Rekurzeme.lv ARHĪVS

Logo

Bez eglītes nepaiet nevieni Ziemassvētki

ZANE GVOZDE
Laikraksta arhīvs

2016. gada 22. decembris 07:00

858
Bez eglītes nepaiet nevieni Ziemassvētki

Ritvars atklāj, ka viņam eglīte šķiet neatņemama Ziemassvētku sastāvdaļa un viņš šos svētkus bez tās iedomāties nevar, tādēļ svarīgi, lai mājās būtu skaista eglīte. Īpaši svarīgi tas ir mazās meitiņas Evelīnas dēļ: “Mums tas ir ļoti nozīmīgi un pēdējos divus gadus Ziemassvētki ir īpaši, tāpēc ka mājās ir mazs bērns. Svētki uzreiz ir ieguvuši citu vērtību. Meitai šie būs otrie Ziemassvētki – pirmajā gadā to, ka istabā ir koks, viņa īsti nepamanīja un nesaprata, taču šogad jau par to tiek izrādīta lielāka interese un koks tiek arī dekorēts.”
Liepājnieka ģimenē eglīte bijusi katros Ziemassvētkos, un jaunais vīrietis šo tradīciju nevēlas lauzt. “Man nevieni Ziemassvētki bez egles vēl nav bijuši – agrāk ir bijusi mākslīga egle, bet to mēs vairāk neatbalstām. Pēdējos trīs gadus cenšamies tā skaisti – ar lielu egli,” pastāsta Ritvars. Viņaprāt, eglītes meklēšana, iegādāšanās un pušķošana ir viens no veidiem, kā radīt svētku sajūtu sev un mīļajiem: “Ziemassvētki bez eglītes mājās – tie noteikti nebūtu īstie Ziemassvētki. Manuprāt, mēs paši veidojam noskaņu un svētku sajūtu, un nevar sūdzēties, ka tās nav, ja neko nedarām, lai rastos.”

Meklē kokaudzētavā
Liepājnieks atzīst, ka eglīti nav meklējuši mežā, bet gan Grobiņas kokaudzētavā “Īve”. “Ja nemaldos, kādu trešo gadu mēs uz turieni braucam, jo ir tā, ka parasto meža egli nevaram atļauties, jo tā garšo mūsu kaķim, tāpēc jāizvēlas vai nu baltegle, vai sudrabegle, kam ir lielās skujas – tādas viņam neiet pie sirds,” smej ģimenes galva un piebilst, ka “tieši Grobiņā, šajā kokaudzētavā, ir ļoti plaša izvēle – tur var aizbraukt un forši doties pastaigā svaigā gaisā cauri visai egļu audzei un atrast sev to īsto”.
Taujāts, pēc kādiem principiem kociņš izvēlēts, Ritvars atbild: “Šogad vēlmes bija ļoti konkrētas – nesen pārvācāmies uz jaunu mājokli, dzīvojam nestandarta dzīvoklī – mansarda tipa – ar augstiem griestiem, līdz ar to gribējām, lai būtu gara un slaida egle. Tādu mums izdevās arī atrast. Šāgada egle noteikti ir rekordiste, jo ir vairāk nekā trīs metru garumā. Pirmo reizi nācās izmantot trepes, lai tiktu augšā,” ar lepnumu saka Ritvars.
Eglītei mājās ir arī ļoti simboliska nozīme, jo tieši ap to Ziemassvētkos pulcējas visa jaunā vīrieša ģimene: “Tā kā visas Ziemassvētku svinēšanas notiek pie mums – nāk ciemos ģimene, radi, draugi, tad nemaz citādāk nevar. Vajadzēja, lai būtu skaisti un jauki.”

Pušķo visa
ģimene kopā
Pušķošanas procesā aktīvi iesaistās visa ģimene – arī mazā Evelīna un ģimenes mīlulis kaķis, taču abiem vairāk prātā rotaļas. “Dekorēšanas procesā Evelīna arī gribēja piedalīties – vairāk gan ņemt nost nekā likt virsū, savukārt kaķim vairāk patīk ar bumbiņām spēlēties. Mēs to darām kopā – mums ir izveidojusies mūsu mantiņu kolekcija, kas pa gadiem sakrājusies. Tad atvedam no noliktavas lielo Ziemassvētku kasti, ieslēdzam mājās Ziemassvētku mūziku, iedzeram karstvīnu un harmoniskā garā pušķojam egli.”
Eglītē īpaša vieta atvēlēta tuvinieku un pašu veidotajiem rotājumiem. “Mums ir arī īpašas eglītes bumbiņas: pirms vairākiem gadiem ģimenes un draugu lokā Ziemassvētku vakarā bija tāds radošais uzdevums – tika izdalītas vienkārši baltas eglīšu bumbas, dažādi materiāli, līme un katram bija jāuztaisa sava īpašā Ziemassvētku bumba. Šo kolekciju esam veiksmīgi saglabājuši, un katru gadu šīs bumbiņas mūsu eglē rotājas,” atklāj liepājnieks.
Ar rotājumiem viss kārtībā, un par to klāstu nevar sūdzēties, taču citādi esot ar lampiņu virtenēm – tās jāpērk katru gadu.

Jo raibāk – jo labāk
Liepājnieks atzīst, ka viņam patīk skaistas, raibas un pamanāmas egles – tieši tāda piedod īsto sajūtu un noskaņu. “Man patīk tādas amerikāniskās egles, kur ir viss kaut kas daudz un raibs. Vienkrāsainās un vienveidīgās, citiem vārdiem sakot – pārāk gaumīgās, kaut kā neuzrunā. Māju sajūtu piedod tas, ja eglīte ir koša un spilgta. Draugi mums uzdāvināja arī ļoti skaistas no koka izgrieztas mantiņas – arī tās šogad ļoti labi iederas,” priecājas liepājnieks.
Vaicāts, vai ģimenes tradīciju – kopīgu došanos uz kokaudzētavu un eglītes meklēšanu – turpinās, Ritvars atbild pārliecinoši: “Varbūt jāpadomā par opciju – pirkt eglīti podiņā. Tā būtu ekoloģiskāka domāšana, pret dabu saudzējošāk. Bet egli pret ko citu noteikti nemainītu! Ja vien Ziemassvētku mode radikāli nemainīsies, pagaidām noteikti pieturēsimies pie šīm vērtībām.”

Kategorijas

Kategorijas