Preču kvalitāti par labu mūsdienās sauc vien retais

2017. gada 5. janvāris 07:00

146

Preču kvalitāti par labu mūsdienās sauc vien retais

“Patiesi kvalitatīvu preci mūsdienās atrast ir grūti,” par to pārliecināta “Kursas Laika” uzrunātā Maija Kļesareva. Viņas teiktajam pievienojas arī vairāki citi uzrunātie, atspoguļojot cilvēku attieksmi pret mūsdienu patērētājiem paredzētajām precēm: piedāvājuma netrūkst, preču ir daudz, bet tieši kvantitatīvā aspekta ietekmē zūd preču kvalitāte.

Ražo, lai kalpotu īsu laiku
Aizputes novadpētniecības muzeja krājuma glabātāja Ineta Liepiņa, izrādot mūsu senču ikdienā izmantotās lietas, pauž pārliecību, ka tās tik ilgi kalpojušas un bijušas kvalitatīvas tieši izmantotā materiāla dēļ. “Es domāju, ka tas ir no materiāla atkarīgs. Metāls, piemēram. Tagad, ja nopērk nazi, mazliet vairāk kaulā iegriež – viss, nazis jau ir ar robu. Paskatieties, kāds kādreiz gaļas dēlīšiem bija materiāls! Es tagad nopērku, pēc laika tas jau ir uz pusi! Materiāls ir salīmēts kopā, vairs nav tās izturības,” salīdzina I. Liepiņa un pieļauj, ka preces tagad ražo ar tādu domu, lai pēc laika atkal būtu jāpērk jaunas. Speciāliste gan nenoliedz, ka kvalitatīvas un augstvērtīgas preces iegādāties var arī mūsdienās, taču tad jāšķiras no prāvas naudas summas, un ne katrs ir gatavs to darīt.
Taujāta, kāpēc cilvēki arvien tiecas pēc jaunām lietām, ja, kā izrādās, labāk kalpo senās lietas un materiāli, kas daudziem vēl glabājas māju plauktos, I. Liepiņa atbild: “Nu kā – moderns! Kurš tad šitādu vecu vēl mājās turēs? Tagad viss nāk no Ķīnas – vienam mājās ir, otram arī vajag.” Tieši lielā izvēle un iespēja lietas nopirkt jau gatavas ir viens no iemesliem, kāpēc mūsdienu patērētāji izvēlas pirkt gatavās preces par lētāku summu un tās biežāk mainīt. “Es domāju, senais latvietis ne tik daudz mācēja uztaisīt, cit viņš bija spiests – katram, kas nu bija tajās lauku mājās, ar to bija jāizdzīvo, veikalu jau nebija. Visu no gotiņas piena – krējumu, sviestu – paši taisīja un audzēja, kas bija vajadzīgs. Tagad jau mums ir visādas šikas lietas pieejamas.”

Atgriežas pie pārbaudītā
I. Liepiņa atzīst, ka šobrīd vērojama gana pozitīva tendence – cilvēku vēlme atgriezties pie senā, pārbaudītā. “Tagad daudzi pie mums nāk un interesējas, vai nevar dabūt vējlukturu lampiņas. Šūpulīšus meklē – viss nāk atpakaļ.”
Muzejniece novērojusi, ka lielu interesi par senču amata prasmēm un tradīcijām izrāda arī jaunieši. Vieni vēlas iemācīties aust uz stellēm, citi ar sentēvu darbarīku palīdzību attīrīt kaņepes, lai izmantotu tās dažādu interesantu, mūsdienīgu lietu veidošanā. “Tādi, kuri kaut ko dara, nāk atpakaļ pie vecā. Tas notiek tieši seno lietu kvalitātes un pielietojamības dēļ. Senie darbarīki bijuši daudz izturīgāki, ilgāk kalpojuši, un ar to palīdzību bijusi iespēja iegūt augstvērtīgus produktus.”
Pēc muzeja krājuma glabātājas novērojumiem, tieši liela daļa vecāka gadagājuma cilvēku atsakās no jaunā un labprāt turpina izmantot nu jau par seniem uzskatītus darbarīkus. “Mums nāk cilvēki un stāsta, ka viņi savās lauku mājās sējmašīnas un kapļus vēl joprojām izmanto. Pilsētnieks pat nesaprastu, kas tas ir.” Par to, kādēļ daļa cilvēku nav nomainījuši senos darbarīkus pret modernākiem, I. Liepiņai ir savs viedoklis: “Mūsējie jau vispār izdomā vienkāršas lietas – lai būtu ērti.”

Iztur divus gadus un sāk lūzt
Liepājnieks Ingus Vrubļevskis atklāj, ka, viņaprāt, mūsdienās ražotāji tīšuprāt izvēlas laist apgrozībā nekvalitatīvas preces. Šā iemesla dēļ patērētājam biežāk prece būs jāmaina un ražotājs galu galā būs ieguvējs, jo nodrošinās sev pastāvīgus ienākumus. I. Vrubļevskis šobrīd cīnās ar pirms kāda laika iegādāto printeri. “Printerim Eiropa noteica garantiju vienu gadu, līdz ar to man jau pirmajā gadā tam tika mainīta galviņa, tagad ir otrais gads, kurā man veikals atsakās veikt remontu. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs principā nevarēja mani aizstāvēt – viņi atsūtīja ziņu, ka tā firma ir beigusi pastāvēt. Un es ar savu saplēsto printeri tagad sēžu mājās – galviņas maiņa maksā simt astoņdesmit eiro,” savu sašutumu par absurdo situāciju neslēpj liepājnieks.
Viņš ir pārliecināts, ka par to, lai preces patērētājam nekalpotu ilgi, parūpējas ražotājs jau ražošanas brīdī: “Mašīnām jau arī – pie noteikta nobraukuma ir kāda konkrēta detaļa, kura vai nu palaiž sistēmu, kas pamazām nobeidz visas pārējās detaļas, vai arī otrs – konkrētais noskrējiens, kas lauž to mašīnu kopā.” Līdzīga situācija esot arī ar mūsdienu mobilajiem telefoniem jeb tā sauktajiem viedtālruņiem. Arī tos nākas mainīt gana ātri, jo ilgāk par diviem gadiem tie vienkārši nekalpo – sabojājas kāda detaļa, un telefona remonts ir līdzvērtīgs jauna iegādei. Tomēr ar telefoniem ir vēl kāda lieta – tie aizvien tiek papildināti ar jaunākajām tehnoloģijām un dažādām jaunām iespējām, tāpēc, lai neizkristu no aprites, patērētājs ir spiests pirkt tieši jaunākos modeļus. “Viņi visi pēc diviem gadiem vairs nav aktuāli,” pie šāda secinājuma nonācis pircējs.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) gadījumos, kad tiek iesniegta sūdzība par nekvalitatīvu preci, reālu palīdzību sniegt nevarot. “Katru reizi, kad es esmu tur griezies, viņi nav līdz galam panākuši vēlamo rezultātu. Tā ir organizācija, valsts finansēta par manu nodokļa maksātāja naudu, kura īsti mani aizstāvēt nevar. Piemēram, ja firma neatbild uz zvaniem, viņi noplāta rokas un pasaka: mēs neko nevaram izdarīt, vienīgi Uzņēmumu reģistrā pateikt, lai aptur firmas darbību. Ražotājam tas iegriež – viņam firma aiziet pa burbuli, bet man kā patērētājam tas tāpat neko nedod,” sarežģīto situāciju ieskicē I. Vrubļevskis.

Sūdzas vairāk
Pētot PTAC mājaslapā atrodamo 2015. gada iestādes darbības pārskatu, nākas secināt, ka sūdzību skaitam par nekvalitatīvām precēm un pakalpojumiem pēdējos gados ir tendence pieaugt. “2015. gadā izskatītas 2362 patērētāju sūdzības. Salīdzinot ar 2014. gadu (saņemtas 2274 sūdzības), izskatīto sūdzību skaits ir palielinājies par 88 sūdzībām jeb 3,9%. No saņemtajām 2362 sūdzībām centrālajā iestādē Rīgā iesniegtas 2323 sūdzības, Daugavpils reģionālajā pārvaldē – 39 sūdzības,” vēsta informācija mājaslapā. Tāpat no mājaslapā atrodamās informācijas izriet, ka 2015. gadā patērētāju sūdzībās vērojamas atsevišķas tendences, kā, piemēram, dažu pakalpojumu sniedzēju negodprātīga rīcība saistībā ar ceļojumu piedāvājumiem un izklaides pasākumiem, kā arī saistībā ar noslēgtajiem distances līgumiem patērētājiem netiek nodrošinātas atteikuma tiesības vai prece vispār netiek piegādāta.
“2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, visvairāk palielinājies sūdzību skaits par tūrisma pakalpojumiem, seko sūdzības par īres un komunālajiem pakalpojumiem, elektronisko sakaru pakalpojumiem, distances līgumu pakalpojumiem, ārpus pastāvīgās tirdzniecības vietas pakalpojumiem,” vēsta informācija mājaslapā. Pēc PTAC apkopotajiem datiem, samazinājies sūdzību skaits par mobilajiem telefoniem, elektroprecēm, apaviem, būvniecības pakalpojumiem, automašīnu remonta pakalpojumiem, kā arī avio pakalpojumiem. Visvairāk pretenziju 2015. gadā patērētāji izteikuši par līguma noteikumiem neatbilstošiem pakalpojumiem – 974 gadījumos, otrajā vietā – sūdzības par iegādātām līguma noteikumiem neatbilstošām precēm – 528 gadījumi. Iespējams, ka sūdzību par pakalpojumiem ir vairāk gana vienkārša iemesla dēļ – pakalpojumi nereti ir dārgāki par precēm un to kvalitāte bieži vien var krietni vairāk ietekmēt kā cilvēka veselību, tā izskatu. Nekvalitatīva prece tik nozīmīgu kaitējumu visbiežāk neveicinās.
Lai gan sūdzību skaits par preču neatbilstību kvalitātei samazinājies, tomēr joprojām cilvēki visbiežāk sūdzas tieši par elektropreču kvalitāti – 113 sūdzības, tām seko sūdzības par mobilajiem telefoniem – 105, apaviem – 71, mēbelēm – 34 sūdzības u.c.

Pie pilnīga atrisinājuma netiek
PTAC norādījis, ka 2015. gadā patērētājiem un juridiskām personām sniegtas 36 828 konsultācijas. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, sniegto konsultāciju skaits ir palielinājies par 323 konsultācijām jeb par 0,9%. 31 578 konsultācijas sniegtas fiziskām personām, 5000 – juridiskām personām jeb komersantiem, savukārt 250 konsultācijas sniegtas iestādēm.
2015. gada pārskats liecina, ka visbiežāk patērētāji interesējas par to, kā viņiem rīkoties, ja iegādāta nekvalitatīva prece vai pakalpojums, kādas ir patērētāju tiesības konkrētajā situācijā, kā rīkoties, ja prece nav piegādāta vai pakalpojums nav sniegts noteiktajā termiņā, u.c. PTAC mājaslapā norādīts, ka, “risinot strīdus ar komersantiem, patērētāji visbiežāk vēlas saņemt atpakaļ par preci vai pakalpojumu naudu vai veikt preces apmaiņu”. Pēc PTAC statistikas, tikai 20,6% sūdzību gadījumu tika rasts patērētājiem pozitīvs risinājums. Lielā daļā gadījumu PTAC darbinieki ir snieguši palīdzību strīdu risināšanā, veicot pārrunas ar strīdā iesaistītajām pusēm, panākot patērētājiem pozitīvu risinājumu, taču dažkārt strīdu risināšanu kavējusi atsevišķu komersantu negodprātīga rīcība. Kā piemēri minēti izvairīšanās no atbilžu sniegšanas normatīvajos aktos noteiktajā termiņā, neatrašanās preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas vietā, korespondences saņemšanas nenodrošināšana juridiskajā adresē, kā arī strīdā iesaistīto pušu neatsaucība. Vērojami arī gadījumi, kad komersantiem tiek pasludināts maksātnespējas process, tādējādi patērētājiem tiek liegta iespēja strīdus sekmīgi atrisināt.
Lai gan PTAC ne vienmēr var atrisināt visas ar nekvalitatīvām precēm vai pakalpojumiem saistītās problēmas, ir vērts iesniegt savu sūdzību, lai pievērstu atbildīgo instanču uzmanību konkrētajam komersantam vai ražotājam. Samierināties ar nekvalitatīvu preci jeb brāķi noteikti nevajadzētu. Iespējams, lai no šādām problēmām izvairītos, jāapsver iespēja kādu reizi atvērt maciņu plašāk un ieguldīt vairāk naudas zināmas, kvalitatīvas preces iegādē. Ne velti tautā iedzīvojies teiciens “skopais maksā divreiz”. Cerot ietaupīt, bieži nākas vilties un neilgu laiku pēc jaunas preces iegādes meklēt kādu aizvietotāju, tādējādi maksājot dubultā, tādēļ, iegādājoties jebkuru preci vai pakalpojumu, jābūt ļoti apdomīgam un uzmanīgam.

+ 1

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Preču kvalitāti par labu mūsdienās sauc vien retais

Kategorijas