Vada latviešu skolu Berlīnē

2016. gada 15. decembris 07:00

1362

Grobiņniece, kura dzimusi Liepājā, bet uzaugusi un skolas gaidas sākusi Grobiņā, Vinija Folkmane Vācijas Federatīvās Republikas galvaspilsētā Berlīnē dzīvo sešus gadus. Viņas motivācija doties prom vienlaikus bija gan vienkārša, gan sarežģīta: šīs Eiropas lielvalsts galvaspilsētā jau ilgāku laiku strādāja Vinijas dzīvesbiedrs Andris. Tā kā ģimenei ilga atšķirtība par labu nenāk, bijis skaidrs, ka jāturas kopā. Dzīvojot ārpus Latvijas, skolotājai radās iespēja realizēt savu ideju – izveidot Berlīnes Latviešu skolu, kur bērniem būtu iespējams apgūt ne tikai valodu, bet arī latviešu dziesmas, rotaļas, folkloru, vienu vārdu sakot, kultūru.
Droši var apgalvot, ka Vinijas Folkmanes ieguldījums latviskās identitātes kopšanā ārpus mūsu valsts robežām ir novērtēts atzinīgi. Šā gada 17. oktobrī Latviešu valodas aģentūras (LVA) Apbalvošanas padomes sēdē lēma par Atzinības rakstu piešķiršanu astoņām diasporas organizācijām. Apbalvoto skaitā ir arī Berlīnes Latviešu skolas un folkloras grupas “Rīta rasa” vadītāja Vinija Folkmane.

Motivācija rīkoties rodas bērnu dēļ
Ideja, ka Vācijas galvaspilsētā nepieciešama latviešu skola, Vinijai kopā ar vēl dažu bērnu vecākiem radusies Latvijas vēstniecības organizētajā Jāņu ielīgošanas pasākumā 2011. gadā. “Redzot, cik labprāt bērni kopā spēlējas, nospriedām, ka ir vajadzīgas biežākas tikšanās reizes. Tomēr kādam vienmēr ir jāuzņemas vadītāja loma. Tad nu nospriedu – kurš cits, ja ne es, un kad, ja ne tagad? Veicu aptauju par potenciālajiem skolas apmeklētājiem un runāju ar vēstnieku Ilgvaru Kļavu par iespējām skolai piešķirt telpas vēstniecībā. Vēstnieks bija ļoti pretimnākošs un atļāva izmantot vēstniecības konsulārās telpas. Pirmā tikšanās bija 2011. gada 15. oktobrī, ko uzskatām par skolas dzimšanas dienu,” viņa atceras.
Pirmās nodarbības notikušas vēstniecības telpās, paralēli meklējot piemērotāku mājvietu. Ar kādas audzēknes mammas, kura pastāstīja par iespējām Mēringdammes Ģimeņu centrā, palīdzību skola tika pie nodarbību telpām tur.
Lai sekmīgi vadītu nodarbību, iepriekš ļoti rūpīgi ir jāgatavojas. Šim mērķim ļoti nepieciešamas labas idejas, taču neiztikt arī bez mācību līdzekļiem. Vinija atzīst, ka daudz materiālu nodarbībām skolas pedagogi sameklējuši internetā, kā arī atveduši no Latvijas, lai, piemēram, sākot nodarbību, katram audzēknim sakopētu un izdalītu darba lapas. Grāmatas skolas vajadzībām dāvinājusi Latvijas vēstniecība Vācijā, savukārt metodiskos materiālus regulāri sūta LVA darbinieki. “Par grāmatām esam pateicīgi LVA, kas regulāri piegādā lasāmvielu latviešu valodā un mācību materiālus gan bērniem, gan pieaugušajiem. Brīdī, kad grāmatu skaits sniedzās vairākos desmitos, radās nepieciešamība veidot bibliotēku. Tās iekārtošanu apņēmās divas skolasbērnu mammas: diplomētas bibliotekāres Ieva Kecere un Liene Broka. Šobrīd bibliotēkā ir vairāk nekā 200 grāmatu,” priecājas Vinija.
Vairākus gadus skola piedalās arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas rīkotajā lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu un jauniešu žūrija”. Audzēkņi un viņu vecāki aizrautīgi lasa Latvijā izdotās jaunākās grāmatas, kā arī tās vērtē.
Rūpes par skolu ir Vinijas un pārējo skolotāju aicinājums jeb brīvprātīgs darbs. “Lai skola spētu pastāvēt, vecāki piedalās ar līdzmaksājumu. Kādus augļus mūsu iniciatīva nesīs, droši vien redzēsim tikai pēc gadiem divdesmit,” atzīst skolotāja.
Vairākus gadus Eiropas Latviešu apvienība sadarbībā ar LVA un Izglītības un zinātnes ministriju realizē projektu “Izglītības procesa organizēšanas un atbalsta pakalpojumi latviešu diasporas skolu finansiālā atbalsta sistēmas un izglītojošu pasākumu latviešu valodas apguves un lietojuma veicināšanai diasporā nodrošināšanai”. Berlīnes Latviešu skola ir viena no diasporas mācību iestādēm, kas Eiropā minētajā projektā piedalās. Par piešķirto finansējumu daļēji ir iespējams atvieglot finansiālo pusi, kas tik būtiska skolas pastāvēšanai.

Jāizglītojas ir visiem, arī skolotājām
LVA palīdzība patiesi ir neatsverama. Tā izpaužas ik gadu vasarā, kad ārpus Latvijas dzīvojošie mācībspēki tiek aicināti apmeklēt diasporas nedēļas nogales skolu skolotājiem paredzētos kursus. Tā ir iespēja satikties gan ar jau pazīstamiem kolēģiem no citām Eiropas valstīm, Austrālijas, Amerikas Savienotajām Valstīm, Kanādas un Krievijas Federācijas, kur ir spēcīga latviešu diaspora, gan dibināt jaunus kontaktus. Vinija atklāj, ka LVA organizētos vasaras kursus diasporas skolu pārstāvji gaida kā svētkus. “Berlīnes Latviešu skolas skolotājas jau trešo gadu piedalās LVA rīkotajos diasporas skolotāju vasaras semināros, kuru nozīme ir nenovērtējama. Milzīga nozīme ir pieredzes apmaiņai. Stiprina apziņa, ka ar savām problēmām skolā neesam vieni, ka līdzīgas problēmas sastopamas daudzās skolās dažādās valstīs. Tāpat piedalāmies arī LVA un Eiropas Latviešu apvienības rīkotajos Vācijas diasporas skolu skolotāju semināros, iegūstam ciešākas saites tieši ar Eiropas diasporas skolu pedagogiem, iepazīstamies personīgi, dalāmies pieredzē. Tā kā ne visi esam profesionāli skolotāji, tad zināšanas pedagoģijā, mūzikā, folklorā un citās disciplīnās palīdz veidot nodarbības gan saturiski, gan pēc struktūras. Nemitīgi papildinām zināšanas, lasot LVA ieteikto literatūru un citus materiālus.”

Latviski nerunā tikai mamma un tētis
Berlīnes Latviešu skolā brīvprātīgi darbojas septiņas skolotājas: Evita Zabothene un Santa Lemkina, kuras ir diplomētas pedagoģes, Anita Nuķe, Lolita Laizāne, Edīte Lucava, Ieva Kunga un, protams, Vinija pati. “Kādu laiku es vienpersonīgi biju viss, taču tagad mums ir izveidojusies lieliska komanda, kurā katram ir savi pienākumi jeb darbības lauciņš,” viņa stāsta. “Mans lielais balsts ir ģimene, jo bez vīra un meitu palīdzības būtu ļoti grūti.”
Skolā mācās 37 audzēkņi no viena līdz trīspadsmit gadu vecumam. Nodarbības notiek divas reizes mēnesī sestdienās. Darbs noris četrās grupās. “Nodarbības notiek latviešu valodā, jo esam taču latviešu skola! Ir audzēkņi, kuriem viens no vecākiem ir cittautietis. Tieši skolā daudzi no bērniem saprot, ka latviski runā ne tikai mamma vai tētis, bet arī vēl citi cilvēki un ka latviešu valoda nav nekāda noslēpumu valoda,” stāsta Vinija.

Mācību saturu pakārto saules gada tradīcijām
Mācību programmas satura pamats ir saules gada ievērošana pēc latviešu tradīcijām. Miķeldiena ar tirgošanās tradīcijām, Mārtiņdiena ar ķekatās iešanu, Ziemassvētki ar piparkūku cepšanu un Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, Lieldienas ar šūpošanos un Jāņi ar rotaļāšanos bērniem ir zināmas lietas. “Gadu no gada skolēni ar prieku atzīmē šīs gadskārtas un mācās ievērot svētku latviskās tradīcijas. Tomēr nodarbību temati ar katru gadu tiek ne tikai uzlaboti un dažādoti, bet arī meklēti jauni, ņemot vērā mūsdienu latviešu sabiedrībā un Latvijā svarīgos notikumus. 2015. gadā veidojām Raiņa un Aspazijas jubilejas nodarbību ciklu: iepazinām bērnu dzeju, veidojām radošās nodarbības, savukārt 2016. gada sākumā iepazinām Raimonda Paula dziesmas bērniem.”
Viena no novembra nodarbībām tiek veltīta Latvijas Valsts proklamēšanas gadadienai 18. novembrī. “Esam gatavojuši dzimtas kokus, izveidojuši savu mīļo lietu izstādi. Pagājušajā mācību gadā mūsu svētku nodarbību apmeklēja vēstniece, savukārt šogad skolas bērni uzstājās vēstniecībā,” ar lepnumu stāsta Vinija.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Vada latviešu skolu Berlīnē

Kategorijas