Sakopj kapsētu, rūpējoties par nākotni

2017. gada 12. janvāris 07:00

317

Gaviezes pagastā esošās saimniecības “Avoti” iedzīvotājs Broņislavs Bērtulis 2016. gada nogalē saņēma Pateicības rakstu no Priekules novada domes deputātiem. Sirmais, bet joprojām aktīvais un spēcīgais lauksaimnieks klusībā, nevienam nezinot, izdarījis ļoti labu darbu – sakopis Vārtājas kapus un uzstādījis tur jaunus vārtus.

Vārtus izgatavo pats
Vārtājas kapiem, kas atrodas nelielā uzkalnā, tagad ir divi jauni vārti un visā teritorijā rūpīgi izcirsti koki un krūmi, vasarā zāle nopļauta un sakopta. Pats gavieznieks dzīvo ļoti tuvu kapsētai, līdz ar to ik dienu redzējis, ka tā ir nekopta. “Vecie koki krita un lauza visu apkārt. Izdomāju, ka jāpalīdz, jo vai tad te tos kuitus vajag?” jautā B. Bērtulis. Pats darītājs gan smejas, ka sākumā domājis sakārtot tikai mazliet, bet nu jau sanācis drusku par daudz.
Sākumā par Broņislava labajiem darbiem zinājusi tikai viņa kaimiņiene, kura palīdzējusi vieglākajos darbos, bet, kad uzzinājusi Priekules dome, uz kuras zemesgabala atrodas kapsēta, tā piedāvājusi palīdzību. B. Bērtulis uzskata, ka var ar darbiem tikt galā pats, dome iedevusi granti, lai varētu sajaukt cementu, vēlāk došot arī bruģi, ar kuru viņš izveidošot celiņu pie vārtiem. “Vajag bruģi, ko ieklāt starp vārtiem, lai tie laika gaitā nesaliecas uz nepareizo pusi. Pārējos materiālus gādāju pats. Nekādu lielo naudu nevajadzēja, jo man mājas bija dažādi materiāli,” priecājas aizbildnis.
“Lietuviešiem tā pieņemts”
Kāpēc gavieznieks izvēlējies ieguldīt savu laiku un naudu svešā īpašumā un – vēl jo vairāk – mirušo cilvēku mājās? “Te guļ man pazīstami cilvēki, ar kuriem kopā gan strādājām, gan šņabīti iedzērām. Visi te ir savējie,” nepieciešamību rūpēties par kapiem skaidro B. Bērtulis. Kungs uzskata, ka cilvēka galvenais uzdevums dzīvē ir darboties un palīdzēt citiem arī tad, ja tā ir tikai kapu sakopšana.
“Tās taču būs mūsu mūžamājas, ir jādomā uz priekšu! Man vēl ir daudz darbu ar šo visu, bet es arī savu kapavietu gribu uztaisīt, lai bērniem par to nav jādomā. Mums, lietuviešiem, tā ir pieņemts, un tur neko nevar darīt,” savus plānus stāsta B. Bērtulis.
Viņš nedaudz bēdājas par to, ka darbi neiet uz priekšu tik raiti, kā gribētos, jo pašam ikdienā jāvada sava saimniecība, tāpēc darboties ap Vārtājas kapiem sanāk tikai brīvajā laikā. Tāpat viņš rūpīgi apdomā materiālu izvēli gan vārtiem, gan vēl ieplānotajam žogam, kas būs visapkārt kapsētai. Viņš grib, lai tā skaista un sakopta paliktu vēl vismaz simts gadu.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Sakopj kapsētu, rūpējoties par nākotni

Kategorijas