Kā cilvēku ikdienu ietekmē laikapstākļi?

2016. gada 29. decembris 07:00

712

Kā cilvēku ikdienu ietekmē laikapstākļi?

Sekošana līdzi laika prognozēm vairākumam cilvēku kļuvusi jau par sava veida ikdienas rituālu. Kā nu ne? Ikviens taču vēlas zināt, ko vilkt mugurā, dodoties uz darbu, un kādu apģērbu ņemt līdzi atvaļinājumā uz citu valsti! Pēdējos gados šo interesi pastiprina arī medijos un sociālajos tīklos arvien biežāk redzamās ziņas un diskusijas par globālās sasilšanas jeb siltumnīcas efekta ietekmi uz apkārtējo vidi.

Atsaucas uz veselību
Studente Arta Meļķe skaidro, ka ikdienā darāmos darbus viņa veic neatkarīgi no laukā valdošajiem laikapstākļiem, tomēr atzīst, ka garastāvokli gan tas viss ietekmē. “Kad laukā ir lietus un dubļi, tad jūtos drūma un dažkārt pat miegaina.”
Par atslēdznieku strādājošais Armands Pētersons laikapstākļu ietekmi uz savu garastāvokli jūtot tikai vienā gadījumā – ja to dēļ kaut kādā mērā cieš viņa veselība: “Ikdienā uz darbu dodos ar divriteni. Un aukstā laikā visbiežāk ir slideni ceļi. Parasti jau cenšos braukt ļoti uzmanīgi, bet ir nācies arī nokrist – kādas trīs līdz četras reizes. Vienreiz tādā veidā diezgan nopietni satraumēju kāju.”
Laikapstākļu ietekmi uz savu veselības stāvokli ikdienā jūt arī pensionāre Valija Bīmane. “Jo sliktāki laikapstākļi, jo man vieglāk elpot. Es esmu astmatiķe. Protams, ja nebūtu šo veselības problēmu, priekšroku dotu siltākam laikam – labprātāk dzīvotu Spānijā, nevis te,” skaidro sieviete.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā sniegtā informācija vēstī, ka gaisa temperatūras mērījumu pirmsākumi meklējami 1641. gadā Itālijā, kad Toskānas lielhercogs Ferdinands II izgudroja pirmo hermetizēto termometru. Turpretī Latvijā pirmie regulārie gaisa temperatūras un vēja virziena mērījumi veikti 1762. gadā Rīgā.

Ziemas kļūst siltākas
Aptaujātie iedzīvotāji atzīst, ka pēdējos gados diezgan manāma ir arī laikapstākļu neatbilstība gadalaikiem, par vienu no piemēriem nosaucot šobrīd laukā valdošo salīdzinoši silto ziemu. “Gribētos jau kādus mīnus desmit grādus un sniedziņu, vismaz uz svētkiem, bet – kā ir, tā ir. Nezinu gan, vai tur pie vainas globālā sasilšana vai kas cits. Bet tā jau pēdējos gados notiek, ka ziemā pāris nedēļas ir aukstas un sniegainas, pēc tam gaiss iesilst un līst lietus. Ticu, ka tā pavisam galīgi mūs ziemīgie laikapstākļi nepametīs arī nākotnē,” savu pārliecību pauž Nacionālo bruņoto spēku pārstāvis Ritvars Lanka.
To, ka, piemēram, pēdējā desmitgadē piedzīvoti vairāki Ziemassvētki, kuru laikā sniega sega nav novērota nevienā Latvijas pilsētā, apliecina arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā pieejamā informācija. Pavisam zaļus Ziemassvētkus mūsu valsts iedzīvotāji aizvadīja 2006., 2013. un 2015. gadā, kā arī šogad.

Prognozē pasaules galu
A. Meļķe skaidro, ka, viņasprāt, pie siltajām ziemām vainojama tikai un vienīgi globālā sasilšana: “Domāju, ka pēc vairākiem gadiem mēs vispār īstu ziemu vairs neredzēsim. Jau tagad nav kā kādreiz – kupenas līdz ceļiem.” Gluži pretējās domās par šo jautājumu ir V. Bīmane, pastāstot, ka arī krietni senākos laikos ir piedzīvojusi siltas ziemas: “Uzreiz atminos mācības septītajā klasē, kad fizkultūrā mums bija jānokārto slēpošanas normatīvi. Padomju laikā tā bija obligāta prasība. Taču togad ieskaiti šai sporta vaidā tā arī nedabūjām! Kāpēc? Jo sniegs tai ziemā bija tikai brīvdienās. Kā pienāca skolas diena un fizkultūras stunda, tā lija lietus un zemi klāja dubļi. Tāpat arī vēlākos gados, kad jau biju uzsākusi darba gaitas, atceros vairākas ziemas ar praktiski no kājām nenovilktiem gumijas zābakiem. Un tolaik šādas ne tik sniegotas ziemas neuzskatīja par kaut ko īpašu!”
Arī A. Pētersons globālajai sasilšanai netic, taču atzīst, ka pēdējos gados silta ziema tiešām nav bijusi reta parādība. “Agrākos laikos sniegs līdz ceļiem bija, tagad – nekā. Domāju, ka mums tuvojas pasaules gals! Tā taču ir pēc visiem Bībeles rakstiem,” skaidro vīrietis.

Līdz gadumijai sala nebūs
Zaļie Ziemassvētki nu aizvadīti, un sinoptiķu prognozes liecina, ka Liepājā un tās tuvākajā apkārtnē tāda īsta ziema līdz šā gada beigām nesāksies. Vecā gada pēdējās un jaunā gada pirmās dienas būs apmākušās, ik pa laikam iespējams lietus. Pūtīs rietumu un dienvidrietumu vējš, un gaisa temperatūra svārstīsies no +3 līdz +5 grādiem.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Kā cilvēku ikdienu ietekmē laikapstākļi?

Kategorijas