Pašvaldības un ministrija runā dažādās valodās

2016. gada 22. decembris 07:00

232

Pašvaldības un ministrija runā dažādās valodās

29 sadarbības teritorijas – tāda pašlaik ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) plānotā Latvijas karte. Vārds “apriņķis” no dienaskārtības ir pazudis, un ministrs Kaspars Gerhards apgalvo: administratīvi teritoriālas apvienošanas nebūs. Bijušais Liepājas rajons būs sadarbības teritorija ar nacionālo attīstības centru – Liepājas pilsētu.

Meklē pārvaldes formātu
VARAM amatpersonu tūrē pa Latviju 14. decembrī kārta bija pienākusi Liepājas apkaimei. Uz sarunu bija aicināti Liepājas pilsētas un bijušā Liepājas rajona tagadējo astoņu novadu pārstāvji. Neieradās vien Grobiņas novada priekšstāvji.
Izvērstu prezentāciju klātesošajiem sniedza VARAM Pašvaldību departamenta direktora vietnieks Arnis Šults. Pēc viņa teiktā, pašlaik viens no reģionālās politikas atslēgvārdiem ir nevienlīdzīgas pašvaldības – sekas tam, ka iepriekš veiktās reģionālās reformas mērķi nav sasniegti. Otrs – dažādām valsts institūcijām ir atšķirīgs apkalpes zonu pārklājums un tās prasot vienotu teritorijas sadalījumu. Ja valsts savas funkcijas nespējot izpildīt pietiekamā kvalitātē, tad tiesības veikt atsevišķus uzdevumus jāatstāj pašvaldību ziņā. “Gribam atrast formātu, kur visai pārvaldei sanākt kopā,” pauda A. Šults.
Pēc A. Šulta aptuveni 40 minūšu garās uzstāšanās Nīcas novada domes priekšsēdētājs Agris Petermanis tomēr gribēja zināt, kāds ir gan šīs sanākšanas, gan sadarbības teritoriju izveides mērķis. “Es īsti neredzu, kurš netiek ar savām funkcijām un pakalpojumiem galā – valsts vai pašvaldība? Par to es šodien gribēju dzirdēt. Vai valsts ekonomiskā attīstība ir saistāma ar pašvaldību lielumu? Diemžēl pietrūkst analīzes, kāpēc viena vai otra valsts funkcija būtu jānodod pašvaldībām.”
K. Gerhards vēlāk viesa skaidrību, ka prioritāri plānota sadarbība četrās jomās: civilā aizsardzība, vispārējā drošība, izglītība un veselības aprūpe.

Piedāvā saziņu “skaipā”
Vaiņodes novada domes priekšsēdētājs Visvaldis Jansons ierēdņa prezentētajās kartēs bija ieraudzījis, ka Vaiņode neietilpst paredzētajā 50 kilometru rādiusā no attīstības centra – Liepājas, un bažījās, vai neatkārtosies agrākie laiki, kad līdz Vaiņodes un Embūtes pagastam rajona centrā dalītie līdzekļi neesot aizsniegušies. “Neticu, ka Liepāja ko ieguldīs Vaiņodē.”
Durbes novada galva Ojārs Petrēvics gribēja uzzināt, ko no jaunā modeļa iegūs viņa novada trīs tūkstoši iedzīvotāju un ar ko šobrīd netiek galā Durbes novada pašvaldība. “Ko iegūs, piemēram, skolnieks?” “Viņš un vecāki zinās, kur viņš var mācīties. Būs skolu tīkla optimizācija, Izglītības ministrija patlaban strādā pie pētījuma,” atbildēja K. Gerhards. Tas būšot gatavs nākamā gada sākumā. Bauskas novadā, kur tas veikts, optimizācija esot devusi 1,5 miljonu eiro ekonomiju. Savukārt veselības aprūpes jomā sadarbības teritorijas esot nepieciešamas, lai plānotu ģimenes ārstu prakšu tīklu un slimnīcu loģistiku.
Priekules novada domes priekšsēdētājai Vijai Jablonskai bija konkrēts priekšlikums, kā risināt bezdarbnieku saziņu ar Nodarbinātības valsts aģentūru, kuras filiāles novadu centros viena pēc otras tiek likvidētas. Proti, valsts līmenī vajagot parūpēties, ka tā notiek ar interneta lietotnes “Skype” palīdzību, kurā persona redzama vaigā.
Ministrs norādīja, ka tieši šīs problēmas risināšanai tiek veidoti valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri, bet Aizputes novada domes priekšsēdētājs Aivars Šilis vērsa uzmanību uz ačgārno kārtību: vispirms tiek likvidētas valsts institūciju filiāles un tikai pēc tam veidoti minētie centri.
Bez konkrētas atbildes palika novadu vadītāju pārdomas, kas plānoto varas decentralizāciju finansēs.

“Draud” ar gubernatoru
Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš atgādināja, ka pilsētas sadarbība ar novadiem jau notiek, piemēram, atkritumu apsaimniekošanas jomā, tūrismā. Liepājas domes sāpe esot internātskola – “mums tā ir par lielu”. Sadarbība varētu būt nodarbinātības jomā, jo pilsētā trūkstot kvalificēta darbaspēka atsevišķās nozarēs. Kopīgi varētu apzināt nepieciešamās specialitātes, Liepājas Valsts tehnikums neesot spējīgs vajadzīgo skaitu apmācīt. A. Šilis ierosināja, ka sadarbība varētu būt vērsta darbaspēka plūsmā arī virzienā no Liepājas uz Aizputi.
V. Jablonskas interesi, līdz kuram laikam pašvaldību vadītāji var iesniegt savus priekšlikumus, ministrs noraidīja ar vēsti, ka Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) savu atzinumu šajā jautājumā devusi jau 2014. gada rudenī. Bet rakstīt priekšlikumus un diskutēt jau varot.
A. Šulta palīdzes jautājumu, vai novadu vadītāji piekrīt ministrijas piedāvājumam, A. Petermanis vēlējās precizēt: “Nodefinējiet, kam mums jāpiekrīt!” A. Šultam izspruka piezīme: piekrītat vai ne, Ministru Kabinets mūsu plānu apstiprinās tik un tā. Eksistējot arī tāda pārvaldes forma kā gubernators, bet netiekot apspriesta.

Vēlas “rakt” dziļāk
Atkārtoti izvaicāts, A. Šults skaidroja: “Gribam panākt, lai šo iedalījumu respektē valsts tiešās pārvaldes sistēma.” Līdzšinējās reformas esot izgāzušās tāpēc, ka “mums ir drastiska valsts pārvaldes darba organizācija. Teritoriālā nesakārtotība ir fantastiskā līmenī. Efektīva darba organizācija jau vien ir pamats, lai kādu jautājumu risinātu daudz efektīvāk”. Pašreizējos plānošanas reģionus A. Šults nodēvēja par Latvijas neveiksmes stāstu numur viens, tie neesot pamanāmi un daudzām funkcijām par lielu.
“Esmu gatavs sadarboties, bet šobrīd tā ir vispārīga atbilde uz vispārīgu jautājumu,” pauda A. Petermanis. “Bet kad mēs “ieskatīsimies patiesībai acīs” (citē A. Šulta frāzi – red.) un risināsim problēmas sadarbības teritorijas ietvaros?” Viņš izteica konkrētu priekšlikumu: nākam kopā, neguļam nakti kā Saeima, bet tiekam skaidrībā, ko šo četru jomu attīstībā varam izdarīt. “Saprotu, ka Agris iet šajā jautājumā dziļāk,” kolēģi atbalstīja V. Jablonska.
G. Ansiņš strikti noraidīja vienotas civilās aizsardzības komisijas izveidi, bet bija par konceptuālu sadarbību ar novadiem. Novadu vadītāju kopēja konceptuāla atbilde tikšanās laikā tā arī neizskanēja.

Kāpēc žirafei garš kakls?
Ministrijas pārstāvju sarunas ar pašvaldībām notiek visā Latvijā. “Diskusijas bija ļoti garas un par dažādiem jautājumiem, tomēr visbiežāk pašvaldību pārstāvji tā arī neieguva cerētās atbildes, ministrijas pārstāvji acīmredzot nesaprata, ko viņiem jautā,” tā pēc tikšanās Talsos raksta “Talsu Vēstis”. “Mums viss ir kārtībā ar sadarbību savā starpā. Jūs (VARAM pārstāvji – red.) tāpat nevarat atbildēt ne uz vienu no mūsu jautājumiem,” apgalvojis Dundagas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Laicāns, uzsverot, ka tas ir politisks pasūtījums. Savukārt VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglītis sacījis, ka šī tikšanās viņam asociējas ar bērna uzdoto jautājumu, kāpēc žirafei ir tik garš kakls. Tēvs atbild, bet bērns to nesaprot vai saprot citādāk. J. Eglītis secinājis un nodošot ministram ziņu, ka Talsu apkaimes pašvaldības nav ieinteresētas sadarbības teritoriju izveidē. Tomēr rezultātā par to lemšot Ministru Kabinets un Saeima.
Jaunu teritoriālā iedalījuma nepieciešamību noraida Vidzemes plānošanas reģiona administrācija, jo VARAM pārstāvji neesot spējuši sniegt objektīvus un ekonomiskos aprēķinos balstītus argumentus, ziņo aģentūra LETA. Tādus nesaredz arī LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis. LPS neesot saprotams, kāpēc šādas teritorijas ir mākslīgi jāveido, nav skaidra motivācija.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Pašvaldības un ministrija runā dažādās valodās

Kategorijas