Edvīns Striks: “Esam nemitīgā attīstībā”

2017. gada 5. janvāris 07:00

112

Edvīns Striks: “Esam nemitīgā attīstībā”

Liepājas reģionālā slimnīca (LRS) 2016. gadā atzīmēja 30 gadu jubileju. “Kursas Laiks” devās pie valdes priekšsēdētāja Edvīna Strika uzzināt, kā slimnīcai izdodas ne tikai noturēt sasniegto veselības pakalpojumu līmeni un klāstu, bet arī spēt attīstīties un skatīties nākotnē.

Kāda ir pašreizējā situācija slimnīcā un kādi ir tuvākie nākotnes plāni?
Slimnīca, pēc darbinieku skaita, ir lielākais uzņēmums Liepājā, šeit strādā ap 800 cilvēku, mēs esam lielākais veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs Kurzemē. Pēc sniegto pakalpojumu klāsta, esam lielākais centrs ārpus Rīgas, jo tikai šeit ir iespējams saņemt pakalpojumus tādās programmās kā mugurkaula un asinsvadu ķirurģija, mikroķirurģija, kas nav iespējams nevienā citā reģionālajā slimnīcā. Ārpus Rīgas tikai mums un Daugavpilī ir plašas onkoloģisko pacientu diagnostikas un ārstēšanas un invazīvās kardioloģijas iespējas. Reti kur ir jaundzimušo reanimācijas nodaļa un rehabilitācijas iespējas stacionārā.
Slimnīcai kopā ar pašvaldību savā laikā izdevās pārliecināt Veselības ministrijas pārstāvjus par ES fondu ieguldīšanu attīstībā. Rezultātā, sākot ar 2009. gadu, kad tika uzbūvēts staru terapijas bloks, slimnīcā ir notikušas vērienīgas vizuālas un saturiskas pārmaiņas: uzcelta jauna konsultatīvā poliklīnika ar dienas stacionāru, diagnostikas nodaļa, moderns operāciju un dzemdību bloks, pieaugušo un jaundzimušo reanimācijas nodaļas, pārbūvētas stacionāra nodaļas. Domāju, pilsētas un rajona iedzīvotāji var būt gandarīti, ka viņiem ir slimnīca ar tik lielu pakalpojumu klāstu un zinošiem speciālistiem un nav nekur jābrauc desmitiem kilometru tālu. To mūsu pacienti ir novērtējuši, jo pēdējais pilsētā veiktais pētījums rāda, ka 87 procenti aptaujāto pēc palīdzības vērsušies tieši slimnīcā, bet tikai 37 procenti pie saviem ģimenes ārstiem un speciālistiem. Šai proporcijai vajadzētu būt diametrāli pretējai, bet tas tomēr ir mūsu slimnīcas darbības augsts novērtējums, jo pacienti ir sapratuši, ka, dodoties uz slimnīcu, viņi saņems vispusīgu un kvalitatīvu palīdzību.
Slimnīcai ir skaidri arī turpmākie attīstības plāni, jo konkurence ir nežēlīga un nedrīkst apstāties pie sasniegtā. Ir izdevies piesaistīt 14,2 miljonus eiro no ES fondu līdzekļiem, un mēs varēsim turpināt iesākto pārbūvi un jaunu tehnoloģiju iegādi. Paredzēts paplašināt uzņemšanas nodaļu, pārbūvēt un paplašināt fizikālās terapijas nodaļu, modernizēt hemodialīzes nodaļu un, ja līdzekļi ļaus, turpināt stacionāro nodaļu rekonstrukciju. Piešķirtie līdzekļi ir domāti tikai infrastruktūras sakārtošanai un tehnoloģiju iegādei, bet diemžēl nav paredzēti ne darbinieku darba samaksas paaugstināšanai, ne pakalpojumu rindu mazināšanai.

Kā slimnīcai veicas ar ārstu un citu speciālistu piesaisti?
Lielākā slimnīcas vērtība ir darbinieki. Var jau izremontēt jebko un sapirkt dārgas aparatūras, bet tam būs nulles vērtība, ja nebūs, kas šeit strādā. Slimnīcas vadība regulāri tiekas ar pēdējā kursa studentiem, rezidentiem un jau sertificētiem ārstiem, lai stāstītu par dzīves un darba iespējām mūsu pilsētā. Sadarbībā ar pilsētas domi jau no 2008. gada tiek realizēta jauno ārstu piesaistes programma, kas paredz, uzsākot darba gaitas slimnīcā, speciālistu nodrošināt ar dzīvokli. Lai jaunais speciālists izvēlētos Liepāju par savu darbavietu un pārceltos uz šejieni ar ģimeni, ir jābūt kompleksam piedāvājumam, jo dzīve jau nesastāv tikai no slimnīcas. Viens ir darba vide, kolektīvs, darba samaksa, bet tikpat būtiski ir arī sadzīves apstākļi, un te nu Liepājā ir plašas iespējas baudīt kultūras vērtības un sporta aktivitātes.
Ar zinošu speciālistu piesaisti ir veicies labi, taču joprojām izjūtam kvalificēta personāla trūkumu. Lielākās problēmas ir ar dežūrpersonālu uzņemšanas nodaļā, jo šeit darbs ir ļoti smags gan fiziski, gan morāli un nokomplektēt nodaļu ar diennakts dežurantiem ir arvien problemātiskāk. Bet tā ir liela problēma visās slimnīcās. Jāņem vērā arī fakts, ka diemžēl neviens nepaliek jaunāks. Esam atvērti sadarbībai un dot iespēju jebkuram potenciālam darbiniekam. Bet ir specializācijas, kurās jau ir vai būs paredzams speciālistu trūkums tuvākajā laikā, ņemot vērā slimnīcu kartējumu vai mūsu cienījamo speciālistu vecumu. Tie ir neatliekamās palīdzības ārsts, internists, neirologs, ginekologs, neonatologs, ķirurgs, anesteziologs, radiologs, nefrologs, kā arī medmāsas.

Kā Liepājas slimnīcai izdodas izdzīvot ar esošo finansējumu un iekļauties noteiktajās valsts finansētajās speciālistu konsultāciju un izmeklējumu tā sauktajās kvotās?
Katru gadu slimnīca ar Nacionālo veselības dienestu slēdz līgumu par sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumiem, kurā ir strikti noteikta ne tikai naudas summa, bet arī konkrēts speciālistu konsultāciju un izmeklējumu skaits, kas slimnīcai ir jāsniedz, lai saņemtu šo naudu. Mēs cenšamies katru mēnesi izmantot vienu divpadsmito daļu tieši ar tādu domu, lai, pirmkārt, pakalpojums iedzīvotājiem būtu pieejams visa gada garumā un, otrkārt, lai pēc iespējas būtu mazāks neatnākušo pacientu skaits. Jo ilgāks ir gaidīšanas laiks uz izmeklējumu, jo lielāka varbūtība, ka klientam šo pakalpojumu vairs nevajag.
Gribētu arī aicināt potenciālos pacientus vairāk izmantot slimnīcas e-pieraksta iespējas mūsu mājaslapā, lai nevajadzētu stāvēt rindās agrās rīta stundās. Jau tagad e-pierakstam atvēlam pusi no mēnesī paredzētā izmeklējumu skaita, bet otru pusi veido pieraksts klātienē un telefoniski, un ir plānots, ka no jaunā gada šī proporcija būs vēl labvēlīgāka tiem, kuri izmantos tieši e-pierakstu. Te es aicinātu bērniem un mazbērniem būt saprotošiem un palīdzēt saviem gados vecākajiem radiniekiem, sevišķi tiem, kuriem dators rada nevajadzīgu stresu.

Cik daudz ir tādu cilvēku, kuri neatnāk uz konsultācijām, izmeklējumiem, lai arī pierakstījušies?
Mūsu gadījumā tie ir aptuveni 20 procenti, bet slimnīcās, kur pieraksts tiek veikts neierobežotā laika intervālā, tie ir pat 35 procenti. Aicinu arī tos pacientus, kuri pakalpojumu ir saņēmuši citās ārstniecības iestādēs, par to paziņot mums elektroniski vai telefoniski, lai to varētu saņemt kāds, kuram tas ir vitāli nepieciešams.

Liepājā ir reģionālā slimnīca, kas aptver plašāku mērogu, līdz ar to vairāk pacientu, tomēr spējat nodrošināt nepieciešamo pakalpojumu klāstu. Vai tas, ka Rīgas slimnīcām vienmēr tiek vairāk no valsts, neapbēdina?
Noteikti ne. Esam pateicīgi Rīgas kolēģiem, ka viņi neatsaka savu palīdzību diagnosticēt un ārstēt smagos un komplicētos gadījumus. Lai arī esam reģionāla slimnīca ar atbilstošu speciālistu un tehnoloģiju klāstu un līdz ar to diagnostikas un ārstēšanas iespējām, tomēr ir atsevišķas lietas, kuras ir lietderīgi koncentrēt tikai universitātes un specializētās slimnīcās.

Nesen tika pieminēts par vairāku mazo Latvijas slimnīcu slēgšanu. Kā to vērtējat?
Pats būtiskākais ir beidzot pabeigt slimnīcu kartējumu, noteikt slimnīcu līmeņus un atbilstošas kompetences. Visiem ir skaidri jāzina, kur un kādus pakalpojumus pacienti varēs saņemt. Sākot ar to, ka neatliekamās palīdzības brigādei skaidri jāzina, kādi profili kurā slimnīcā ir pieejami, lai pacientu pēc iespējas ātrāk nogādātu tieši uz turieni, kur ir kvalificēts speciālists. Jo laiks bieži vien nosaka ārstēšanas iznākumu un pacienta tālāko dzīves kvalitāti. Savukārt slimnīcas vadītājam jāzina ilgtermiņā, kādas programmas viņa vadītajā iestādē būs, lai varētu plānot gan cilvēkresursus, gan iegādāties attiecīgas tehnoloģijas un nemētāties katru gadu ar jaunām versijām, jo tas ir sasodīti dārgi.
Un nevajadzētu jaukt divas dažādas lietas: pārprofilēšanu un slēgšanu. Pilnīgi piekrītu, ka kvalitatīvs pakalpojums ir iespējams tikai vietās, kur ir attiecīgi speciālisti, kas šīs manipulācijas veic ikdienā, kur ir atbilstošas tehnoloģijas un struktūra. Piemēram, ir liels risks pacientam operēties veselības aprūpes iestādē, kur šādas operācijas ir reizi mēnesī un kur nav intensīvās terapijas nodaļas. Vai sievietei dzemdēt vietā, kur dzemdību skaits ir viena dienā un kur nav jaundzimušo reanimācijas nodaļas. Tai pašā laikā šajās iestādēs var būt kolosāla bērnu slimību vai iekšķīgo slimību nodaļa, aprūpes nodaļa, lai pacienti šos pakalpojumus saņemtu pēc iespējas tuvāk mājām.

Kā vērtējat e-veselības programmu?
Domāju, ka rezultātam pret izlietoto līdzekļu daudzumu bija jābūt daudz redzamākam. Nedomāju, ka primārai bija jābūt elektroniskai darba nespējas lapai un receptei. Daudz lietderīgāk būtu bijis sākt ar izmeklējumu un izrakstu pieejamības centralizāciju, lai nevajadzētu veikt atkārtotus izmeklējumus, pacientam nonākot citā ārstniecības iestādē. Lūk, tur gan būtu ekonomija!
Esošais produkts ir negatavs, tam vajadzīga virkne uzlabojumu, un brīžiem pat liekas, ka tika ieviests, tikai lai attaisnotu izlietotos līdzekļus, nevis lai būtu reāls pienesums un atvieglojums pacientiem un personālam. Slimnīca jau gadiem veiksmīgi izmanto e-sistēmu, tā ka neredzu lielu problēmu izmantot valsts piedāvātu centralizētu sistēmu. Tikai lai tā būtu salāgojama ar mūsu izmantoto sistēmu, kurā ir ieguldīti lieli līdzekļi gan tehnoloģijās, gan apmācībās un lai tā būtu palīgs, ne papildu slogs un problēma.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Edvīns Striks: “Esam nemitīgā attīstībā”

Kategorijas