Rekurzeme.lv ARHĪVS

Izvēlas parastos, nevis elektroniskos “auskarus”

ANITA PLATACE

2017. gada 5. janvāris 07:00

37
Izvēlas parastos, nevis elektroniskos “auskarus”

Pierasts, ka mājlopu identitāti nosaka pēc ausīs iespiestajām krotālijām, taču līdzās parastajām ir pieejamas arī elektroniskās. Dzīvnieki var tikt identificēti vai nu ar divām konvencionālajām krotālijām, vai ar vienu redzamu konvencionālo krotāliju un vienu elektronisko identifikatoru. Izvēloties elektroniskās krotālijas, jāiegādājas arī to nolasītājs, kas numuru “ierauga” arī no attāluma.

Talkā ņem binokli
2013. gadā izplatījās ziņa, ka ES valstīs šī prasība būs obligāta, taču tā nav noticis. ES valstīs diskusija par liellopu elektroniskās identifikācijas ieviešanas veidu – obligāti vai brīvprātīgi – nosliekusies par labu otrajam. Arī Latvija piekrita brīvprātīgai sistēmai un norādīja uz nepieciešamību sīkāk izanalizēt ar tās ieviešanu saistītās izmaksas, kas galvenokārt skar lopiņu saimniekus.
Vairumā valstu liellopu elektroniskās identifikācijas sistēma (EID) ir brīvprātīga, tikai Dānija jau 2010. gadā to ieviesa kā obligātu visu govju apzīmēšanai. Tur esot aprēķināts, ka šādā veidā gadā var ietaupīt vairākus miljonus eiro.
Īpašu ieguvumu no EID lopkopji neredz, kaut arī tā varētu būt drošāka un nekļūdīgāka informācijas nesēja. Elektroniski apstrādājot datus, aiztaupās papīru rakstīšana. Taču lopkopjiem jārēķinās, ka elektroniskās krotālijas maksā dārgāk, un tas ir pietiekams arguments, lai iztiktu ar parastajām. Latvijā EID ieviesta vien  lielākos piena ganāmpulkos, mazākās saimniecībās tā esot pārāk dārga.
“Tā būtu izšķērdība, jo arī elektroniskās krotālijas var izkrist,” saka liellopu vērtēšanas eksperte Vizma Sileniece. Tāpēc tās neizvēloties pat gaļas lopu audzētāji, kuru ganāmpulki mīt galvenokārt brīvā dabā. Ja nepieciešams nolasīt šo lopu numurus no attāluma, tad talkā ņemot binokli. Vienīgi vaislas buļļiem šis paņēmiens esot lietderīgāks.

Zem ādas – efektīvāk
Elektroniskās krotālijas gan jāizmanto saimniekiem, kuri eksportē aitas un kazas, bet tādu Latvijā ir maz, stāsta Priekules novada ganāmpulku pārraudze Vizma Garkalne. Pārsvarā elektroniskās krotālijas esot ievestajiem dzīvniekiem.
Lopkopji un eksperti iepriekš sprieda, ka efektīvāks būtu čips zem ādas, jo krotālijas nozaudēšanas risks pastāvot vienmēr. “Ja neieriktēs zem ādas, būs lieki izdevumi,” uzskatīja Priekules novada piensaimnieks Aivars Ķeris. Pašreizējā sistēma – ar parastajām krotālijām – strādājot labi.
Arī V. Garkalne min iespēju, ka identifikācijas numuri no ausīm izkrīt un jāpasūta no jauna. Krotāliju izkrišanas varbūtību gan esot grūti paredzēt, bet, jo lielāks lopu bars, jo tā augstāka.
“Dzīvniekiem ir jābūt apzīmētiem un numuriem – viegli nolasāmiem,” galveno principu uzsver V. Sileniece.
No 1. janvāra tas attiecas arī suņiem, kuri ir vismaz sešus mēnešus veci – tiem jābūt čipētiem un reģistrētiem Lauksaimniecības datu centrā. Informācijas nesējs ir grauda lieluma mikročips, kurā iekodēts tā numurs. Paskaidrojošu informāciju par čipēšanu un reģistrēšanu var skatīt Zemkopības ministrijas sagatavotajā materiālā mājaslapā www.zm.gov.lv, sadaļā “Veterinārija”.