Rekurzeme.lv ARHĪVS

Mērķis – zinošs un pelnošs lauksaimnieks

ANITA PLATACE

2016. gada 29. decembris 07:00

7
Mērķis – zinošs un pelnošs lauksaimnieks

Graudu audzētāji jau dzīvo Eiropas iepirkuma cenās. Neliela problēma ir izmaksas, īpaši lauksaimniecības ķimikālijām. Varētu šķist pārsteidzoši, ka vidējā ražība valstī joprojām ir salīdzinoši zema.

Kooperācija tuvina Eiropai
Nav ekonomiskā pamata saimniekot, ja no hektāra var novākt mazāk par trīs tonnām graudu. Ja ražas ir zem piecām tonnām no hekt­āra, tad es teiktu, ka graudi tiek sēti subsīdiju dēļ. Agrāk vai vēlāk mēs nonāksim pie tā, ka lauksaimnieciskās ražošanas nozares izvēli noteiks zemes auglība, kā tas ir daudzās ES valstīs. Uzskatu, mūsu problēma ir tā, ka subsīdijas ir sakropļojušas izpratni par saimniekošanu un subsīdiju jēgu. Latvijā joprojām pusi no lauksaimniecības produkcijas saražo mazās saimniecības.
Graudu audzēšanā viennozīmīgi situāciju uzlabojusi kooperācija, tā panākusi Latvijas cenu pietuvošanos Eiropas līmenim. To panākuši kooperatīvi “Latraps”, “VAKS”, “Durbes grauds” un pārējie.

Subsīdijas rada ilūziju
Piena nozare pēc iestāšanās ES nav pārāk veiksmīgi attīstījusies, vērojamas stagnācijas pazīmes. Mēs konstanti atpaliekam no ES valstu zemnieku vidējā ieņēmumu līmeņa par 30–35%. Iemesls – pārstrāde nav spējusi konsolidēsies, kļūt konkurētspējīga un iekļauties pasaules tirgos. Nozari vājina arī fakts, ka dažādu iemeslu dēļ kooperatīvi nav ieguvuši tirgus spēku.
Latvijā ir kāda lieta, par ko nemīl runāt – ir milzīga iepirkuma cenu “šķēre” starp mazajiem un lielajiem zemniekiem. Atšķirība, ko viens pārstrādātājs var maksāt par vienādi labas kvalitātes pienu lielajam un mazajam saimniekam, sasniedz pat septiņus, astoņus centus. Lielie saimnieki saņem ES vidējo cenu. Industrijai ērtāk ir samazināt cenas mazajiem, lai varētu samaksāt Eiropas cenas lielajiem, nekā konsolidēties un kļūt efektīvai. Ja šie mazie ganāmpulki arī turpmāk tiks mērdēti ar zemajām cenām, piena apjoms valstī saruks.
Mūsu aprēķini liecina, ka kopš 2013. gada piena nozare dzīvo zem pašizmaksas, kas ir vidēji ap 30 centiem par piena kilogramu. Vienīgais, kas mums rada ilūziju, ka viss ir kārtībā, ir subsīdijas.