Pāvilostā bez polittrīcēm

2017. gada 12. janvāris 07:00

1567

Priekšvēlēšanu iedzīvotāju aptauju “Kursas Laiks” sāk ar Pāvilostas novadu, jo līdz vēlēšanām vēl tālu un pēc iepriekšējas nojausmas Pāvilostas pusē nav noskaņojuma kaut ko mainīt personālijās. Tajā pašā laikā ir ieceres un vēlmes, bet galvenais novadu reālpolitikā ir tieši mērķi, un tikai pēc tam var jautāt, kas tos realizēs.

Osta attīstās
Lai kā arī vecās paaudzes zvejnieki Pāvilostā lamā sērferus un jahtotājus, tomēr osta attīstās un jau šogad notiks Pāvilostas molu pagarināšana, kā arī vesela rinda citu projektu. To cilvēki pamanījuši un, ja nerunā par konkrētām personām, tad atzīst, ka osta pēdējo piecu gadu laikā piedzīvojusi redzamas izmaiņas. Vecākie pāvilostnieki piebilst, ka tas nav normāli, ja zvejas kuģi, kas reģistrēti Pāvilostā, bāzējas Liepājā. Citi izteic cerību, ka līdz ar molu pagarināšanu izdosies panākt pienācīgu ostas dziļumu un lietas sakārtosies.

Ziemā nav, ko iesākt
Pāvilosta ir izteikta kūrorta pilsēta, un ziemas periodā te paliek tukšs, it kā liels sētnieks būtu pastaigājies ar milzu slotu. “Kā panākt lielāku dzīvību Pāvilostā ziemas periodā, ir nākotnes politiķu viena no galvenajām rūpēm,” atzīst novada jauniešu lietu speciāliste un Jauniešu centra vadītāja Sintija Spriņģe. Viņa ar jauniešiem, kuri dodas studēt, pārrunājusi atgriešanos pilsētā, un viens no galvenajiem jautājumiem ir – ko darīt ziemas periodā. “Es pati esmu domājusi atvērt uzņēmumu, tomēr, darbojoties tūrisma jomā, jārēķinās, ka ienākumi būs tikai vasaras sezonā. Tādēļ šo ideju atliku. Citādi Pāvilostā noteikti ir jaukāk dzīvot nekā Rīgā vai Liepājā. Tepat ir skola un bērnudārzs, arī dzīvokļa izmaksas ir salīdzinoši zemākas nekā lielpilsētās,” piebilst S. Spriņģe.

Jārada dzīvojamais fonds
Tomēr to, ka jaunieši pēc laika gribētu atgriezties, S. Spriņge nenoliedz. “Viņi atgriezīsies, jo Pāvilosta un kopumā mūsu novads ir labs dzīvošanai. Iespējams, ka jaunieši paši izdomās, ko darīt, kad būs ģimenes,” vērtē speciāliste un spriež, ka lielākā problēma visticamāk radīsies brīdī, kad Pāvilostā tiešām kāds gribēs atrast dzīvokli. “Brīvu dzīvokļu jau nemaz nav. Tie, kuri te dzīvo, nekur prom netaisās un jūtas labi, ieskaitot mani. Domāju, ka jau nākamā sasaukuma deputātiem būs jādomā par rezerves dzīvojamā fonda radīšanu, jo tas ir priekšnosacījums, lai piesaistītu jaunus cilvēkus.”

Sakas dadzis novada acī
Izveidojot Pāvilostas novadu, 2009. gadā formāli likvidēja Sakas pagastu, bet ļaudis jau palika. Bijušajā pagasta centrā ir elementāra infrastruktūra sadzīves nodrošināšanai. Var atnākt avīzes palasīt, var veļu izmazgāt, bet nupat izgāzās novada iecere likvidēt Sakā arī vēlēšanu iecirkni. Domājot no loģikas viedokļa – tāpat visi brauc uz piecus kilometrus attālo Pāvilostu iepirkties un tur arī varētu balsot, tomēr iedzīvotāju nostāja bija krasa – vēlēšanu iecirknim jāpaliek! Deputāti to ievēroja un iecirkni atstāja, tomēr bez formālā risinājuma paliek jautājums – kādēļ tāda nostāja?
“Žēl ir pagasta. Mēs neesam ne bagāti, ne nabagi. Mēs pielāgojamies, lai dzīvotu tālāk. Gribam saglabāt to vietējo, kas mums ir pašiem. Vēlēšanu iecirknim bija jāpaliek,” tā Sakas administratīvajā centriņā sastaptā Ināra Niedra. Sakas ļaudis saka: mēs jūtamies mazliet aizmirsti un mūs grib aizmirst vēl vairāk. Tādēļ arī atbilde skan mazliet spītīgi: “Vēlēšanu iecirknim jāpaliek!” Iespējams, tādēļ arī cita rakstura pretimstāvēšana, lai gan vajadzētu visiem vienoti par labāku nākotni.

Vērgales sakoptība – vēsturiska
Iebraucot Vērgalē, vienmēr bijis tīrs – katra lapiņa savākta, ietves noslaucītas, zāle nopļauta. “Sakoptība Vērgalē ir jau no kolhozu laikiem un noteikti vēl senāk, kad pats neatceros. Tā te vienmēr ir bijis, un ļaudis to tur par vērtību. Pašvaldība jau tikai palīdz realizēt to, pēc kā cilvēki paši tiecas. Tā arī ir vērtība, kas Vērgalē jātur godā turpmāk,” komentē skolas saimnieks Aivars Sprudzāns. Viņš ar novada deputātiem ir mierā – darot visu, kā pieklājas. Galu galā skolai remonts ticis un paša priekšnieks – skolas direktors – arī novada deputāts.
Vērgalnieki par novada vadību vispār nesatraucas. “Centrs kārtībā, viss sakopts. Komunālie darbojas, ceļi iztīrīti. Tā lai arī paliek! Galvenais, lai tie tur Saeimā ziepes nevāra, tad mums te, lejā, viss būs labi,” tā pensionārs Elmārs Pomerancis.

Miers vai biedējošs klusums?
Tā gribas jautāt par Saraiķu un Ziemupes pusi Pāvilostas novadā. Vienīgais, kas dažkārt dzirdēts – Ziemupē dzīvojot Ziemassvētku vecītis, lai gan Vecīša deklarēšanās vieta nav īsti skaidra. Pēc norādēm tikai rūķi atrodami un Rūķupe.
Uz robežas ar Grobiņas novadu dzīvojoša uzņēmēja komentārs par Ziemupes veikalu, kas tagad slēgts: “Man nav tālu! Bija tur veikals, bet nebraucu iepirkties, jo tirgoja tur trīs maizes kukuļus. Nevarēja jau nekā nopirkt. Klusi palicis tajā pusē, un braucu tur vien tad, ja darīšanas. Cilvēku maz, un viss mierīgs un kluss. Pārtiku iepērkam nedēļai Liepājā, un tā ir ērtāk, tā tagad lauciniekiem jādzīvo.”
Paši saraiķnieki un ziemupnieki “Kursas Laikam” pauž, ka kaut ko jau vajag iesākt, lai dzīvība atgrieztos, lai vismaz veikals darbotos, tomēr konkrētu ieteikumu, kā to darīt, tā arī nav, jo cilvēku ciemos palicis maz un tie paši pensijas vai pirmspensijas vecumā.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Pāvilostā bez polittrīcēm

Kategorijas