Rekurzeme.lv ARHĪVS

Aizpute atgūst dārgumu lādi

JĀNIS GOLDBERGS

2016. gada 15. decembris 07:00

1096
Aizpute atgūst dārgumu lādi

Aizputes novadpētniecības muzejā atgriezušās senas rātskungu amata ķēdes, dārgumu lāde, dažādi dokumenti un zīmogi, kas krietnu laiku glabājās Kuldīgas muzejā. “Tas Aizputei ir liels un patīkams notikums, jo vispār jau muzeji nelabprāt šķiras no iegūtiem krājumiem,” pastāsta Aizputes novadpētniecības muzeja vadītāja Jolanta Berga.

Cer uz Liepājas atsaucību
Dažādas vēsturiskas lietas no Aizputes citos muzejos nonākušas pēc tam, kad 1952. gadā Aizputes Ordeņa pilī esošais Aizputes muzejs slēgts. Viena daļa lietu nonākušas Kuldīgā, citas lietas nosūtītas uz Liepājas muzeju.
“Par seno krājumu atgūšanu sāku interesēties jau pirms četriem gadiem, jo krājumu pārvietošanai jāsaņem arī Kultūras ministrijas atļauja. Nozīmīga ir Kuldīgas muzeja vadītājas Daces Bumbieres pretimnākšana, meklējot tieši Aizputei piekrītošos priekšmetus. Atļauja no Kultūras ministrijas tika saņemta, un šobrīd 27 dažādi vēstures priekšmeti ir atgriezušies muzejā. Tie tūdaļ jau tiks izstādīti apskatei, un pilsētnieki visu varēs redzēt,” tā J. Berga.
Kā uzsver muzejniece, daudz vairāk priekšmetu nonācis Liepājas muzejā, tādēļ nākamais solis ir vērsties pie Liepājas muzeja vadītājas Daces Kārklas pēc palīdzības. “Lieta ir tāda, ka 1952. gadā nav veikta nekāda uzskaite, ko un kur konkrēti aizveda. Šādi dokumenti varētu būt pašā Liepājas muzejā. Šeit nozīmīgākais ir muzeja vadības ieinteresētība un atsaucība,” par iecerēm papildināt Aizputes novadpētniecības muzeja krājumu ar autentiskiem priekšmetiem stāsta J. Berga.

Katram rātes kungam pa atslēgai
Par vērtīgāko muzeja ieguvumu noteikti var dēvēt pilsētas rātes dārgumu lādi ar piecām atslēgām. To varējuši atslēgt visi rātes kungi, kopā esot, jo katram bijusi tikai viena atslēga. Īsāk sakot, senāk nekādu iespēju vienpersonīgi izsaimniekot pilsētas naudu nav bijis.
Vērtīgi ir arī citi priekšmeti. Piemēram, pilsētas rātes kungu zīmogi un amata ķēdes. Tās saglabājušās no dažādiem laikiem. Uz dažām uzraksti vāciski, uz citām jau krieviski. Krājumā arī dažādas medaļas un medaljoni, kuru nozīmi muzeja apmeklētāji noteikti varēs noskaidrot jau drīzumā, apmeklējot izstādi.
“Kursas Laiks” Aizputes novadpētniecības muzejā viesojās 9. decembrī, kad krājums nupat bija ievests, tādēļ daudzu sīkāku detaļu nozīme vēl bija jāmeklē dokumentos par tiem. 

Slēdz piecas reizes
Iespējams, ka par muzeja pastāvēšanu Aizputē ir nepieciešama atsevišķa izstāde, jo dažādos laikos muzejs pilsētā slēgts piecas reizes, tādēļ arī daudzi vēsturiski vērtīgi priekšmeti aizceļojuši citur.
Muzeja dibinātājs Aizputē ir gleznotājs Jānis Audriņš. “Viņš Aizputē ieradās 1932. gadā un sāka strādāt ģimnāzijā. Audriņš ieinteresējās par pilsētas vēsturi, atradumiem Ormaņkalna apkārt­nē un ierosināja veidot senlietu krātuvi. Lēmumu par muzeja dibināšanu pilsētas valde pieņēma 1936. gada aprīlī, bet atklāja novembrī,” stāsta J. Berga. Tolaik muzejs atradies trīs nelielās telpās pilsētas valdes nama otrajā stāvā, tajā, kur šobrīd ir mākslas skola. Aizputnieki bijuši centīgi senlietu vācēji, un drīzumā muzejam sācis trūkt vietas, kur mantas likt. 1939. gadā tas pārcelts uz Aizputes Ordeņa pili. 1944. gadā muzeju slēdza un daļa lietu nonāca Kuldīgas muzejā. 1949. gadā muzeju atkal atvēra, šoreiz gleznotājs Kārlis Baldonis no Kalvenes. 1950. gadā par iestādes direktoru kļuva Voldemārs Bloks. Muzejā bija vairāk nekā 2000 eksponātu. 600 rubļu lielā muzeja direktora alga Aizputes pilsētas Tautas deputātu padomei bija šķitusi pārāk liels tēriņš, un 1952. gada 4. novembrī muzeju atkal slēdza.
1975. gadā muzeja darbību Aizputē atjaunoja Henrihs Bethers, tas pastāvēja sabiedriskā kārtā līdz 1989. gadam. Ar Aizputes domes 1993. gada 6. aprīļa lēmumu Nr. 52 tika dibināts Aizputes novadpētniecības muzejs, kuram piešķirts pašvaldības muzeja statuss. Dibināšanas iniciatore bija Dzintra Smiltiņa. Tā mājvieta līdz 1999. gadam bija divas telpas Kuldīgas ielā 10. Muzeja vadītāja bija Dina Kop­štāle. Šobrīd iestādei jau ir akreditēta muzeja statuss, septiņas pastāvīgās ekspozīcijas un kopplatība vecajā ģimnāzijas ēkā Skolas ielā 1 – 489,51 kvadrātmetrs. Krājumā ir 12 tūkstoši vienību.

Pilsētu var izstaigāt virtuāli
Vēl viens jaunums, kas līdz ar seniem krājumiem ir Aizputes novadpētniecības muzejam, – nupat radītā mājaslapa aizputesmuzejs.lv. Tajā var izlasīt gan par jaunāko muzeja piedāvājumu, gan uzzināt par darbnīcām, gan piedalīties virtuālā pastaigā pa Aizputi. Tiem, kuri nav aizputnieki, tā ir lieliska iespēja uzzināt gan par vēsturiskiem objektiem, gan plānot savu reālo pastaigu pa Aizputi, savukārt pašiem aizputniekiem te pilsēta atrodama tādā paskatā, kā bija kādreiz. Tie ir 20 dažādi stāsti par pilsētas vēsturiskām ielām un vietām.
“Lapu izstrādāja Mārtiņš Uztics, novada datortīklu administrators. Projektam bija Kultūrkapitāla fonda finansējums. Šķiet, ka izdevies nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu – dabūjām gan mājaslapu, gan virtuālo pastaigu,” priecājas muzeja vadītāja.