Vai mājasdarbi ir nepieciešami?

2017. gada 19. janvāris 07:00

277

“Vecāki, nepildiet skolēnu mājasdarbus! Ja skolotāji redzēs, cik lielā apjomā un labā kvalitātē izpildīti uzdotie mājasdarbi, viņi jūsu bērniem, tas ir, jums, tos uzdos vēl un vēl,” sākot 2016./2017. mācību gadu, sacīja izglītības ministrs Kārlis Šadurskis, aicinot nemocīt bērnus un neuzdot mājasdarbus vismaz uz sestdienām un svētdienām. Vai skolas atsaucas šim aicinājumam un uzskata to par pareizu pieeju mācību procesam?

Vieniem pietiek, citiem par daudz
Dace Kupce-Krieviņa par mājasdarbu pildīšanu savos skolas gados maz ko atceras. “Varbūt tāpēc, ka man tie lielas grūtības nesagādāja. Nesēdēju stundām pie mājasdarbiem. Kaut ko pēc skolas noteikti mācījos mājās, bet pārsvarā laikam visu skolā izdarīju.” Viņas meita mācās 3. klasē. “Mājasdarbi ir, parasti matemātikā, latviešu valodā un vācu valodā. Uz brīvdienām mājasdarbi netiek uzdoti. Daļu pati izpilda skolā, un man atliek tikai pārbaudīt,” pastāsta māmiņa. Viņa uzskata, ka mājasdarbi skolēniem ir vajadzīgi, jo tas piedien pie dzīves audzināšanas. “Bērniem šodien ir pietiekami daudz tiesību, pienākumu kļūst arvien mazāk, un mājasdarbi nav tā ļaunākā lieta, kas bērniem ir jādara. Pretenziju pret mājasdarbiem, kādi tie ir tagad, man īsti nav. Varbūt varētu mainīties formāts – tie varētu būt vairāk pētnieciski, kopīgi, apvienoti ar citiem priekšmetiem, bet tas jau skan utopiski, un tad finālā man arī vairāk būs jāņem dalība mājasdarbu izpildē.”
Astotklasniece Evelīna un 11. klases audzēkne Margarita uzskata, ka mājasdarbi ir pietiekamā apjomā. “Mēs uzdoto izpildām laikus. Ir bijuši gadījumi, kad vienā dienā sakrīt daudz darāmā mājās uz nākamo stundu. Domāju, ka vairāk mājasdarbu vajadzētu ekonomikā un lietišķajā angļu valodā, lai varētu vairāk trenēties,” atzīst Margarita.
Liepājas mākslas skolas 3. kursa students Niks Lazarevs atklāj, ka mājās netiek uzdots ļoti daudz. “Bet ar izpildi no manas puses gan ir tā, kā ir. Dažus izpildu uzreiz, dažus atstāju uz pēdējo brīdi. Parasti iznāk tā, ka visgrūtākie darbi, kas prasa visilgāko laiku, paliek uz pēdējo minūti, vieglāko padaru uzreiz. Ir arī gadījies, ka neesmu izpildījis vispār,” nosaka jaunietis.

Uzsver nepieciešamību
Grobiņas ģimnāzijas sporta skolotāja Evija Karecka teic, ka savos skolas gados tikusi ar visu galā. “Mājasdarbu nebija par daudz, un darīju, ko skolotāji lika – nebija jau variantu, jādara vien bija. Nebija arī laika, lai domātu vai iebilstu, ka varētu ko nedarīt,” savā skolnieces pieredzē dalās E. Karecka.
Mūziķis Jānis Šteinbergs uzskata, ka mājasdarbi bija, ir un būs normāla parādība. “Tas ir nepareizi, ja nav vispār mājasdarbu. Tikai jautājums – kādos daudzumos. Uzskatu, ka tie noved gan mācībās, gan pēc tam dzīvē pie labiem rezultātiem. Tas iemāca bērnam disciplīnu, atbildību par sevi, darbu izpildi,” uzsver J. Šteinbergs. Pats skolas laikā mācījies vispārizglītojošajā un vēl mūzikas skolā. Mājasdarbus varējis paspēt izpildīt. “Protams, man kā zēnam bieži bija svarīgākas darīšanas, tādēļ jāpateicas klases meitenēm, kuras ļāva norakstīt,” atceras mūziķis.
Pārdevēja Kristīne ir līdzīgās domās: “Četrdesmit minūšu stundā nav iespējams visu iemācīties, praktizēšanai nepaliek laika, tādēļ jāmācās arī mājās.”
Grobiņas ģimnāzijas direktore audzināšanas darbā Alda Cinkus, kura ir 9. klases audzinātāja, savu audzināmo vārdā pauž, ka mājasdarbiem saprāta robežās ir jābūt. “Daudzi bērni darbojas interešu izglītības pulciņos. Viņi ir malači arī mācībās, un mājasdarbu pildīšana viņus netraucē, jo intensīvi saplānojuši savu laiku,” zina A. Cinkus. Šodien reti tiekot piekopta agrākā metode, kad izsauca klases priekšā un vajadzēja atstāstīt izlasīto un mājās padarīto.

Svarīgi neradīt pārslodzi
“Ministrs Šadurskis nav ņēmis vērā skolēnu psiholoģiskās īpatnības. Piemēram, pirmklasnieki ļoti vēlas mājasdarbus pildīt un tos prasa. Kad pasaku, ka mājasdarba šodien nebūs, viņi prasa, kāpēc, nopūšas un nosaka: “Žēl!”” stāsta Grobiņas sākumskolas skolotāja Lilita Līne. “1. klasē uzdevu regulāri latviešu valodā un matemātikā vien tā apsvēruma dēļ, lai bērni pierastu, ka vispār kaut kas ir uzdots, un nerodas situācija, ka vienu dienu kaut kas ir jāpilda, bet otru dienu ne,” pieredzē dalās pedagoģe. “Šogad man ir 2. un 3. klase. Pirmajā semestrī neuzdevu nevienu mājasdarbu, izņemot 3. klasi, kur sociālajās zinībās jāveic pētījumi un jāstāsta. 2. klasei šajā semestrī atkal uzdošu mājasdarbus, jo sanāca nesaprašanās ar vecākiem,” stāsta L. Līne un paskaidro: “Intensīvs darbs notiek klasē. Ja kāds paslinko vai citādi stundā uzvedas ne tā, tad uzdodu mājasdarbu. 3. un 4. klasē bērni vairs mājās mācīties negrib. Manuprāt, citās klasēs mājasdarbu ir daudz. Es piedomāju par mājasdarbu pildīšanu, kad redzu, ka bērni pulksten 16 gaida autobusu, lai dotos mājās. Cikos viņi tiek mājās, un tad vēl uzdotais jāpilda! Tad tā ir pārslodze jebkura vecuma skolēnam.”
L. Līnes kolēģe Liene Rancāne stāsta, ka 1. klasē vienojušies ar vecākiem, ka nedaudz mājasdarbu tiks uzdots, bet ne uz brīvdienām. “Skola ir vieta, kur māca mācīties, lai bērns iemācās darboties ar informāciju, atrast, izmantot to. Bērniem stress nav vajadzīgs, tāpat arī negulētas naktis – viņiem ir jāatpūšas, lai skolā var strādāt pilnvērtīgi,” teic L. Rancāne. Viņa uzskata: “Vecāki, kuriem ar bērnu kopā jāpilda mājasdarbi vai vismaz jāpārbauda, arī ir noguruši un vēlas pēc darba darīt ko citu, tāpat arī bērni. Kāpēc viņiem vakarus pavadīt tikai pie grāmatām? Turklāt vecāki nevar bērnam mācīt un iemācīt tā, kā to dara pedagogs. Bērns tiek raustīts: viens saka un māca tā, otrs – citādi.”
Skolotājas arī atgādina par bērniem, kuri mācās, piemēram, mūzikas skolā un apgūst kāda instrumenta spēli, kas arī prasa papildu mācīšanos.

Gandarījums par izpildi
Ata Kronvalda Durbes vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā Ineta Untule pastāsta, ka mājasdarbi ir kļuvuši pārdomātāki un netiek uzdoti uz sestdienu un svētdienu. Direktore Kristīne Bruzule piebilst, ka mājasdarbi, protams, var tikt uzdoti no pirmdienas uz pirmdienu. Tad ir jautājums, kad skolēns tos izpilda – vai tajā pašā dienā, kad bija mācību stunda, citā darbdienā vai atliek uz kādu citu laiku. Tad var sanākt mājās mācīties sestdien vai svētdien. “Tas ir laika plānošanas jautājums,” saka K. Bruzule un pieļauj: “Sākumā varbūt skolēns apņemas pildīt darbiņus laikus, bet tad gribas kaut ko citu padarīt.”
Direktore pārliecinājusies, ka 99% skolēnu mājasdarbus izpilda. Par nepildīšanu tie saņem atzīmi – “nav vērtējuma”. “Liela apjoma mājasdarbi netiek uzdoti uz nākamo stundu, kas var būt nākamajā dienā, tie jāizpilda ilgākā laika posmā,” saka K. Bruzule. “Protams, ja mājasdarbs ir uzdots, tad skolotāja pienākums ir to izlabot un pārbaudīt. Ja bērns redzēs, ka neviens nepārbauda, domās – nav jēgas pildīt – un to vairs nedarīs. Tad zūd jēga,” piebilst I. Untule.
Grobiņas ģimnāzijas direktores vietniece izglītības jomā Santa Karule uzsver, ka, runājot par skolēniem 7.–9. klašu un 9.–12. klašu grupā, nevar teikt, ka mājasdarbi nebūtu vajadzīgi. “Vienīgi jāņem vērā skolotāju attieksme – ja mājasdarbs ir uzdots, skolotāja uzdevums ir vienmēr pārbaudīt padarīto. Skolēnam tādā veidā tiks radīta gandarījuma sajūta – ko viņš ir sapratis un kas vēl jāpamācās vairāk. Tas arī garantē, ka skolotājs uzzina bērna izpratni par attiecīgo tēmu. Mājasdarbus varbūt vajadzētu mazāk, bet tiem jābūt paskaidrojošiem, ar dziļāku jēgu. Manuprāt, vissvarīgākais skolā ir iemācīt, kā mācīties. Mājasdarbu loma ir spēt izmantot stundās sniegto informāciju.” Mājasdarbi uz nākamo dienu tiekot uzdoti ļoti reti. Ja skolēns visus mājasdarbus atstāj uz pēdējo mirkli, tad viņam var šķist, ka jāmācās daudz.

Radina pie kārtības
“Matemātikā mājasdarbos parasti uzdodu pāris piemērus, lai skolēni trenētos un lai es redzētu, vai un kā saprot konkrēto mācību vielu. Tādēļ mājasdarbi ir vajadzīgi,” pauž I. Untule.
Viņa stāsta, ka skolēni mājasdarbus izpilda, gaidot autobusu savās klasēs pēc stundām. Ja bērns nepaspēj vai nepabeidz kaut ko stundā, viņam ir iespēja to izdarīt mājās. Taču ir priekšmeti, kur mācīšanās mājās ir neizbēgama, piemēram, meiteņu mājturībā. Ja notiek divas stundas pēc kārtas un tēma ir zeķes adīšana, tad 80 minūtēs noteikti nenoadīs un būs vien jāturpina mājās. “Par šo parasti skolēnu vidū iznāk diskusijas: kāpēc meitenēm mājturībā ir mājasdarbi, bet zēniem nav?” zina I. Untule. “Ja matemātikā mācības notiktu trīs dienas pa divām mācību stundām, tad varētu domāt par mājasdarbu neuzdošanu. Ja ir viena 40 minūšu stunda, ir grūti nokoncentrēties un iemācīties tēmu tik īsā laikā,” uzsver skolotāja.
Pedagogi ir prasījuši, cik ilgi skolēns pildījis konkrēto uzdevumu, un vidēji tās bijušas desmit minūtes. Ir mācību priekšmeti, kurus nevar izmācīties vai iemācīties, vajadzīgo tikai skatoties – tad jārēķinās ar mājasdarbu. Tās, piemēram, ir svešvalodas, kur jāapgūst vārdiņi, kur skolēnam ir jāstrādā ar savām zināšanām pašam. “Mājasdarbi bērnus pieradina pie kārtības, viņi tādā veidā paši nostiprina savas zināšanas un saprot, cik ilgu laiku var atvēlēt konkrētā darbiņa veikšanai. Mājasdarbi skolēnus pietuvina un ļauj saprast reālo dzīvi, bet skolotājiem ir ļoti jāplāno, ko uzdot un kā atprasīt patstāvīgi veicamo darbu,” uzskata S. Karule.

+ 6

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Vai mājasdarbi ir nepieciešami?

Kategorijas