Pavasarī ceps arī kūkas

2016. gada 29. decembris 07:00

10342

Rokdarbniece Līga Ate paplašinājusi savu darbošanās nišu. Pirms pāris nedēļām pircējiem sākusi piedāvāt pašas ģimenē gatavotus gardumus – ķirbju sukādes. Rucavas centrā darbojas rokdarbnieces radošā darbnīca “Ligate”, kur var iegādāties sievietes darinātos rokdarbus. “Par pieprasījumu pēc rokdarbiem sūdzēties nevaru un nedrīkstu, klienti pieprasa arvien ko jaunu,” saka L. Ate.

Izmanto iespējas
“Augusta beigās, septembra sākumā dabūjām no Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) atļauju, kas nozīmē, ka drīkstam piedāvāt ne tikai kafiju, ko jau darām, bet arī zupu vārīt un kūkas cept. Tikai tagad tam nav īsti laika, nav arī, kas darītu. Uz pavasari domāju piedāvāt dažu veidu kūciņas, piedāvājums pa dienām mainītos: ja ir kafija, klāt vajag arī kūkas gabaliņu,” nākotnes ieceres ieskicē L. Ate.
Savā radošajā darbnīcā-veikaliņā viņa piedāvā iegādāties divu veidu sukādes, kas gatavotas no ķirbjiem: ar kanēli un ingveru. “Ja ir dota šāda iespēja un papīri ir kārtībā, tad jāizmanto visas iespējas. Vīrs Mārtiņš nevarēja nosēdēt mierā. Bijām nopirkuši elektrisko žāvētāju, kurā izmēģinājām ābolu žāvēšanu. Tad radās ideja par ķirbjiem – atradām internetā recepti. Vīrs samizo ķirbjus, tad tie jāliek saldēties, tad jāmarinē un pēc tam jāliek žāvētājā. No ķirbja nomizošanas brīža līdz gatavām sukādēm paiet divas līdz trīs diennaktis. No desmit litriem svaiga ķirbja sanāk pusotrs kilograms sukāžu.”

Nav brīvu dienu
“Kopš atvēršanas brīža rokdarbiem pieprasījums nav trūcis, tagad esmu aizņemta ar darbiem līdz pat janvāra beigām. Man nav tādi suvenīri to burtiskajā nozīmē, ir praktiskas lietas, gatavas lietošanai. Pircēji ir gan tūristi, gan pastāvīgais vietējo klientu loks, kuri pie manis pasūta dāvanas. Cepures iet uz urrā! Bija iebraukuši velotūristi, laiks nebija no tiem patīkamākajiem, nopirka cepures un minās tālāk. Pieprasītas ir šalles, lakati. Rotaļlietas es arī nespēju taisīt! Īpašā cieņā ir rotaļu peles. Tas, kas plauktos, pārsvarā ir tikai apskatei, parasti klienti pasūta individuālas lietas,” pieprasījumu raksturo L. Ate.
“Vietējie iemanījušies, ka pārdodu dziju. Savukārt es no vietējiem trušu audzētājiem iegādājos ādas – tās vispār ir deficīts. Tad no tām top apkakles, cimdi, pižiki,” norāda uzņēmēja.
“Pie manis nāk arī kā uz tūrisma centru. Par šo vietu labākas Rucavā nav! Piemēram, pie manis vasarā bija ienākuši tūristi no Francijas un Zviedrijas. Oktobrī viņi mani uzmeklēja sociālajos tīklos un atkal uztaisīja pasūtījumu. Ir bijuši gadījumi, kad atbraucēji mani neatrod šeit, bet sazina caur vietējiem un uzmeklē mani mājās,” saka rokdarbu meistare un atzīst, ka necerēja uz tik lielu pieprasījumu. “Patiesībā sāku just, ka sāk palikt šajās telpās par šauru, īpaši tad, ja te notiek pasākumi. Ja viss sanāktu, kā plānots, varētu paplašināties, pieņemot klāt blakus telpas, kur vēl salīdzinoši nesen atradās veikals “Rucavas kukulītis”,” prāto rokdarbniece.

+ 11

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Pavasarī ceps arī kūkas

Kategorijas