Savrupnams, dzīvoklis vai būcenis – kā izvēlēties labāko?

2016. gada 22. decembris 07:00

206

Savrupnams, dzīvoklis vai būcenis – kā izvēlēties labāko?

Nekustamo īpašumu cenas šobrīd ir stabilas un nav novērojami īpaši cenu kāpumi vai kritumi, kā tas bija krīzes laikā. Tomēr ik gadu cenas aug aptuveni par 5% un ir atkarīgas no sezonalitātes. Vasarā īpašumi ir dārgāki, bet ziemā kļūst lētāki, “Kursas Laikam” atzīst vairāki nekustamo īpašumu speciālisti.

Gudrs pircējs nerausies pēc pirmā sastaptā piedāvājuma un, ja apstākļi ļauj, pagaidīs līdz ziemai un apskatīties, kā mainās cenas. Pirmais solis, meklējot mājokli, ir saskaitīt sava maciņa saturu un saprast, cik daudz drīkst tērēt. Tad, kad ir saprasts rocības plašums, var sākt plānot, ko par to naudu var iegūt un vai tas patīk. Arī uzņēmuma “Latio” nekustamo īpašumu aģents Andrejs Džeriņš vispirms iesaka saprast, ko cilvēks vēlas. Ja mājokļa meklēšanu iesāk ar neskaidru vīziju par vēlamo, tad meklējumi krietni paildzinās un ir nepatīkami. “Jāsaprot, ko pats grib. Ja vienkārši gribas kaut ko mainīt, bet pats nezina, ko vēlas, tad ir grūti. Tas ieilgst, un tad gadiem kaut ko meklē tikai meklēšanas pēc,” pēc darbā gūtās pieredzes ar dažādiem klientiem spriež A. Džeriņš.

Jo labāks rajons, jo biezāks maks
Skatoties pēc naudas daudzuma, izriet dažādas iespējas – mājokļa lielums, stāvoklis un atrašanās vieta. Protams, jo vairāk komforta, jo augstākas cenas. Tāpat cenu nosaka pieprasījums: ja ļoti daudzi cilvēki vēlēsies dzīvot centrā, tad pārdevējam šajā rajonā būs iespēja prasīt lielāku summu un pircēji savā starpā sacentīsies, lai iegūtu īpašumu.
Ļoti daudz no īpašuma cenas nosaka tieši atrašanās vieta. To apgalvo arī nekustamo īpašumu aģentūras “Pilat” vadītājs Miks Jaunzems: “Liepājā, Ezerkrastā, piemēram, ir daudz labāka infrastruktūra, tuvu ir gan veikali, gan skolas un sabiedriskais transports, Zaļajā birzē tas viss ir mazāk. Nekustamā īpašuma cenu sastāda infrastruktūra un bankas kreditēšana.”
Kā skaidro mākleri, tad bankas dažādi kreditē dažādus rajonus un ēkas. Vērtētājs no bankas sīki pārbauda gan dzīvokļa stāvokli, gan infrastruktūru un novērtē, vai bankai ieguldīt savu naudu šādā darījumā. Piemēram, Zaļajā birzē ar kreditēšanu reizēm var gadīties problēmas. “Tas varētu būt saistīts ar laiku, kad arī Zaļajā birzē tika kreditēts par ļoti lielām summām, bet šobrīd tur nevar pārdot īpašumus un tie ir nelikvīdi. Ja ir pirkts par augstu cenu, tad tagad būs grūti pārdot,” skaidro M. Jaunzems. Tas gan nenozīmē, ka tagad jāizvairās no kādiem atsevišķiem rajoniem, vienkārši jāskatās uz īpašuma cenu un ar svaigu galvu jāapdomājas, vai īpašums tiešām ir tik vērts, cik prasa pārdevējs. Tāpat vajag apdomāties, vai, piemēram, vienistabas dzīvoklis Durbes centrā arī pēc pieciem vai 10 gadiem būs tikpat vērtīgs kā šobrīd, pirkšanas brīdī.

Brīvos iekāro ārzemnieki
Pēc “Latio” Liepājas nodaļas sniegtajiem datiem, Liepājā mēneša laikā notiek 90–95 darījumi ar dzīvokļiem. Savukārt ar privātmāju tirdzniecību tiek noslēgti 4–6 darījumi mēnesī. “Krīzes gados mēnesī notika aptuveni 40 darījumu ar dzīvokļiem, tagad skaits ir nopietni audzis. Vasaras mēnešos pirkšana un pārdošana ir aktīvāka, piemēram, šogad augustā bija 140 darījumi,” skaidro A. Džeriņš. Vasaras sezonā lielu daļu darījumu veic ārzemnieki, kuri ierodas Latvijā, lai iegādātos īpašumus, kur atpūsties.
Uzņēmuma “Pilat” darbinieki novērojuši, ka Liepājā, Nīcā, Rucavā un Papē ļoti aktīvi darbojas Lietuvas pilsoņi, kuri iegādājas šeit vasaras mājas un dzīvokļus jūras tuvumā. “Viņiem jūras līnija ir ļoti īsa, bet mums – gara, līdz ar to viņi izmanto mūsu zemi un šeit atpūšas. Mēs šeit Latvijā esam kļuvuši mazāk un ārzemniekiem ir daudz brīvu vietu,” pārliecināts M. Jaunzems. Viņš gan arī piebilst: nav tik traki, ka Liepājas pusē tagad strīpām ierodas ārzemnieki un izpērk visus īpašumus. Lietuvieši šeit dzīvojot tikai vasarās un pārsvarā iegādājoties īpašumus, kam ir malkas apkure vai individuālie apkures skaitītāji, lai periodā, kad šeit nedzīvo, lieki netērētu līdzekļus un neveidotos parādi. Esot arī daļa īpašnieku, kuri ziemas periodos izīrē īpašumus vietējiem, iespējams, tādā veidā vēl arī nopelnot.
Ārzemju pircējs gan uz cenu nav tik cimperlīgs kā vietējais, tāpēc netrūkst cilvēku, kuri vēlas pārdot viņiem savus īpašumus, tādā veidā nopelnot skaistus apaļus skaitļus. Arī M. Jaunzems atminas kādu gadījumu, kad ārzemnieks iegādājies īpašumu Karostas rajonā, vienā no cara laika ēkām, par to samaksājot 50 tūkstošus eiro.
Patiesībā pat ļoti daudzi cittautieši izvēlas Karostas rajonu, jo viņiem patīk gan jūras, gan meža tuvums. Var būt, ka arī vietējiem iedzīvotājiem vajadzētu padomāt par to, ka, iespējams, mēs paši Karostu un arī citus “sliktos rajonus” mālējam pārāk melnus un dzīvošana tajos nemaz nav tik slikta.

Cilvēki baidās no kredītiem
Uz jautājumu, ko visbiežāk vēlas atrast pircējs, mākleri sauc dažādas vēlmes. “Ļoti pieprasītas ir renovētās daudzdzīvokļu mājas, kurās ir individuālie apkures skaitītāji. Tās labi kotējas. Mūsu klienti vienmēr interesējas, vai māja, kas tagad nav renovēta, tāda kļūs, kad tas notiks, cik ilgi iet process un cik tas maksās. Protams, ka nerenovētā ēkā mājoklis ir lētāks un renovētā dārgāks,” stāsta “Pilat” mākleris. Tomēr pircējam ir jāapdomājas, kas ir izdevīgāk – pirkt dzīvokli nerenovētā mājā un vēlāk, ja tiks lemts par labu siltināšanai, maksāt visu kredītmaksājumu par remontu vai arī pirkt tādu ēku, kas renovēta jau iepriekš, un izmaksāt tikai atlikušos remonta maksājumus, jo daļu būs samaksājis jau iepriekšējais īpašnieks?
Tāpat sabiedrība dalās divās daļās attiecībā uz kosmētiskā remonta nepieciešamību. Ir tādi pircēji, kuri vēlas, lai viss īpašums būtu izremontēts un gatavs dzīvošanai tajā pašā brīdī, bet ir arī tādi, kuri uzskata, ka labāk ir pirkt plikas sienas un darīt visu pašiem, jo tā var ieekonomēt līdzekļus. “Cilvēki skatās pēc iespējām, ko dod banka, ko var atļauties paši. Šobrīd ir piesardzīgāki, negrib sev cilpu kaklā par kredītiem, ņem tādu, lai tiešām var atmaksāt,” pozitīvo tendenci atzīmē M. Jaunzems.
Runājot par dzīvokļu cenu diapazonu Liepājā, M. Jaunzems nevar nosaukt precīzus skaitļus, jo tos nosaka ļoti dažādi kritēriji, taču, skatoties pēc viņa vadītā uzņēmuma pārdotajiem īpašumiem, Liepājas centrā divistabu dzīvoklī viens kvadrātmetrs maksā 300–330 eiro, Ezerkrastā – no 300 eiro. “Dienvidrietumu rajons ir visdārgākais, jo jūra ir tuvu, visā rajonā ir daudz renovētu māju, apkārt laba infrastruktūra. Tur cenas grozās ap 370 eiro par kvadrātmetru. “Laumas” rajons tagad ir pieprasīts, jo tur ir lēti, aptuveni 190 eiro kvadrātmetrā, un tas ir salīdzinoši tuvu centram,” par cenām stāsta M. Jaunzems.
Jāpatur prātā, ka īpašuma cena mainās arī atkarībā no stāva, kurā atrodas dzīvoklis. 1., 5. un 9. stāvā dzīvokļi būs lētāki, bet 2. un 3. stāvā dārgāki, jo tie ir vairāk pieprasīti. Ģimenēm ar maziem bērniem jāpiedomā, vai ikdienā būs viegli staigāt uz pašu augšējo stāvu gan ar mazuli, gan bērnu ratiņiem. Tāpat pie stāva izvēles jāapdomājas veciem cilvēkiem, kuriem ir grūtības ar fizisko slodzi, piemēram, reizēs, kad salūzis lifts.

Valsts piedāvā palīdzību
Šobrīd Latvijā dzīvojošajām jaunajām ģimenēm pieejama speciāla atbalsta programma “Altum”, kurā valsts sniedz galvojumu mājokļa iegādei. Nereti šo iespēju saviem klientiem iesaka arī nekustamo īpašumu aģenti, jo tā ir izdevīgāka nekā parastais hipotekārais kredīts.
Kā apgalvo “Altum” pārstāvji, šā tipa galvojums paredzēts ģimenēm ar bērniem, kam ir pastāvīgi ienākumi, bet nav pietiekamu uzkrājumu pirmās iemaksas veikšanai. Kā zināms, izsniedzot bankas hipotekāro kredītu, netiek izsniegta simtprocentīga summa, par kādu tiek pirkts mājoklis, līdz ar to atlikušā daļa jāsedz pircējam, veicot pirmo iemaksu. Tieši šīs pirmās iemaksas dēļ cilvēki bieži vien atturas no iegādes, jo nespēj no saviem līdzekļiem atlicināt, piemēram, trīs līdz piecus tūkstošus eiro.
Piedaloties šajā programmā, valsts galvojumu var saņemt summai, kas nepārsniedz 200 tūkstošus eiro, un to piešķir uz 10 gadiem. Viens no kritērijiem, lai saņemtu šo aizdevumu, ir bērns, jo pieteikties programmai var vismaz ar vienu nepilngadīgu bērnu. Taču pretendentiem nedrīkst būt cits aizņēmums dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai. Tiem, kuri plāno izmantot šo jauno ģimeņu programmu, jāņem vērā, ka papildus nāksies maksāt par “Altum” palīdzību. Cena ir noteikta 2,5% procentu apmērā no piešķirtās galvojuma summas. Noformēt šo palīdzību var tieši tāpat kā jebkuru citu aizdevumu – dodoties uz banku un nokārtojot formalitātes.

Vilinošās izsoles – kaķis maisā
Vēl kāda šķietami izdevīga iespēja, kā iegādāties mājokli, ir piedalīšanās īpašumu izsolēs. Būtība ir tāda, ka iepriekšējam īpašniekam par dažādiem nenomaksātiem parādiem, piemēram, hipotekāro kredītu, dzīvoklis tiek atņemts un banka to ievieto izsolē, lai atgūtu aizdoto naudu. Cenas šiem dzīvokļiem ir salīdzinoši zemas, tāpēc pievilina potenciālos pircējus, taču likumā noteikts, ka dzīvokli pirms pirkšanas nedrīkst apskatīt, tas ir aizslēgts un pircējs zina vien virspusēju informāciju par īpašumu.
Pēdējos gados izsoles ir kļuvušas viegli saprotamas, pieejamas plašai auditorijai, kā arī piedalīšanās tajās ir stipri novienkāršota un to iespējams izdarīt internetā. “Latio” pārstāvis A. Džeriņš uzskata, ka izsoļu ēra gan iet uz beigām: “Izsoļu laiks jau ir beidzies. Kādreiz, pēc treknajiem gadiem, šādu darījumu skaits bija ļoti liels, jo daudzi nevarēja nomaksāt savus parādus un citi to izmantoja.” Taču pieredzējušais mākleris arī brīdina: “Ja cilvēks ir gatavs pirkt kaķi maisā, tad tā ir viņa izvēle.”
Izsolē pirktais dzīvoklis tiešām var gadīties pārsteigumu pilns. Ne vienu reizi vien ir dzirdēti gadījumi, kad cilvēki par fantastiski izdevīgu cenu nopērk dzīvokli labā rajonā, taču, atverot tā durvis pēc izsoles, izrādās, ka tas ir izdemolēts un remonta izmaksās aiziet tikpat liela summa, kā pērkot iepriekš pārbaudītu īpašumu.
Arī M. Jaunzems zina gadījumus, kad izsolē nepaveicas. Esot pat gadījies tā, ka cilvēks, kurš vēlas nosolīt īpašumu, ierodas tur pirms darījuma un sarunā ar tābrīža īpašnieku to apskatīt, tiesu izpildītājam nezinot, lai pārliecinātos par īpašuma vērtību. Toreiz izdevies vienoties par apskati un īpašnieks izrādījis savu īpašumu. Pircējs to iegādājās, taču, kad atgriezies savā īpašumā, secinājis, ka aizvainotais īpašnieks, kuram dzīvoklis atņemts, atriebies visai savdabīgā veidā – visu izdemolējot, izņemot radiatorus, vannu, durvis un citas mājokļa sastāvdaļas. Tāpat M. Jaunzems dzirdējis par gadījumiem, kad īpašnieks mēģina izspiest naudu un pārdot visu dzīvoklī esošo no pircēja, sakot, ka citādāk visu savāks sev līdzi.
Protams, tikpat daudz, cik neveiksmīgo, ir arī veiksmīgo gadījumu un cilvēki tiešām iegūst labus mājokļus par labām cenām, taču vienmēr jāatceras, ka tas ir risks, uz ko jābūt gatavam.

Kādas īpašumu cenas ir novados?
Lai varētu salīdzināt aptuvenās nekustamo īpašumu cenas dzīvē jeb starp privātpersonām, kuras vēlas pašas pārdot savus īpašumus, nemaksājot komisijas maksu mākleriem un starpniekiem, “Kursas Laiks” izpētīja Latvijā populārāko sludinājumu vietni www.ss.lv, kur izvēlējās pieprasītāko pirkumu – vidēji lielu divistabu un trīsistabu dzīvokli.
Cenu apskats ir aptuvens un parāda situāciju kopumā. Reālajā pirkšanas vai pārdošanas brīdī cena var atšķirties, jo, kā jau noskaidroja laikraksts, cenu veido pieprasījums, stāvoklis, infrastruktūra u.c. rādītāji. Pārdevējs vienmēr savu īpašumu vērtēs kā vislabāko un izdevīgāko, tāpēc godīgi būtu pieaicināt neatkarīgu nekustamo īpašumu novērtētāju, kurš spēs noteikt precīzāko tābrīža cenu īpašumam.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Savrupnams, dzīvoklis vai būcenis – kā izvēlēties labāko?

Kategorijas