Aizputes krekli top mīlestībā pret dzimto pilsētu

2017. gada 5. janvāris 07:00

1175

Aizputes krekli top mīlestībā pret dzimto pilsētu

“Šobrīd savu hobiju esam noformējušas kā saimniecisko darbību ar nosaukumu “a.izpute”, taču atbilstošāko uzņēmējdarbības formu šai nodarbei vēl meklējam,” stāsta aizputnieces Linda Gūtmane, Arita Gūtmane un Sandra Balode. Pērnajā vasarā uzņēmīgās jaunietes nolēma savus spēkus izmēģināt T kreklu apdruku veidošanā, par galvenajiem dizaina elementiem izvēloties dzimtās pilsētas Aizputes nosaukumu un simboliku. Un to viņas veiksmīgi dara joprojām.

Šokā par atsaucību
“Man vienmēr bijusi vēlme darīt kaut ko savu, kaut ko radošu, kas pašai patīk un kam nav īsti noteikta darbalaika. Šīs domas vadīta, Rīgā pat pabeidzu šūšanas kursus. Sākumā mudināju māsu Lindu uzsākt kaut ko kopīgu saistībā ar šūšanu, bet tobrīd vēl tā līdz galam nesaņēmāmies,” skaidro Arita.
Kad pirms vairāk nekā gada Latvijā atgriezās Aritas un Lindas māsīca Sandra Balode, jaunietes nolēma uzsākt ko radošu un interesantu trijatā. “2015. gada rudenī Rīgā visas kopā pabeidzām sietspiedes kursus un, protams, iegādājāmies sietspiedi arī sev,” tā Sandra. Jauniete atzīst, ka pēcāk treniņi ar tiešo druku turpināti arī mājās: “Kursos likās, ka visu esam labi apguvušas, taču, sākot patstāvīgi darboties, sapratām, ka vēl krietni jānopūlas, lai nonāktu pie vēlamā rezultāta.”
Pirmoreiz pašu apdrukātie krekli plašākai auditorijai piedāvāti pagājušajā vasarā – Aizputes pilsētas svētkos. “Tobrīd mēs vēl nezinājām, uz ko ejam un cik tas varētu būt pieprasīts. Speciāli šiem svētkiem bijām apdrukājušas divdesmit līdz trīsdesmit kreklus ar Aizputes nosaukumu un simboliku,” atceras Linda. Cilvēku atsaucība izrādījusies negaidīti liela. Jau pirmajā svētku dienā izpirkti visi krekli un jautāts, vai arī otrajā dienā būs iespēja ko tādu iegādāties. “Mēs bijām šokā! Izveidojās tik liels saraksts ar pasūtījumiem, ka sapratām – uz nākamo dienu to visu nedabūsim gatavu. Tur bija darbs vairākām nedēļām!” priecājas Linda, atzīstot, ka tieši šī situācija kalpojusi par labu stimulu visu turpināt un attīstīt. Bieži viņu apdrukāto apģērbu cilvēki izvēloties dāvanām dažādos svētkos. Salīdzinoši daudz pasūtījumu bijis arī uz Ziemassvētkiem un Jaungadu.

Iesaistās visa ģimene
“Sākumā jau gribējām ne tikai apdrukāt, bet arī pašas šūt kreklus. Taču izsecinājām, ka tas aizņems pārāk ilgu laiku un arī piedāvātā prece rezultātā sanāks dārgāka,” piebilst Arita.
Brīvā laika jaunietēm nav daudz. Viņas visas ikdienā ir nodarbinātas savos pamatdarbos, kas nav saistīti ar šo radošo hobiju. Sandra strādā par angļu valodas skolotāju Māteru Jura Kazdangas pamatskolā, kā arī pasniedz spāņu valodas mācību stundas Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskolas skolēniem. Jauniete ir pārliecināta, ka cilvēkam savā dzīvē nav jādara tikai viena lieta: “Tas būtu ļoti garlaicīgi!” Šā iemesla dēļ kreklu avantūrā nereti iesaistās arī visu trīs jauno sieviešu tuvinieki. “Jau Aizputes pilsētas svētkos ar kreklu tirgošanu gāja jautri. Mammas kreklus gludināja, tēti – žāvēja. Visi bija iesaistīti! Ģimeņu atbalstu ieguvām pamazām. Sākumā viņi tā kā novēroja no malas, ko darām, bet ar laiku jau paši pavisam dabiski iesaistījās,” stāsta Sandra. Lielu paldies par sniegto atbalstu trijotne saka arī saviem dzīvesbiedriem un aizputniekam Pēterim Frīdenbergam, kurš Aizputes kreklu idejas īstenošanai jaunietēm atvēlēja telpas Jelgavas ielā 19.
Linda atzīst, ka viņai šāda audumu apdrukāšana ir gluži kā meditācija: “Šo darbu darot, es no visa it kā atslēdzos. Tai brīdī esmu pati ar sevi. Protams, ideju ģenerēšana ir grūts darbs, taču arī patīkams. Jādomā, lai krekli skaisti izskatītos un patiktu visiem, nevis tikai pašai sev.” Kreklu dizainu jaunietes izstrādā šim procesam paredzētajās datorprogrammās, un tur tapušais iznākums pēcāk tiek izprintēts uz kodoskopa plēvēm. “Nākamais mūsu uzdevums ir to visu ar fotoemulsiju gaismot iekšā sietā. Kad tas izdarīts, sākas mazgāšanas process. Pēcāk jau gatavo sietu, kurā ir iegaismots tāds kā trafarets, liekam uz auduma. Vienu šādu trafaretu, protams, var izmantot vairākkārt,” paskaidro Sandra.
Par konkurenci nedomā
Runājot par nākotnes plāniem, jaunietes atklāj, ka noteikti vēlētos nostabilizēt un papildināt savas zināšanas gan par izejmateriāliem, gan sava darba kvalitātes celšanu. Trijotne, protams, cer papildināt “a.izpute” piedāvājuma klāstu ar jaunām lietām, kas tiks apdrukātas ar Aizputes nosaukumu un simboliku. “Pērn nedaudz paeksperimentējām, piedāvājot interesentiem apdrukātas cepures. Tāpat mūsu piedāvājumā ir arī somiņas, ko šuj Aritas mamma Inese. Viņa mums ir ļoti liels palīgs! Tieši tāpēc viens no nākotnes mērķiem noteikti ir vairāk aktualizēt somiņu piedāvāšanu cilvēkiem – tas tomēr viscaur ir roku darbs, tam ir lielāka pievienotā vērtība,” stāsta Sandra.
Tāpat trijotne aizvien domā arī par jaunām idejām dizaina ziņā. Uzņēmējas atzīst, ka šā iemesla dēļ jau ir papētījušas Aizputes vēsturi un informāciju par ievērojamiem Aizputes novada iedzīvotājiem. “Zinām arī, ka neesam vienīgās Aizputē, pie kā var iegādāties ar pilsētas nosaukumu un simboliku apdrukātas lietas. Taču to vērtējam tikai pozitīvi – cilvēkiem tādējādi ir lielākas izvēles iespējas. Par konkurenci šai ziņā arī nedomājam, jo šādās mazās vietās, mūsuprāt, visiem līdzīgi domājošiem drīzāk vajadzētu apvienoties un izveidot ko labu, nevis konkurēt vienam ar otru,” piebilst Linda.

Jaunieši ar laiku atgriežas
Jaunietes ievērojušas, ka arī citi viņu vienaudži Aizputē palikuši daudz aktīvāki – gan iesaistoties dažādu pasākumu veidošanā, gan īstenojot ne mazumu interesantu ideju. Sandra paskaidro: “Vairums jauniešu, kuri ikdienā strādā Rīgā un uz Aizputi atbrauc tikai brīvdienās, plāno nākotnē te atgriezties pavisam. Tas nozīmē, ka Aizpute plaukst un attīstās.”
Arī Linda ikdienā strādā Rīgā un kādudien cer atgriezties savā dzimtajā pilsētā uz palikšanu: “Ja būtu lielākas darba iespējas, es pilnīgi noteikti dzīvotu Aizputē. Te viss ir ļoti mīļš, ir skaista daba un svaigs gaiss. Šeit ir manas mājas, un es katru nedēļas nogali cenšos braukt uz Aizputi. Arī vasarā, kad man ir atvaļinājums, es uzturos tikai un vienīgi te. Rīgā man brīvdienās nepatīk. Tur taču nav, ko darīt. Tur ir tikai veikali!”
“Arī man Aizpute ir mīļa. Iepriekš desmit gadus gan dzīvoju Kanāriju salās un daudz ceļoju, taču nu jau vairāk nekā gadu atkal esmu aizputniece. Un man par to ir patiess prieks! Nevaru iedomāties, ka šobrīd būtu kur citur. Te ir manas īstās mājas,” pārliecināta ir Sandra.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Aizputes krekli top mīlestībā pret dzimto pilsētu

Kategorijas