Neredzamais darbs – pārraudzība

2016. gada 22. decembris 07:00

486

Priekulniece Vizma Garkalne saņēmusi diplomu un titulu “Gada labākais pārraugs”. Lauksaimniecības datu centrs to piešķīris par ieguldījumu pārraudzības darba veikšanā piena un gaļas kazu ganāmpulkos.

Vizma Garkalne, pēc profesijas zootehniķe, sertifikātu pārraudzības darba veikšanai saņēmusi pēc mācībām 1999. gadā. Ik pēc pieciem gadiem tas jāatjauno, atsvaidzinot zināšanas kvalifikācijas kursos. Ciltsdarba programma jau nemainās, jauninājumi ir dokumentu elektroniskās apstrādes jomā.

Datus zina pat naktī
Ganāmpulka pārraudzība vajadzīga, lai aprēķinātu katras gotiņas izslaukumu un zinātu, cik procentu pienā tauku un olbaltuma, kāds ir somatisko šūnu skaits, stāsta Vizma. No šiem rādītājiem atkarīgs gan valsts, gan ES maksājumi par pienu. Ja pārraugs strādā neprecīzi, lopkopis var naudu zaudēt. Vizma atzīst, ka precizitāte ir viņai raksturīga īpašība. “Nakts vidū var mani pamodināt – zināšu, kur kas ir.”
Vizmas pārraudzībā pašlaik ir 40 ganāmpulki ar aptuveni 700 dzīvniekiem, no tām ap 500 – govis. Ganāmpulka lielums – no vienas gotiņas līdz 50. Kāda 80 gadus veca kundze vēl kopjot astoņas govis. Dažas gotiņas ir arī pašā Priekulē, bet te nav ganību.
Pārrauga darbs saimniecībā, kura realizē pienu, ir obligāts, bet valsts to neapmaksā. Zemnieki, kuri ieguvuši C kategorijas apliecību, piena paraugus ņem paši, un tad pārraugs tikai kārto dokumentāciju. Ja lopkopis iegūst B kategoriju, tad pārraudzību veic pats. Piena paraugu analīzes tiek veiktas laboratorijā Siguldā.
“Reiz bija,” Vizma teic par pašas koptajiem lopiņiem – govīm, sivēnmātēm un citu dzīvo radību. Klientu kūtīs viņa dodas tikai tad, ja vajag lopiņam iespiest ausī numuru. Brauc līdzi arī dzīvnieku vērtētājiem.

Ievelk kazu afērā
Priekules pusē ganāmpulki mazumā neiet, zina pārraudze. Dažās saimniecībās izslaukums tagad pat divreiz lielāks nekā pavasarī.
Krīzes laikā, protams, gājis grūti. “Tagad var sākt elpot, bet jābūt piesardzīgiem, nevar zināt, kā būs tālāk,” spriež Vizma.
2005. gadā Vizmas pārraudzībā nonācis kādas gramzdenieces kazu ganāmpulks. “Un no tā laika esmu ievilkta tai kazu afērā.” Nolēmusi, ka šogad “kazu būšanai” liks punktu, pašlaik vēl jāpārrauga “Baronu” ganāmpulks Medzes pagastā. Pavisam Latvijā pārraudzībā esot 21 kazu ganāmpulks. Vizma iesaistījusies darbā arī Kazkopības biedrībā, kur raksta cilts un citus dokumentus.
Kazu audzētājus pārraudze raksturo kā entuziastus, jo produkciju no izslauktā piena gatavo paši mājās, paši arī pārdod.
Pārraudzība ir neredzamais darbs, atzīst Vizma. “Tu nevari parādīt ieguldīto darbu un sasniegto rezultātu, to neviens neredz.” Galvenais – precizitāte un strikta termiņu ievērošana. Priekules novadā ir vēl vairāki pārraugi, bet viņus Vizma kā konkurentus neuztver. Darba pietiekot visiem, un “laba slava iet no mutes mutē”. Vairāk ganāmpulku gan viņa negribot ņemt pārraudzībā.
Reizi nedēļā Vizma pieņem zemniekus kā novada domes algota lauksaimniecības konsultante.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Neredzamais darbs – pārraudzība

Kategorijas