Liepājas Aukļu dienests svin desmit gadu jubileju

2016. gada 22. decembris 07:00

288

Liepājas Aukļu dienests svin desmit gadu jubileju

Viens no risinājumiem ģimenēm, kuru atvasēm nav vieta pirmsskolas izglītības iestādē, ir meklēt citu bērna pieskatītāju. Liepājas Aukļu dienests šogad strādā jau desmito gadu. Tā vadītāja Agnese Verbele secinājusi, ka pakalpojums kļuvis atpazīstams un ļoti pieprasīts, lai gan sākumā to izmantojuši vien daži. “Esam pirmais aukļu dienests Latvijā, no mums smēlušās pieredzi arī citas pašvaldības,” lepojas vadītāja.

Nav, kam vaicāt padomu
Liepājas Aukļu dienests izveidots 2007. gadā kā Liepājas pašvaldības un Bērnu un ģimenes lietu ministrijas līdzfinansēts projekts, lai sniegtu ģimenēm ar bērniem aukļu pakalpojumus. Dienests darbojas pirmsskolas izglītības iestādes “Liepiņa” paspārnē, vadītāja abiem ir viena.
“Bērnudārzos Liepājā tolaik nebija brīvu vietu, rinda bija gara. Katrā ziņā situācija bija sarežģītāka nekā tagad. Tā radās motivācija izveidot alternatīvu vecākiem, kuriem jāatgriežas darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma,” dienesta izveidošanas pirmsākumus un vajadzību skaidro A. Verbele.
Aukļu pakalpojumu sniegšanā ģimenēm kā līdzfinansējums no pašvaldības tolaik bijuši 100 lati, tagad – 100 eiro. “Ja nav līdzfinansējuma, maksāt vecākiem pašiem visu summu par auklīti ir sarežģīti. Nācās saskarties arī ar cilvēku bailēm – vecāki uztraucās, ko nozīmē uzticēt bērnu citam. Iesākumā līgums bija noslēgts par vienu, diviem bērniem. Domājām, kā nu būs. Mums jau pašiem arī tā bija jauna pieredze, nezinājām, vai izvēlēsies šo pakalpojumu, vai visu darām pareizi. Esot pirmajiem, mums nebija, kam prasīt pieredzi,” atceras vadītāja.

Daudz prasību un papīru
Iesākumā rīkotas arī speciālas mācības auklēm, lai viņas iegūtu sertifikātu – tādi ir noteikumi. “Pieprasījums bija pārsteidzoši milzīgs! Mums bija jārīko pat atlase – uz mācībām tika tikai paši labākie. Konkursu izturēja 60 cilvēku,” atceras A. Verbele. “Ja kāds domā, ka tas ir vienkārši – būt par aukli, tad viņš kļūdās. Tā nav. Auklēm ir jāpārzina pirmā palīdzība, jābūt medicīniskajai izziņai, nedrīkst būt Sodu reģistrā, nevar būt izdarījusi kādus pārkāpumus, viņai jābūt apguvušai profesionālās pilnveides izglītības programmu bērnu aprūpes jomā, jāzina un jāpilda sanitārās, higiēnas un ugunsdrošības prasības, jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā pašnodarbinātajai un Izglītības kvalitātes vadības dienestā. Tāpat viņām jānodrošina bērnu vecumam atbilstošas mācības un prasmju apguve,” uzskaita vadītāja un piebilst, ka mācības, lai iegūtu aukles statusu, ir par maksu.
“Laika gaitā Aukļu dienests, ja tā var teikt, ir transformējies. Mēs tagad esam tāda līgumu slēgšanas iestāde un koordinācijas centrs – starpnieks starp auklīti un vecākiem. Apmācības paši mēs vairs nerīkojam. Vienu brīdi par auklēm mācījās vecmāmiņas – izgāja mācības, pieskatīja savus mazbērnus un kopā ar viņiem paņēma uzraudzīt vēl kādu mazuli. Pēc noteikumiem, omīte, ja izgājusi visas apmācības, drīkst būt savu bērnu atvasēm algota auklīte. Tas ir jānovērtē, ka vecāka gadagājuma kundzīte vēlas mācīties, apgūt ko jaunu, nesēdēt uz vietas, bet gan piepelnīt klāt pie pensijas. Svarīgi piebilst, ka līgumu par līdzfinansējumu slēdz ar auklēm, kuras ikdienā bērnus pieskata ilgāk par astoņām stundām. Tāpat auklītes kontrolē dažādi dienesti, kas iet pārbaudīt apstākļus viņu darba vietās,” pauž A. Verbele.

Tuvāk darbam, ne mājām
Pašreiz ar Liepājas Aukļu dienestu noslēgti 38 līgumi par pakalpojuma izmantošanu. “Taču sākam just lielāku pieprasījumu. Tā parasti ir ar tām ģimenēm, kuru bērniem gada beigās vai janvārī paliek pusotrs gadiņš,” saka dienesta metodiķe un koordinatore Inga Zupa. Ir pat mēneši, kad noslēgti vairāk nekā 80 līgumi.
Interese par auklītēm bijusi no Grobiņas novada iedzīvotājiem, kuri strādā Liepājā. Tomēr Liepājas Aukļu dienesta pakalpojumus ar līdzfinansējumu var saņemt tikai vēju pilsētā deklarētās ģimenes. Pieprasījums ļauj secināt, ka aukļu pakalpojums kļuvis ļoti atpazīstams. “Mums ir pat gadījumi, kad visas auklītes ir aizņemtas. Tas liecina, ka tās ir vajadzīgas, cilvēki prot novērtēt, ka viņas sniedz drošību, nodrošina drošu vidi. Tas ir šo desmit gadu darba rezultāts,” secina vadītāja.
Vai ir gadījušās arī kādas konfliktsituācijas? “Ļoti retos gadījumos, bet ir bijuši gadījumi, kad vecāki un auklīte nespēj rast kopīgu valodu. Mums svarīgākais ir tas, lai bērns justos labi un netiktu raustīts – vecāki saka vienu, bet auklīte vēlas audzināt pēc saviem ieskatiem. Viņām ir jāatceras viens noteikums – noteicēji par bērna audzināšanu ir vecāki!” norāda vadītāja un uzsver: “Taču lielākoties visas auklītes kļuvušas vecākiem uzticamas. Mums praksē ir gadījumi, kad vieta dārziņā bērnam ir pienākusi, bet vecāki atsakās un turpina paši maksāt pilnu auklītes algu.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Liepājas Aukļu dienests svin desmit gadu jubileju

Kategorijas