Rekurzeme.lv ARHĪVS

Logo

Piensaimnieki Staņeviči: “Esam optimisti, citādi nevar!”

LIENE ANDERSONE-KOLOSOVA
Laikraksta arhīvs

2017. gada 12. janvāris 07:00

1870
Piensaimnieki Staņeviči: “Esam optimisti, citādi nevar!”

Durbes novada piemājas saimniecības “Krūmi” saimniekiem Ingai un Uldim Staņevičiem 2017. gads ir viduspunkts starp grūtākiem saimniekošanas brīžiem un ļoti gaidīto atspērienu. I. Staņeviča neslēpj, ka, par spīti visām grūtībām, krīzi, kas skāra piensaimniecības nozari, neizjuta, jo vienmēr centušies būt optimisti.

Atkopjas pēc ugunsgrēka
Par Durbes novada “Krūmu” mājām “Kursas Laiks” vairākkārt rakstīja 2014. gadā, kad maija sākumā nodega kūts, kas ir mītne galvenajiem iztikas avota nodrošinātājiem – slaucamajām govīm un jaunlopiem. Par laimi, toreiz liellopi atradās ganībās, bet vistas, kas perēja, un sivēnmāti gaidībās izdevās izglābt. I. Staņeviča atceras: lai arī ugunsgrēka sekas bija salīdzinoši veiksmīgas, tas bijis ģimenei un saimniecībai pamatīgs šoks. “Visas acis biju izraudājusi, taču, izejot cilvēkos, centos smaidīt. Cilvēki arī prasīja, kā spēju pasmaidīt, kad tāda nelaime. Iekšēji jau, protams, bija ļoti grūti, bet bija jādomā, kā dzīvot tālāk,” saka saimniece. U. Staņevičs piemetina, ka cūka gan, oglēm krītot, bija nedaudz apsvilinājusies. Taču atskrēja piecpadsmit veseli sivēntiņi un cāļi izperēti. Nesadega arī piensaimniecības inventārs – ne slaukšanas aparāti, ne dzesētavas motors.
Kūti gan vajadzēja uzcelt praktiski no jauna. Pāri bija palikuši tikai mūri, nācās likt jaunas grīdas, celt jaunu jumtu. Tolaik, kad Staņeviči nonāca grūtībās, ļoti liels atspaids bija cilvēku ziedojumi gan būvmateriālos, gan naudā. “Tolaik lauksaimniecības konsultante bija Maija Lankupa, viņa ļoti palīdzēja, lai atsauktos ziedotāji. Tāpat mūsu piena kooperatīvs “Dzēse” palīdzēja un, kā vienmēr, bija atsaucīgs – iedeva kredītu jumtam, lai tiekam uz kājām un uz priekšu,” pateicīga ir I. Staņeviča. Kredītā paņemti desmit tūkstoši eiro, iedzīvotāji saziedojuši apmēram astoņus tūkstošus. “Viss, ko mums saziedoja, aizgāja kūts atjaunošanā. Lai arī ņēmām kredītu, labi, ka tagad ir tāda kūts un tāds jumts! Kamēr jumta nebija, tad bija, kā bija – slaucu govis, bet pa uzliktās jumta plēves malām tek kūtī un gar muguru auksts ūdens,” atminas lopkope.

Ar kredītiem neaizraujas
Lai arī kūts atjaunošanai paņemtais kredīts vēl jāatmaksā divus gadus, Staņeviči teic, ka lielākajām grūtībām tikuši pāri, tiklīdz jaunā kūts bija gatava. “Kādu laiku pirms ugunsnelaimes mums bija plāns sākt būvēt vēl vienu kūti. Labi, ka to nesākām darīt, citādi gan būtu ļoti grūti. 2014. gadā bijām paņēmuši jaunu ruļļu presi, kas prasīja izdevumus, kūts nodegšana prasīja vēl vairāk,” norāda saimniece.
Talkā ņemot vietējos strādniekus un radiniekus, kūts būvniecība pabeigta 2014. gada 2. septembrī. “Tas bija tiešām ātri!” priecājas U. Staņevičs. “Apstākļi bija diezgan spiedīgi, bet kaut kā galus kopā savilkām, izdzīvojām. Mēs no kredītu ņemšanas ļoti izvairāmies, jo nekad nav garantijas par to, kāda būs rītdiena,” teic “Krūmu” saimniece. Kad atdošot šo kredītu, tad domāšot, ko saimniecībā uzlabot, ko iegādāt un kur ieguldīt. “Jāizvelk vēl šo gadu. Ugunsgrēka dēļ apstājās darbs pie mājas sakārtošanas. Darbu saimniecībā vienmēr ir daudz, investējamās jomas arī daudz.”
Dzīvesbiedrs teic, ka vajadzētu paņemt saimniecībā strādniekus, kuri darbīgākajā sezonā palīdzētu darbos. Ļoti palīdzot vecākais dēls Sandis, kurš mācās Liepājas Valsts tehnikumā, bet brauc pie vecākiem. Mazākajiem bērniem ir astoņi un četri gadi. “Arī vīra tētis Gunārs ļoti daudz palīdz un dara, lai gan tūlīt jau astoņdesmit gadi būs. Visas grūtības kopā esam pārvarējuši,” priecājas I. Staņeviča. “Neesam raduši būt no kāda atkarīgi. Arī krīzes laikā izdzīvojām, jo cenšamies dzīvošanu nodrošināt, paši gādājot malku, audzējot kartupeļus un dārzeņus, turot cūku.”

Saimniecība izaug pamazām
“Krūmu” mājās ar lauksaimniecību nodarbojas no 90. gadiem. “Vīra mamma, kad vēl bija dzīva, stāstīja, ka sākumā viņiem bijusi tikai viena govs. Tā pa bišķītim vien ganāmpulks un saimniecība izaugusi. Pirmā govs bija ‘Latvijas brūnā’, Tebra vārdā. Kad es atnācu uz šejieni pirms divdesmit gadiem no dzimtās Lietuvas, te bija kādas desmit govis,” saimniecības veidošanas pirmsākumus atstāsta I. Staņeviča. No 2000. gada “Krūmu” saimnieks ir viņas vīrs.
Viņiem pašlaik ir 17 gan brūnās, gan raibās slaucamās govis, saimniecībā ir arī jaunlopi. Lopu vajadzībām audzē arī graudus. Kopumā Staņeviči apsaimnieko aptuveni 30 hektārus zemes. “Paplašināties nedomājam, jo nav, kur – apkārt brīvu zemju nav. Turot šādu daudzumu lopu, ar šādu platību ir pietiekami. Ir gan vieta, lai lopi izskrietos, gan kur sienu savākt, graudus audzēt. Nevar jau turēt daudz, bet ēst nedot pietiekami, arī šī kūts tad būtu par mazu,” strikti nosaka saimniece, uzsverot, ka viss jādara ar prātu.

Baida nestabilitāte
Ar piena lopkopību “Krūmu” saimnieki plāno nodarboties arī turpmāk, kamēr vien varēšot. Staņevičiem, tāpat kā citiem piensaimniekiem, 2016. gada nogale noslēdzās un 2017. gads sākās uz pozitīvas nots. Proti, pacēlās piena iepirkuma cena. “Pirms diviem gadiem par litru maksāja 16–17 centus, pagājušā gada nogalē cena bija 32 centi. Tas ir ievērojams kāpums, mums tas ļauj nedaudz atsperties. Agrāk priekšnosacījums bija – galvenais, ka vispār maksā un izmaksā naudu. Tomēr, vienalga, ir nedroši, ka cena kādu dienu atkal var nokrist,” tā saimniece. Zemās piena cenas dēļ nav varējuši atļauties gotiņām iegādāt papildus spēkbarību un vitamīnus, nācies kā papildinājumu sienam un zālei iztikt tikai ar govīm paredzēto sāli.
Staņeviči saņem arī ES subsīdijas. “Ar tām samaksājam zemes nodokli, citādāk jau nevar. To izdarām pirmo. Kādreiz to maksājām pa daļām. Arī elektrību – mēs par to maksājam vairāk nekā simts eiro mēnesī, rudenī vairāk.” Šogad subsīdijas izmaksātas krietni ātrāk, par to, protams, lauksaimnieki priecājas.
“Mēs jau vispār esam tādi optimisti, laukos ar citādu attieksmi dzīvot nevar. Kad atnāca jaunais gads, kā novēlējumu radu un draugu starpā izteicām – lai kāja aizķeras aiz naudas maisa!” smaidot saka I. Staņeviča.
Kategorijas

Kategorijas