Atkritumu prieks par trīs miljoniem kaitina iedzīvotājus

2016. gada 22. decembris 07:00

326

Atkritumu prieks par trīs miljoniem kaitina iedzīvotājus

Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “Ragn-Sells” sūdzība par pieļautajām netaisnībām konkursā Liepājas atkritumu apsaimniekošanas reģionā noraidīta Administratīvajā rajona tiesā. “Ragn-Sells” apgalvo, ka Liepājas puses iedzīvotāji pārmaksās trīs miljonus eiro, bet iedzīvotāji sūdzas par nesavāktiem atkritumiem un nepieņemamiem līgumiem.

Papīri – kārtībā
Ar Administratīvās rajona tiesas lēmumu novembra beigās tika pielikts punkts neskaidrībām, ar ko tad vispār drīkst slēgt līgumu, jo, piemēram, Pāvilostas novada dome drošības apsvērumu dēļ līgumu neparakstīja. “Drošāk ir līgumu parakstīt pēc tam, kad būs beigusies tiesvedība,” iepriekš domes sēdē sacīja Pāvilostas mērs Uldis Kristapsons. 28. novembrī tiesa noraidīja “Ragn-Sells” prasību apturēt līgumu slēgšanu novados. Uzņēmums lūdza apturēt Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumu, ar kuru pasūtītājiem jeb pašvaldībām bija atļauts slēgt iepirkuma līgumus ar konkursa uzvarētājiem. Tiesa piekritusi konkursa rīkotājiem, ka “Ragn-Sells” piedāvājums nav atbildis konkursa nolikumam. Caurkritušais uzņēmums savukārt šo neatbilstību neatzīst un apgalvo, ka bijis gatavs sniegt visu vajadzīgo informāciju.

Uzvarētāji slēdz līgumus
“Kursas Laiks” jau rakstījis, ka konkursā par jaunajiem atkritumu apsaimniekotājiem Liepājas pusē kļuva pilnsabiedrība “Vides pakalpojumi Liepājai”, kas strādā ar zīmolu “Vides pakalpojumu grupa”, kā arī SIA “Eko Kurzeme” kopā ar SIA “Eco Baltia Vide”.
SIA “Ragn-Sells” pēc zaudējuma konkursā medijiem paziņoja, ka piedāvājis zemākus tarifus un Liepājas puses iedzīvotāji tādēļ pārmaksās 3,25 miljonus eiro tuvāko septiņu gadu laikā. Tikmēr uzvarētāji slēdza līgumus. Lai arī 1. decembris bija termiņš, līdz kuram līgumi jānoslēdz – ne visi to paveica. No vienas puses, līgumi klientam vietām patiešām ir nepatīkami, bet, no otras puses, dažiem to vēl nav. Pilnsabiedrības “Vides pakalpojumi Liepājai” pārstāvjiem radīts pamats atkritumus vienkārši neizvest. Oficiālā paziņojumā viņi cilvēkiem iesaka ziņot par nesavāktiem gružiem un slēgt līgumus.

Cilvēki ir neapmierināti
“Man nepatīk tas, kas līgumā ir rakstīts. Piemēram, rēķins tiek piestādīts vēl pirms pakalpojuma saņemšanas. Ja konteineru nebūšu izstūmusi, tad jāmaksā tik un tā, bet transporta izmaksas nav nošķirtas no atkritumu izmaksām. Strīda gadījumā man būs jāmaksā visi zaudējumi, bet, ja apsaimniekotājs kaut ko saputros, tad varēs iztikt ar rakstisku atbildi. “Vides pakalpojumu grupas” telefona operatore atbildēja, ka jurista nav uz vietas, un atbildes nesaņēmu,” tā potenciālā kliente no Rucavas novada. Viņa līgumu vēl nav noslēgusi, jo mēģina to izprast.
Liepājas dome jau paguvusi reaģēt uz nekārtībām atkritumu nozarē pilsētā un norādījusi, ka pašvaldība ir neapmierināta ar atkritumu apsaimniekotāju darbu, jo sevišķi ar “Vides pakalpojumu Liepājai” veikumu. 14. decembrī pašvaldības izpilddirekcijas sapulcē norādīts uz neskaidrībām par atkritumu izvešanas grafikiem. Sapulcē uzņēmums atzinis savu vainu un solījies laboties, vēstī domes Sabiedrisko attiecību daļa.

Vēl aizvien ir netieši pārmetumi
Zviedru kompānijas “Ragn-Sells” meitasuzņēmumi zaudējuši konkursu par Liepājas puses atkritumu apsaimniekošanu un zaudējuši tiesā, tomēr ne visi pozitīvi vērtē notiekošo nozarē. Te būtiski atgādināt kompānijas pārmetumus Liepājas domes Iepirkumu komisijai. “Iepirkumu komisija nepamatoti ir izslēgusi uzņēmumu no dalības konkursā jau kvalifikācijas pārbaudes posmā,” teikts “Ragn-Sells” paziņojumā presei. Tas nozīmē, ka zemākās cenas piedāvājums nemaz netika izskatīts, to vēlāk akceptēja Iepirkumu birojs un tiesa.
Latvijas Valsts kontrole, skatot pašvaldību līgumus, secinājusi, ka no 2012. līdz 2014. gadam, skaitot datus 44 pašvaldībās, par atkritumu apsaimniekošanu pārmaksāti 3,6 miljoni eiro. Zviedru uzņēmums un Valsts kontrole nav vienīgie, kas norāda uz “netīru spēli” atkritumu nozarē. Līdzīgus secinājumus izdarījusi arī Konkurences padome (KP).
Nupat nācis klajā KP sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pētījums, kurā identificētas vairākas strukturālas un normatīvā regulējuma radītas konkurences barjeras. Tiekot kavētas atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēju iespējas piedalīties godīgā un vienlīdzīgas konkurences cīņā, kā arī ierobežotas jaunu uzņēmēju iespējas iesaistīties nozares komercdarbībā. KP norāda gan uz nevēlamo pašvaldību iesaistīšanos komercdarbībā, gan vāji izstrādātiem līgumiem ar atkritumu apsaimniekotājiem. KP vērš uzmanību, ka iepirkuma kritērijiem ir jābūt korektiem un konkurenci neierobežojošiem, kā arī norādītajām prasībām ir jābūt skaidrām un saprotamām, lai abām pusēm nerastos pārpratumi par veicamajiem darbiem.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Atkritumu prieks par trīs miljoniem kaitina iedzīvotājus

Kategorijas