Durbē būs tikai pamatskola

2017. gada 5. janvāris 07:00

426

Ata Kronvalda Durbes vidusskola no nākamā mācību gada būs pamatskola. Tā aizvadītā gada pēdējā sēdē lēma domes deputāti.

Tā nav mūsu ierosme, statusa maiņas nepieciešamības ideja nāca “no apakšas” – no vecāku padomes un skolas pedagogiem, uzsver Durbes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Radzevičs. Uz to mudinājusi arī vēstule no Valsts izglītības kvalitātes dienesta, jo jau trešo gadu skolā nav 10.–12. klašu. Iemesls – mācībām vidusskolas posmā nepiesakās ne pašu 9. klases absolventi, ne citu pamatskolu beidzēji.

Cerības nepiepildās
“Skolas likteni nosaka nevis pašvaldība, bet skolas spēja piesaistīt audzēkņus,” pauž A. Radzevičs. Citviet vecāki cīnoties par savu skolu, bet šeit notiekot pretējais un “ar to izsaka visu”. Acīmredzot viņiem pret savu bērnu izglītību esot augstākas prasības.
Līdz šim domes vadība un deputāti ar skolas statusa maiņu nesteidzās cerībā, ka vidusskolas posms varētu atjaunoties. 2015. gadā viņu novilktā “sarkanā līnija” 10. klases atvēršanai bija 10 audzēkņi, bet pieteicās tikai viens. Domes priekšsēdētājs Ojārs Petrēvics tad sacīja, ka vēlētos saglabāt vidusskolas nosaukumu, jo dzimstības līkne novadā ejot uz augšu.
Taču tendence vidējo izglītību iegūt Grobiņa, Liepājā vai citviet durbeniekiem nav mainījusies. Arī pamatskolas izglītību Durbes apkaimes bērni apgūst kaimiņnovados. O. Petrēvics norāda, ka 11 likvidētās Vecpils pamatskolas skolēni dodas mācīties uz Priekules novada Krotes pamatskolu.
“Kursas Laika” 2015. gada janvārī veiktajā pētījumā bija redzams, ka no Durbes novada uz Priekules novadu mācīties dodas 11 bērni (deviņi Krotē, pa vienam Gramzdā un Priekulē). 2014./2015. mācību gadā no 82 Krotes pamatskolas skolēniem deviņi bija no Durbes novada. “Priekš mazas lauku skolas tas ir daudz – vesela klase,” secināja Priekules novada izglītības vadītāja Agrita Purviņa.
Ata Kronvalda vārdu Durbes pamatskola, protams, saglabās. Tagad būs divas pamatskolas, kas nes ievērojamā novadnieka vārdu, norāda O. Petrēvics. Kronvaldu Ata Krotes pamatskola to gan lieto citā formā.

Vēlas apgūt profesiju
Šis lēmums nebija negaidīts, atzīst skolas direktore Kristīne Bruzule, kura amatā ir no 2008. gada. Jau togad vidusskolas klasēs nav bijis neviena audzēkņa, pēc tam izdevies nokomplektēt pa vienai klasei, un pēdējais vidusskolas izlaidums svinēts 2014. gadā. “Nav tā, ka pēc pamatskolas nemācītos vispār,” direktore vērš uzmanību, ka skolēni pārsvarā izvēlas vidējo izglītību apgūt kopā ar profesiju. Piemēram, no 14 9. klases absolventiem tikai trīs aizgājuši uz “tīro” vidusskolu.
“Bērnu ir tik, cik ir, un ar šo skaitu ministrijas prasības nebūs izpildāmas,” lēmumu pamato skolas vecāku padomes pārstāve Pārsla Stiebriņa. Pašlaik vidusskolas posma pastāvēšanai tajā vajadzīgs 21 audzēknis. Neatbilstošā statusa dēļ skola nav varējusi piedalīties vairākos projektos, un šajā ziņā pamatskolas vārds nākšot bērniem tikai par labu. Durbē darba vietu maz, tāpēc vecāki, braucot strādāt uz lielākām pilsētām, vedot bērnus līdzi. P. Stiebriņa norāda, ka pašlaik ir “stiprs” bērnudārzs un tas viešot cerību, ka Durbē būs spēcīga pamatskola.
“Tas ir tikai loģiski,” par skolas statusa maiņu izsakās kāds vecpilnieks. Iepriekš neformālās sarunās ar novada iedzīvotājiem “Kursas Laiks” dzirdējis viedokļus, ka kādā brīdī vidusskolas prestižs sašķobījies, iespējams, iekšēju kolīziju dēļ, un pēc tam to atgūt vairs nav izdevies.
Vaino cilvēku skaitu
“Visu laiku bija, kāpēc vairs ne?” Durbē sastaptajai Zaigai par skolu ir vislabākās atmiņas, agrāk strādājusi tās virtuvē un skolas ēkā 14 gadus arī dzīvojusi. Tur mācījušies viņas dēls un meita. “Skola bija ļoti, ļoti laba, tikko uzcelta.” Kad bērni izauguši, skolas dzīve vairs nav bijusi tik zināma. “Žēl! Viss ir tā mainījies. Durbīte palikusi dikti klusa un mierīga, bet, vienalga, skaista,” vēro bijusī durbeniece.
“Uz to jau gāja,” par izmaiņām saka durbeniece Valda, kurai bērni Durbes skolu jau beiguši, bet tagad mācās pieci, seši no 13 mazbērnu pulka. Taču tās dara arī bažīgu: “Bez vidusskolas jau nekur neņem, ne visi var izbraukāt kur tālāk.”
Valdas meita Inese stāsta, ka pēc 9. klases beigšanas izglītoties turpinājusi profesionālajā skolā, bet par pamatskolu viņai ir siltas atmiņas. Visi skolotāji bijuši ļoti labi, ar īpašu sirsnību viņa piemin stingro latviešu valodas skolotāju un klases audzinātāju Ilgu Mūrnieci. Valda piebilst, ka zēni slavējuši skolotāju Īrisu Rogu, kura tagad skolo mazmeitiņu Danu bērnudārzā. “Katram bērnam ir savs skolotājs, kurš patīk.” Sievietes spriež, ka galvenā “vaininiece” ir iedzīvotāju skaita samazināšanās – aiziešana no mazpilsētas vai aizbraukšana uz ārzemēm. Kad Inese vēl gājusi skolā, bijis jūtams skolēnu skaita sarukums.
Durbes novadā šī ir jau trešā izglītības jomas reforma. Tiesa, ne tik sāpīga kā abas iepriekšējās, kad tika slēgtas nelielās Vecpils (2010. gadā) un Rāvas (2012. gadā) pamatskola. Novadā vēl strādā A. Spāģa Dunalkas pamatskola.
Bijušajā Liepājas rajonā vidusskolas statusu likumā noteiktā nepietiekamā audzēkņu skaita dēļ pirms desmit gadiem zaudēja izglītības iestāde Rucavā.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Durbē būs tikai pamatskola

Kategorijas