Rekurzeme.lv ARHĪVS

Tūrismu redz kā pelnošu pasākumu

LIENE ANDERSONE-KOLOSOVA

2017. gada 5. janvāris 07:00

270
Tūrismu redz kā pelnošu pasākumu

Rucavas novada Tūrisma informācijas centra (TIC) vadītāja Natālija Grauduže šajā amatā sāka strādāt 2016. gada aprīlī. Iepriekš ar tūrisma nozari viņa nav bijusi saistīta, un 2017. gadā plāno izveidot jaunus ekskursiju maršrutus, akcentu liekot uz novada vērtībām.

Bieži aicina fotografēties
N. Grauduže pastāsta, ka aizvadītājā gadā TIC iegriezušies aptuveni 1000 tūristu. “Cik man zināms, arī iepriekšējos gadus reģistrēto viesu skaits bijis aptuveni tāds pats. Pārsvarā Rucavu apmeklēja latviešu ekskursantu grupas, lietuvieši, vācu velotūristi. Bija arī spāņi. Viņi tiešām ir tādi, kā filmās rāda!” viņa uzskaita.
TIC vadītāja atzīst, ka, satiekot ārvalstu ciemiņus savā darba vietā, pati sajūtas kā tūrisma objekts. “TIC vadītājs ir pirmais cilvēks, ko tūrists satiek apciemojuma vietā. Viņš rada pirmo iespaidu un sniedz informāciju, tādēļ bieži ciemiņi vēlas ar mani nofotografēties.”

Atsvaidzinās informāciju
Nākamā gada plānā ir izveidot un atjaunot norāžu zīmes uz tūrisma objektiem, kā arī izveidot jaunus informācijas stendus. “Mana vēlme ir apzināt un izveidot dažādus tūrisma maršrutus, iekļaujot tajos arvien jaunus objektus, tostarp kultūrvēsturiskas nozīmes vietas,” norāda N. Grauduže. Viena no šīm vietām esot Bārtas baznīcas drupas – agrāk tā atradās Bārtas pagastā, bet pēc reformas tā tagad ir Rucavas novadam. “Ir plāns 22. aprīļa Lielajā talkā šo vietu sakopt. Arī Bārtas upe netiek izmantota kā tūrisma iespēja,” saka speciāliste. Viņasprāt, būtu nepieciešamas piemērotas un atbilstošas muzeja telpas Rucavas centrā. Piemēram, muzikanta Pūķu Jāņa kolekcijai. Pašreizējās telpas, ko varētu remontēt, nav pašvaldības īpašums.
Tūristi iecienījuši apmeklēt Papes “Vītolniekus”, Papes bāku, Ornitoloģisko staciju un citas vietas, kas iekļautas ekskursiju maršrutos. “Gribu tajos iekļaut vairāk pašu Rucavu,” uzsver rucavniece. Viņa iesaka apmeklēt Dunikas purva laipu, senlietu krātuves. Tūristi prasot arī, kā tikt līdz Papes zirgiem. “Gribu turpināt attīstīt tūrisma jomu un akcentus likt uz Rucavas novada lielākajām vērtībām – dabu un kultūru. Tās ir jomas, kas visvairāk interesē tūristus.”

Cer uz kārtīgu ēdināšanu
Lai apmierinātu vienu no lielākajām tūristu vēlmēm un visbiežāk uzdotajiem jautājumiem, N. Grauduže cer, ka nākamgad piepildīsies kāda uzņēmēja vēlme Rucavā izveidot kafejnīcu-ēdnīcu. “Kamēr vēl nekas nav uzsākts, vairāk pastāstīt nevaru, bet katrā ziņā tā būs vieta, kur paēst kārtīgu ēdienu. Pirmais, ko tūristi pajautā, kur var paēst, un tikai pēc tam – ko apskatīt. Mums Rucavas centrā ir tikai viens veikals. Ēdnīca būtu vajadzīga,” viņa secina.
Pašreiz ēdināšanu grupām, iepriekš piesakot, sagatavo etnogrāfiskā māja “Zvanītāji”, kur viesi var nogaršot īstus latviešu ēdienus, bet radošajā darbnīcā “Ligate” var nobaudīt uz vietas gatavotu kafiju. Dažas kafejnīcas Rucavas novadā ir, taču tās darbojas tikai vasaras sezonā, piemēram, “Amberwind Beach Cafe”.
“Ziemā novados ar tūrismu neiet tik labi kā pilsētās. Pirmkārt, šeit ir naktsmītnes, kas piemērotas vasaras sezonai, bet ziemai ne, jo viesu namos lielākoties nav apkures,” tā N. Grauduže.

Strādās pie stratēģijas
Pašvaldības izpilddirektors Guntis Ratnieks uzsver, ka tūrisma joma arī Rucavas novadā būtu jāpadara par pelnošu pasākumu. “Ir nepieciešams izstrādāt stratēģiju, kur būtu salikti akcenti, izmantojamās iespējas novada tūrisma attīstīšanā.”
“Bieži esmu dzirdējis, ka tūristi, īpaši ārvalstnieki, brīnās: mēs pie jums tik daudz redzējām, cik par to jāmaksā? Atskan atbilde: tas ir par brīvu. Manuprāt, par to ir vērts padomāt – ja mēs ieguldām naudu, tad mums kaut kādā veidā to vajadzētu atpelnīt. Piemēram, Zviedrijā muzeja apmeklējums izmaksā pāri 20 eiro. Ar ko tad mūsu senlietu krātuves un vērtības sliktākas? Maksas uzlikšana ļautu labumu gūt arī pašvaldībai, ienestu budžetā naudu – nevar turēties no iedzīvotāju ienākuma nodokļa vien,” pauž G. Ratnieks un piebilst: “Rucavas novads ir unikāla vieta, bagāts ar dabas un kultūras vērtībām. Mums ir jāizmanto visas iespējas, un cilvēkiem pamazām ir jāpieņem, ka viss maksā.”