Liepājas budžets – lielāks, bez tiesībām lielīties

2016. gada 15. decembris 07:00

8. decembrī 10 deputātiem balsojot “par”, četriem “pret” un vienam atturoties, tika pieņemts 2017. gada Liepājas budžets – 73,3 miljoni eiro ieņēmumu daļā. Šā gada budžeta ieņēmumu daļa – 65,6 miljoni eiro. Pirms budžeta Liepājas domes sēdē apstiprināja finansējumu vairākiem vērienīgiem projektiem un sociālajām programmām. Budžeta apjoma pieaugums nav saistāms ar pilsētas ekonomisko izaugsmi.

Pārbūvēs un remontēs
Liepājas budžeta ievadam tika apstiprināti vairāki projekti, kuriem ir gan Eiropas Savienības, gan valsts, gan pašvaldības finansējums, kuru arī pielēma bez smagām diskusijām.
Grīzupes ielu Liepājā iecerēts pārbūvēt no pilsētas robežas līdz pat Cukura ielas aplim, pavisam tērējot 5,5 miljonus eiro. Pašvaldība nolēma par 617 tūkstošu eiro lielu līdzfinansējumu. Vienīgi opozicionārs Ģirts Kronbergs mēģināja bilst, ka pie Kapsēdes ielas vajadzētu apļveida krustojumu. “Tehniskais projekts jau izstrādāts!” pirms balsošanas sacīja domes priekšsēdētājs Uldis Sesks.
Par Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas remontu un kabinetu aprīkošanu jautājumu nebija un deputāti nobalsoja vienoti. Ģimnāzijā remontēs gan fasādi, gan iekštelpas, kā arī aprīkos kabinetus ar datortehniku, būs arī citi darbi.
Abus projektus visticamāk sāks īstenot nākamajā vasarā. Grīzupes ielu plānots pabeigt 2018. gadā.

Sola jaunus pabalstus
Domes sēdē apstiprināja arī jaunus saistošos noteikumus “Par pabalstu aizgādnībā esošo pilngadīgo personu aizgādņiem” un “Par pabalstu personu apliecinoša dokumenta noformēšanai”, kā arī veica grozījumus noteikumos “Par pabalstu pārtikas iegādei”. Tas viss, lai uzlabotu Liepājas maznodrošināto stāvokli. No Jaunā gada Liepājā ieviesīs sociālos pabalstus un palielinās ienākumu līmeni pārtikas pabalsta saņemšanai. “Plānots paaugstināt maznodrošināto ienākumu līmeni par 10 eiro – tas ir likumsakarīgs solis, jo notikusi pensiju indeksācija un palielinājusies minimālā alga valstī,” tā domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš.
Nepieņēma opozīcijas priekšlikumu palielināt pašvaldības vienreizējo pabalstu par bērna piedzimšanu, lai gan visi atzina, ka par to der padomāt, solot to darīt nākamā gada pirmajos mēnešos.
To, ka drīzumā vēlēšanas, budžeta apspriešanas laikā atminējās deputāts Ģ. Kronbergs, jautājot par pašvaldības ilgtermiņa saistībām, kas paliks pēciniekiem. Jāpiebilst, ka jauni pabalsti trūcīgajiem pirmsvēlēšanu periodā ir vēsturiski pārbaudīts līdzeklis politikā, kā palikt pie noteikšanas. Par šo kolēģu “dunku sānos” opozicionāri stoiski klusēja, toties runāja par citām lietām.

Debatēs paliek korekti
Iemesli, kādēļ opozīcija balsoja “pret” budžeta apstiprināšanā, bija dzirdami vairākos saistītos jautājumos, kurus apstiprināja pirms budžeta. Jautājumā “Par deleģēšanas līguma slēgšanu ar SIA “Lielais dzintars”” debatēs iesaistījās arī deputāts Jānis Vilnītis, sakot, ka ir neziņā par pašvaldības kapitālsabiedrības darbību, jo nav redzējis solītās atskaites. “Šobrīd līgumu slēdz uz 10 gadiem. Par līgumu, ko slēdza uz gadu, viņi solīja atskaitīties ik ceturksni, bet neesmu redzējis nevienu no tām,” tā J. Vilnītis. Tālāk sekoja, ka opozicionāri jaucot līgumu tipus. No visnotaļ sarežģītiem skaidrojumiem “Kursas Laikam” tapa skaidrs, ka konkrētajai pašvaldības kapitālsabiedrībai ir jāatskaitās vien tad, ja tā tērē pašvaldības mērķdotācijas kultūrai, bet ikdienas komercdarbībā pašvaldība ik mīļu brīdi nejaucas. Kāpēc J. Vilnītim nerāda jau apsolītas atskaites, skaidrojumu nebija.
Runājot par pabalstiem – viena tēma tomēr tika iztirzāta dziļāk. Vairāk pensionāri un politiski represētie varēs saņemt braukšanas maksas atlaides sabiedriskajā transportā, tam jau rezervēti 200 tūkstoši eiro. Ģ. Kronbergs par kritiku, ka pašvaldība nevar kontrolēt, cik izmaksā atvieglojumi sabiedriskajā transportā, tādēļ jāizmanto banku piedāvājums un jāievieš elektroniskās kartes, izpelnījās U. Seska uzmanību. “Šobrīd tas nav iespējams. Esmu personīgi ticies ar vairāku banku vadītājiem. Šāda iespēja rīkoties ar kartēm būs 2018. vai 2019. gadā, bet šobrīd nav. Jūs runājat nepatiesības,” tā mērs. Tas netraucēja opozicionāram palikt pie sava, ka pašvaldība, iespējams, pārmaksā, jo skaidrības par to, cik cilvēku izmanto atlaides, neesot.
Jāteic, budžeta debatēs deputāti, atšķirībā no Saeimas kaimiņiem, palika korekti izteikumos. Vienīgi Ģ. Kronbergs apmulsināja domes priekšsēdētāja vietnieku Juriju Hadaroviču, pirms kārtējā sava jautājuma paaugstinādams viņu par “Liepājas tūrisma ministru”. J. Hadarovičs pēc pauzes, nopratis, ka runā ar viņu, pat pateicās par godināšanu.

Balso “pret” bez reveransiem
Nākamā gada Liepājas budžets ir lielāks ne jau pašas pilsētas straujākas attīstības, bet drīzāk vērienīgo projektu, kas nākamajā gadā saņems valsts un Eiropas Savienības finansējumu, dēļ. Var teikt, ka Liepājas partija plūc augļus, kurus dod būšana savienībā ar ZZS.
Ja aplūko iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanas prognozes, tad pilsētas budžets ir tāds pats kā pērn un nav pamata lielībai vai pārmērīgam nopēlumam. Kārtīgs pienesums ir tā sauktajām Saeimas deputātu kvotām.
Paņemtie kredīti lielākas saistības pilsētai var nest. Liepājas domes izpilddirektora vietnieks Rolands Fricbergs, skaidrojot situāciju, precizēja, ka tuvākajos divos gados palielinājuma nebūs, bet par tālāko ir nepieciešami plašāki aprēķini.
Pirms balsošanas par budžetu domes priekšsēdētājs ievēroja, ka kāds no opozīcijas jau nobalsojis “pret” pirms aicinājuma balsot, kuram tūdaļ bija jābūt. “Es jau redzu, ka balsojat “pret”, un saprotu, ka opozīcija tā dara. Tomēr aicinātu apstiprināt šo budžetu, jo tā jūs atbalstīsit gan pabalstus trūcīgajiem, gan atlaides sabiedriskajā transportā represētajām personām,” opozīcijas deputātus aicināja mērs.
Nekādi reveransi balsojumā nesekoja, opozīcija klusējot apstiprināja iepriekš izteiktos pārmetumus, kas pēc būtības bija par nepietiekamu informāciju. Starp citu, informācijas nesniegšana opozīcijai nav nekas jauns. Tā notiek gan mazajos novados, gan Saeimā. Politiskajā cīņā ir savas metodes, bet ir procesi, kuriem jābūt caurspīdīgiem un kontrolējamiem. Opozīcija, balsojot “pret”, pildīja savu funkciju, tā sakot, ka sabiedrībai ir tiesības zināt.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Liepājas budžets – lielāks, bez tiesībām lielīties

Kategorijas