Noķer aiz astes Ziemassvētku prieku

2016. gada 22. decembris 07:00

“Ziemassvētku prieku aiz astes noķērām, pirms pāris dienām ieskandinot gadskārtējo Kurzemes senioru Ziemassvētku sadziedāšanās un sadancošanās koncertu. Taču nu pienācis laiks sākt pavisam nopietni gatavoties mūsu kolektīva 40 gadu jubilejai,” stāsta Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra folkloras kopas “Saknes” vadītāja Rudīte Nikolovska. Viņa atzīst, ka vēl daudz darba jāiegulda, lai viss notiktu, kā iecerēts: “Skaisti jāsakārto kolektīva vēstures materiāli, jāapgūst arvien jaunas tautasdziesmas, jāizgatavo krāšņi ielūgumi ciemiņiem, kā arī jāveic ne viena vien cita darbība.” Savu apaļo dzimšanas dienu “Saknes” svinēs nākamā gada 22. aprīlī Liepājas Latviešu biedrības namā.
“Domāju, ka 40 gadi folkloras kopai – tas ir daudz! Kolektīvs dibināts 1977. gadā, kad Latvijā vēl nebija sākusies Atmoda. Tas nozīmē, ka tolaik situācija ar tautasdziesmām un visu latvisko bija diezgan sarežģīta. Tautasdziesmas tika “vajātas”! Piemēram, sastādot jaunu koncerta programmu, tika stingri kontrolēts, lai tajā nebūtu neviena šāda veida dziedājuma. Tāpēc gods un slava šobrīd jau Aizsaulē esošajai Martai Štolcmanei, kas tolaik, par spīti visam, spēja Liepājā izveidot folkloras kopu,” skaidro R. Nikolovska.
Kolektīva pirmsākumos taktiski pareizi tika izvēlēts arī tā dziedošais sastāvs. “Tie bija pensionēti skolotāji. Strādājošam skolotājam tolaik bija jāuzmanās, ko un kam teikt, lai neiekultos kādās nepatikšanās, taču pensionāram neviens neko nevarēja padarīt. Viņš savu pensiju saņēma un dzīvoja, kā gribēja!” smej kolektīva vadītāja.

Seniori – sava laika pavēlnieki
Līdz ar kolektīva nozīmīgo dzimšanas dienu nākamgad pavisam nelielu jubileju svinēs arī R. Nikolovska. Apritēs pieci gadi, kopš kundzei uzticēti folkloras kopas vadības groži. “Interese par visu šo manī mīt jau no agras bērnības. Laukos pie vecmāmiņas savulaik tikai uz tautasdziesmām dzīvojām! Pēcāk, protams, skolā dziedāju dažādos ansamblīšos. Arī mana mamma ir darbojusies folkloras lauciņā,” stāsta R. Nikolovska. Viņa priecājas, ka “Saknes” ir stabils kolektīvs ar tradicionālu sastāvu: “Visus šos gadus te dziedājuši tikai un vienīgi seniori – gluži kā pašos pirmsākumos! Protams, vieni ar laiku aiziet Aizsaulē, taču citi atkal nāk vietā. Un arī iemesls tam nav tālu jāmeklē. Pensionāriem visos laikos bijušas vairākas priekšrocības, piemēram, brīvība laika ziņā. Mēs bez problēmām varam sarunāt mēģinājumu darbdienā pulksten vienos pa dienu, ko vairums jaunās un vidējās paaudzes kolektīvu nevar. Viņiem var patraucēt mācības vai darbs, taču mēs esam brīvi!”

Ceļ gaismā senču vērtības
Folkloras kopā šobrīd darbojas 12 dalībnieces, no kurām par čadīgāko kolēģes atzīst Guntu Atiķi. “Es kolektīvam pievienojos 1993. gadā. Tagad man tā dziedāšana gan vairs nesanāk tik skaista kā agrāk, bet cenšos, cik spēka. Mēs jau nedziedam no lapām kā daudzi citi kolektīvi. Mums tautasdziesmas ātri vien pašas ieiet galvā. Piemēram, es dziedu visu laiku. Mājās ravēju dārzu vai gludinu veļu, un dziesmu klade blakus,” stāsta Gunta. Tāpat 77 gadus vecā kundze uzņēmusies atbildību par kolektīva dalībnieču sveikšanu jubilejās un folkloras kopas vēstures materiālu apkopošanu.
“Pirms vairāk nekā 20 gadiem izveidoju arī kolektīva karogu, kurā redzama mūsu mīļā saulīte, Latvijas meži, dziedošie putni, saknes un labība. Visas šīs lietas ir svarīgas katram latvietim, arī mums,” savu pārliecību pauž Gunta. Seniore atklāj, ka darbība folkloras kopā viņai beidzot ļāvusi piepildīt arī kādu sen lolotu sapni: “Esmu viena no trim dalībniecēm, kam ir pašas darināts tautastērps. Šāda vēlme man radās otrajā klasē, kad dejoju tautas deju kolektīvā. Taču mammīte, audzinot trīs bērnus, ko tādu tolaik nevarēja atļauties. Nu man ir Bārtas tautastērps, un šobrīd pati sev darinu arī Rucavas tautastērpu. Villaine jau ir noausta, blūzīti pašlaik šuju, un svārkiem materiāli ir iegādāti.”
Līdzīgi par savu dalību folkloras kopā priecājas arī Skaidrīte Jurberga. Viņa kolektīva sastāvam pievienojās salīdzinoši nesen – 2014. gadā. “Jau no skolas gadiem esmu dziedājusi visur, kur vien bija tāda iespēja. Taču ar tautasdziesmu, teikšu godīgi, šī man ir pirmā saskarsme. Līdzdarboties šai kolektīvā mani uzaicināja kopas vadītāja Rudīte, un jāatzīst, ka, laikam ejot uz priekšu, šī lieta man patīk arvien vairāk,” stāsta Skaidrīte. Viņa piebilst, ka īpaši svarīga pašai šķiet senču atstātā garīgā mantojuma saglabāšana un popularizēšana: “Mūsdienās, kad esam samaisīti ar visu ko svešu, latviešu tautai ir jāapzinās savas vērtības. To vidū taču ir tik daudz skaistu tautasdziesmu!”

Dzied tikai savas dziesmas
Folkloras kopa “Saknes” ikdienā dzied tikai mantojuma dziesmas, ko kolektīvam atstājusi pirmā vadītāja M. Štolcmane. Sieviete savulaik pierakstījusi ap 600 oriģinālu tautasdziesmu no savas dzimtās puses – Vērgales, Cīravas, Rāvas, Sakas, Dunalkas un ne tikai. Laika gaitā liela daļa šā dziesmotā mantojuma gājusi zūdībā. Šobrīd folkloras kopas dalībnieces atguvušas un pārrakstījušas ap 200 tautasdziesmu. 31 no tām šogad ierakstīta un saglabāta Zinātņu akadēmijas Folkloras krātuvē.
“Arī skatēs parasti piedalāmies ar sava mantojuma dziesmām. Tā ir mūsu atšķirības zīme,” skaidro kopas vadītāja R. Nikolovska.
Pašlaik kolektīvs aktīvi gatavojas ne tikai savai 40 gadu jubilejai, bet arī reģionālajai folkloras kopu un etnogrāfisko ansambļu skatei, kas 26. februārī norisināsies Kazdangā. “Esam sev uzstādījušas augstu latiņu, jo iepriekš, piedaloties Starptautiskā folkloras festivāla “Baltica 2015” skatē, ieguvām I kategoriju. Tāpēc tagad jācenšas vēl jo vairāk!” stāsta Rudīte.
Tāpat “Saknes” turpinās godāt seno gadskārtu svētkus un ar savām krāšņajām dziesmām uzstāsies bērnudārzos, skolās un veco ļaužu namos. “Ļoti priecājamies par ikvienu uzaicinājumu un labprāt dalāmies senču tradīcijās un dziesmās ar citiem!” atzīst kopas vadītāja.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Noķer aiz astes Ziemassvētku prieku

Kategorijas