas un bērna gluži vai saaugušās attiecības 24 stundas diennaktī “apdraud” viens nozīmīgs apstāklis. Proti, mammai jāatgriežas darbā, jo darba vietu saglabā pusotru gadu, no pabalstiem mūžīgi dzīvot nevar un to apmērs arvien samazinās. Ko darīt? Bērnu sūtīt pirmsskolas izglītības iestādē, meklēt auklīti, uzticēt radiniekiem vai pārkārtot darba slodzi un tomēr ar mazuli būt kopā vēl kādu laiku pašam vecākam? Ko darīt, ja rinda dārziņā nepienāk ieplānotajā laikā? “Kursas Laiks” šajā reizē apskatīja situāciju Liepājā un novados, apkopojot tajos esošās iespējas un variantus.

Vieta jāsaglabā pusotru gadu
Lai saprastu, kādēļ aktuālākais brīdis par domāšanu atgriezties darbā ir pēc gada vai pusotra pēc bērna piedzimšanas, ir jāiedziļinās šajā jautājumā ne tikai no emocionālās, bet arī materiālās puses. Par pabalstu ilgumiem, to izmaksas kārtību, kā arī par bērna kopšanas pabalsta piešķiršanu un to ilgumu atrunāts Darba likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā un Ministru Kabineta noteikumos.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pārstāve Kristīne Kovaļova paskaidro, ka šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par pusotru gadu, līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu. Darba devējs bērna kopšanas atvaļinājumu pēc darbinieka pieprasījuma piešķir uz pilnu laiku vai pa daļām. Vecāku pabalstu piešķir vienam no bērna vecākiem līdz bērna gada vai pusotra gada vecumam.
Ja vecāks izvēlas iet atvaļinājumā uz gadu, viņš var saņemt pabalstu 60 procentu apmērā no bruto algas; ja uz pusotru gadu, pabalstu aprēķina 43,75 procentu apmērā, papildus saņemot 171 eiro bērna kopšanas pabalstu. Personai, kura pabalsta pieprasīšanas dienā neatrodas bērna kopšana atvaļinājumā vai gūst ienākumus kā pašnodarbinātais, pabalstu aprēķina un izmaksā 30 procentu apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra. Tas nozīmē, ka vecāks saņem šo pabalstu un var turpināt strādāt un saņemt pilnu algu. Piemērs – tētim ir lielāka alga, no kuras aprēķina pabalstu, bet viņš turpina strādāt. No bērna pusotra gada vecuma līdz divu gadu vecumam izmaksā bērna kopšanas pabalstu 42,69 eiro. No gada vecuma līdz bērna 15 gadu vecumam viens no vecākiem saņem ģimenes pabalstu 11,38 eiro apmērā.
Šī ir likumu un noteikumu puse. Padomājot reāli, pēc gada vai pusotra gada vecuma rūpes par atvasi nemazinās un viņa vajadzības pieaug, taču no valsts, kas cenšas visādiem soļiem veicināt demogrāfiju, no mazuļa pusotra gada vecuma māmiņa tādā kā algā saņem 42,69 eiro plus 11,38 eiro ģimenes pabalstu. No bērna pusotra gada vecuma māmiņa par vecāka darba pildīšanu saņem 54 eiro un septiņus centus. Savukārt pēc atvases divu gadu vecuma vairs paliek tikai ģimenes pabalsts.
Darba likumā noteikts, ka saistībā ar bērna piedzimšanu darba vieta vecākam jāsaglabā pusotru gadu. Pēc tam vai nu jāatgriežas darbā, vai gadījumā, ja, piemēram, bērns neiet pirmsskolas izglītības iestādē, jāņem bezalgas atvaļinājums, kas arī nozīmē darba vietas saglabāšanu. Taču tad jādzīvo bez viena ģimenes locekļa ienākumiem. Tāds pats variants pastāv, ja, piemēram, tētis ņem pusotru gadu ilgu bērna kopšanas atvaļinājumu savā darba vietā pēc tam, kad tas beidzies māmiņai.
Taču, vērtējot šādu situāciju no sadzīviskās puses, daudzām ģimenēm nav izvēles – materiālā situācija tomēr spiež māmiņas atgriezties atpakaļ darbā. Un tad attiecīgi jau laikus jādomā par variantiem, kā tiks organizēta bērna ikdiena, kamēr mamma pavada dienas, strādājot un pildot darba pienākumus, pelnot iztiku bērna un ģimenes vajadzību nodrošināšanai.

Atšķiras pieprasījums dārziņos
Līdz ar bērna piedzimšanu un dzimšanas apliecības izdošanu pastāv iespēja bērnu reģistrēt rindā pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs. Kad mazulis sāk iet dārziņā, vecākiem tajā visbiežāk jāsedz tikai ēdināšanas izmaksas.
Liepājā kopumā ir 22 pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes. Astoņi bērnudārzi uzņem mazuļus no pusotra gada, desmit – no divu gadu, četri – no triju gadu vecuma. Liepājā bērnu rindā vienlaikus var reģistrēt trīs bērnudārzos pēc vecāku izvēles, nosacījums – bērnam un vecākam dzīvesvietai jābūt deklarētai Liepājā. Ir arī četras privātās pirmsskolas izglītības iestādes, kas uzņem no pusotra vai divu gadu vecuma.
Taču vecāki Liepājā bieži saskaras ar situāciju – izvēlētajā dārziņā mazulis plānotajā laikā nevar tikt sūtīts, jo “palicis aiz strīpas” jeb kārta rindā vēl nav pienākusi. Visbiežāk to “Kursas Laiks” dzirdējis no vecākiem, kuri savu atvasi cerējuši sūtīt bērnudārzā līdz ar bērna kopšanas atvaļinājuma beigām – tātad sasniedzot mazuļa pusotra gada vecumu. Tā vecāki rēķinājušies, taču realitāte bieži vien izrādās pavisam cita. Tas nozīmē: ja bērns nedabū vietu konkrētajā gadā, tam rindā jāgaida vēl gadu. “Pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs bērni grupā tiek uzņemti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai platībai, izvērtējot katras iestādes grupas telpu lielumu: vecumā no pusotra līdz diviem gadiem tie ir 14 līdz 16 bērni, no diviem līdz trim gadiem – 16 līdz 18 bērni, no trim līdz sešiem gadiem – 20 līdz 24 bērni,” skaidro Liepājas Izglītības pārvaldes (LIP) speciāliste Austra Gūtmane. Tas nozīmē: ja iestādē ir tikai viena grupiņa pusotrgadīgajiem bērniem, ko nokomplektē, mazulim, kuram pēc kārtas rindā cipars ir lielāks, var nākties gaidīt uz konkrēto dārziņu. “Iestādēs, kurās uzņem bērnus no pusotra gada vecuma, var tikt uzņemti bērni, kuri dzimuši tikai iepriekšējā gadā no janvāra līdz martam,” norāda LIP speciāliste. Tātad var secināt, ka mazuļiem, kuri piedzimuši aizpagājušā gada pēdējā ceturkšņa mēnešos, pastāv liela iespējamība vietu pusotrgadnieku grupiņā nedabūt.
Liepājas pašvaldības saistošie noteikumi par uzņemšanu paredz, ka “bērnus, kurus nav iespējams uzņemt pirmsskolas izglītības iestādē līdz 1. septembrim, darbinieks pārreģistrē uz nākamo gadu reģistrācijas pieteikumu iesniegšanas secībā”.
“Liepājā, īpaši pilsētas centrā, turpina pieaugt pieprasījums pēc bērnudārzu pakalpojumiem, pārsniedzot pieejamo vietu skaitu tajos. Mikrorajonos pieprasījums uz esošajām iestādēm ir ievērojami mazāks. Ir gadījumi, kad bērni, kuru dzīvesvietas ir deklarētas, piemēram, Tosmarē un Karostā, ir reģistrēti rindās arī citos pilsētas mikrorajonos, tādējādi palielinot rindu uz centra bērnudārziem,” secinājumos dalās A. Gūtmane. Šobrīd rindā uz pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādi gaidot 1480 bērni, no kuriem vairāk nekā puse nav sasniegusi pusotra gada vecumu. Pārējie bērnu vecāki gaida vietu konkrētā bērnudārzā, apmeklē privāto vai izmanto aukļu pakalpojumus.
Garākās rindas ir dārziņos, kuri atrodas mikrorajonu centros: “Liepiņa”, “Rūķītis”, “Pūcīte”, “Saulīte”, “Kāpēcītis”, “Dzintariņš”, “Pasaciņa”. Mazāks pieprasījums ir centra dārziņā “Sprīdītis” un mazākumtautību izglītības iestādē “Gailītis”, tāpat īsākas rindas ir Zaļās birzes “Zīļukā” un Ezerkrasta “Mazulītī”, kur ir gan latviešu, gan mazākumtautību grupiņas.

Novados rindu nav
Liepājas apkaimes novados bērnus uzņem pat no gada vecuma, piemēram, Vērgales “Kastanītī”, liecina informācija Pāvilostas pašvaldības mājaslapā. Visos bijušā Liepājas rajona pašreizējos novados pirmsskolas izglītības iestādes mazuļus uzņem pārsvarā no pusotra gada vecuma. Pirmsskolas izglītības grupas izveidotas arī pagastu pamatskolās.
Aptaujātie Rucavas, Aizputes, Priekules un Durbes novada izglītības jomas darbinieki teic, ka novada pirmsskolas izglītības iestādēs nav situācijas, kad kāds pusotrgadīgs mazulis gaidītu rindā. Aizputes izglītības jomas vadītāja Elita Malovka piebilst: “Vecāki bērnu ir reģistrējuši, bet jautājums – vai viņi ir gatavi noteiktajā laikā iet dārziņā?” Durbes novada bērnudārza “Ābolītis” vadītāja Mudīte Reinharde teic, ka ir māmiņas, kuras izvēlas pagarināt kārtu rindā par vienu gadu. “Ir mammas, kuras ir bez darba vai kurām ir saimniecības, un tad viņas pašas vēl kādu laiciņu ir kopā ar saviem mazuļiem.”
Priekules pirmsskolas izglītības iestādes “Dzirnaviņas” direktore Ina Dalbiņa atklāj, ka pēc pieprasījuma uzņemot bērnus pirmskolnieku rindās arī ātrāk par noteikto pusotru gadu. “Pie mums ir ne tikai priekulnieki, tiek arī vesti mazuļi no novada, piemēram, Mazgramzdas. Katrs vecāks izvērtē savas iespējas – lai dārziņš ir tuvāk mājām vai tuvāk darbam,” tā I. Dalbiņa. Gan viņa, gan Rucavas novada izglītības speciāliste Sandra Malakauska norāda, ka bērnus uzņem pie sevis visa mācību gada laikā, negaidot 1. septembri. “Mēs neesam pārpildīti. Visi, kuri grib, tiek,” apgalvo Rucavas novada speciāliste.
Kā novērojis “Kursas Laiks”, atsevišķos novados bērniem uz un no pirmskolas grupiņas tiek nodrošināts transports, kur mazuļus no vecāku rokām savāc un pēc tam viņiem nodod auklīte pavadone.

Piedāvā vairākas alternatīvas
Lai risinātu nepietiekamo vietu skaitu pašvaldības bērnudārzos, Liepājā tiek piešķirts līdzfinansējums gan privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm, gan licencētajām auklēm. Privātos bērnudārzus Liepājā apmeklē 75 bērni. Pašvaldības līdzfinansējums šajā gadījumā ir 147,98 eiro mēnesī. Savukārt auklēm līdzmaksājums ir 100 eiro mēnesī par vienu bērnu.
Liepājas Aukļu dienesta (LiepAD) aukļu pakalpojumus novembrī izmantojuši 38 mazuļi, kuri sasnieguši pusotra gada vecumu. LiepAD bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju koordinatore Inga Zupa informē, ka Liepājā reģistrējušās 72 aukles, bet aktīvas ir 22. “Interese no vecākiem arvien pieaug. Prognozējam, ka pēc Jaunā gada būs vairāk vecāku, kuri vēlēsies bērnus vest pie aukles, jo tad tas būs aktuāli bērniem, kuriem nesen palicis pusotrs gads,” sacīja speciāliste. Pēc LIP datiem, šobrīd pie auklēm (ne tikai pie auklēm, kuras slēdz līgumu ar LiepAD) ir 61 bērns.
Aptaujājot izglītības pārvaldes un speciālistus Liepājā un novados, “Kursas Laiks” nonāca pie secinājuma, ka vienkāršāka situācija ar tikšanu pirmsskolas izglītības iestādēs ir novados. Tiesa gan, jāņem vērā, ka tajos ir arī salīdzinoši daudz mazāk iedzīvotāju nekā pilsētā.
Liepājā vēl ir arī rotaļu grupa pirmsskolas izglītības iestādē “Liepiņa”, kur pedagoga un aukles uzraudzībā vecākam iespējams atstāt savu atvasi līdz četrām stundām. Šobrīd visas dienas garumā dažādos laikos rotaļu grupu apmeklē 25 bērni. Rotaļu grupa ir arī Liepājas pilsētas 2. mūzikas skolā Karostā.
Savukārt Aizputē kā alternatīva bērnudārzam tiek piedāvāts biedrības “Aizputes samarietis” auklīšu pakalpojums un rotaļu-pieskatīšanas grupa. Biedrības pārstāve Inese Šteinberga pastāsta, ka grupiņā pašreiz ir arī bērni no desmit mēnešu vecuma. “Mums ir pašvaldības līdzfinansējums, vecākiem par dienu jāpiemaksā 3,50 eiro. Mūsu pakalpojumus izmanto vecāki, kuri atgriežas darbā vai kuru mazulis vēl ir par mazu sūtīšanai izglītības iestādē, vai bērns neiejūtas dārziņā, kā nākas,” saka I. Šteinberga. Viņa novērojusi, ka ir brīži, kad bērnu biedrībā ir palicis pavisam maz. “Pienāk rudens – un atkal rodas!”

Auklīte, kurai uzticēties
“Vecāks nonāk tādā kā bezizejā – darba vietā jāatgriežas, lai to nezaudētu, naudu dzīvošanai vajag, bet bērnam un mammai no šīs situācijas ir jācieš. Kāds variants jāmeklē, īpaši jau tad, ja pilsētā nepienāk rinda pirmsskolas izglītības iestādē. Vecāki prot novērtēt auklīšu esamību. Nākas gan piemaksāt, ja ir līdzfinansējums, bet aukle ir risinājums – bērns ir uzraudzībā visu darba dienu, paēdis, izgulējies, bijis pastaigā,” “Kursas Laikam” teic kāda auklīte ar vairāku gadu pieredzi. Cita uzrunātā auklīte pašreiz Liepājā auklē vienu mazuli. Bērna mamma aizgājusi atpakaļ darbā, kad atvasei bijis gads un četri mēneši. Auklīte meklēta arī tādēļ, ka ir svarīgi, lai viengadnieks justos ne tikai drošībā ikdienā bez mammas, bet arī apgūtu vecumam nepieciešamās prasmes.
Liepājniece Baiba Salgrāve ir nepilnus trīs gadus vecas meitiņas mamma. Sieviete darbā atgriezās, kad meitiņai bija nedaudz vairāk par vienu gadu. “Es biju priecīga, ka varēju atgriezties darbā un darīt to, kas man patīk, bet, no otras puses, bija žēl atstāt bērnu ar kādu citu – viņa taču bija tikai gadu veca. Mierinājums bija tas, ka mazajai ar auklīti bija jāpaliek diezgan maz stundu. Tā kā strādāju pēcpusdienās, tad mums abām bija pāris stundas, ko pavadījām divatā no rīta, tad kā pastaiga bija došanās pie auklītes. Man liekas, ka ļoti svarīgi ir atrast auklīti, kurai vecāki var uzticēties. Vēlāk, kad meita sāka iet bērnudārzā, man to mūsu kopīgo rītu sāka pietrūkt. Joprojām neesmu atradusi veidu, kā to kompensēt. Mēģinu vismaz divas reizes nedēļā pati iet pakaļ mazajai uz dārziņu. Šķiet, ka man pat bija morāli grūtāk šķirties no bērna nekā viņai no manis,” saka māmiņa.
Nīceniece Monta Čaure šogad pieskata draudzenes bērnu, kuram tikko kā palicis gadiņš. “Šī man ir brīvā nedēļa no darba savā pamata darba vietā. Kad man nav brīvs, draudzenes bērnu pieskata vēl viena meitene,” stāsta auklīte. “Kursas Laiks” viņu sastop staigājam pa Nīcas centru ar ratiņiem. Mazulim jāguļ diendusa. “Vienkārši sanāca tāda situācija, ka draudzējamies ar bērna mammu. Piekritu palīdzēt, kamēr mammīte darbiņā. Esmu arī iepriekš līdzējusi ar bērnu auklēšanu,” tā M. Čaure.

Palīdz draugi un radinieki
Trīs bērnu, divu jau pilngadīgu un 13 gadus vecās Annas, māmiņa Inga no Priekules novada atceras, ka ar vecāko dēlu bijusi mājās līdz pat puika trīs gadu vecumam. “Vīrs strādāja, uzskatījām, ka mammai jābūt ar bērnu kopā pēc iespējas ilgāk. Palīdzēja omes un opji, paveicās arī ar manu māsu un brāļu palīdzību,” atceras sieviete. Meitas gan sākušas iet bērnudārzā no trīs gadu vecuma. “Tad sāku strādāt – un uzreiz divos darbos, jo bija tāda iespēja, bija pienākuši ģimenē finansiāli grūtāki laiki. Tad bērnus uzticēju vecvecākiem. Ar laiku tikai sapratu, ka arī mammai jāatgriežas darbā, sabiedrībā, bet bērns pie tā jāpieradina pakāpeniski. Nevar bērnu tā brutāli – vienkārši atstāt pie kāda, kur tad nu uzreiz iesviest dārziņā. Katra bērna gadījums jāizvērtē individuāli,” uzskata māmiņa.
“Agrāk bija citādāk – vecvecākiem pensionēšanās vecums iestājās agrāk un viņi varēja palīdzēt ikdienā ar mazbērnu pieskatīšanu. Manam puikam rinda pašvaldības bērnudārzā Rīgā pienāca tikai tad, kad sākās obligātā apmācība. Ja Liepājā bērns rindā gaida apmēram gadu un pēc kārtas rindā ir piecdesmitais, tad Rīgā mans puika reģistrācijas brīdī bija ar kārtas skaitli pāri 500. Līdz dēla piecu gadu vecumam centāmies visādi iztikt – vispirms ņēmām auklīti, tad privātajā bērnudārzā, tad, kad varēja un bija brīvs, – pie saviem vecākiem, lai arī viņi strādā algotu darbu” savu pieredzi atklāj rīdziniece Santa.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Kam uzticēt mazuli, atgriežoties darbā?

Kategorijas