Sētnieku knifi un raizes

2017. gada 19. janvāris 07:00

Ziemā ietves apledo, sniegu gājēji piemin un nereti namsaimnieks salauž nupat nopirkto plastmasas lāpstu. Par sētnieka darbu un sniega tīrīšanu stāsta viena no Liepājas pieredzes bagātākajām sētniecēm – Alma Reijere, kura šajā arodā strādā jau 53 gadus.

Plastmasa ne visur der
Kāds lasītājs “Kursas Laikam” uzdeva aktuālu jautājumu: “Vai plastmasas lāpstas vispār derīgas sniega tīrīšanai?” Sētniece teic, ka vispār jau der, bet tikai nupat uzkritušam sniegam, kas nav piemīts vai pakusis un piesalis. “Es lāpstas mainu. Savai priekšniecei dodu vecus zāģus, lai galdniecībā uzliek koka lāpstai asmeni. Lāpsta man jau kalpo desmit gadus, bet asmeņi gan mainīti desmitiem reižu, tie dilst,” stāsta A. Reijere.
Plastmasas lāpstu ar veikala apdarinājumu, ietvi tīrot, varot salauzt vienā rīta cēlienā. Līdzīgi ar plastmasas slotām. Tās A. Reijere lieto rudeņos lapu slaucīšanai, bet sniegam vajadzīga vecā labā zaru slota. Slotas uzņēmums “Liepājas namu apsaimniekotājs” pasūta mājražotājiem novadā. Viena laba zaru slota cītīgā darbā kalpojot aptuveni nedēļu.
Jautāta par sniega kapļiem jeb cirtņiem, kas uztrīti un kātā iestiprināti vertikāli ar nolūku nokalt ledu no ietves, A. Reijere stāsta, ka tādus lieto tikai apmaļu un asfaltēto ietvju seguma stūru un nobrauktuvju tīrīšanai. “Ietvju flīzēm tos nevar lietot, jo viegli tās sabojāt un ātri parādīsies bedres.
Pārbauda uz mēles
“Sētnieka darbs ir jāmīl un jādara. Cilvēkiem to vajadzētu cienīt, ja tas labi padarīts. Šā iemesla dēļ katram sētniekam ir skaidri jāzina savi pienākumi un ko katrs pasūtītājs vēlas,” tā A. Reijere. Vītolu ielā sētnieci pazīst katrs iedzīvotājs, jo viņa ir uz ielas jau agri no rīta, iznāk pusdienlaikā un pieslauka arī vakarā. Labi, ja sētnieks dzīvo netālu vai tajā pašā ielā, kuru tīra, tad veidojas tāda kā saimnieka sajūta un darbu iespējams vieglāk organizēt.
“Ir jau gadījumi, kad cilvēki paši vēlas uzvilkt karogus svētku dienās vai savākt sniegu pagalmā. Es iznēsāju arī rēķinus un paziņojumus no SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs”.” Noteikti jānotīra pieeja atkritumu konteineriem. Ziemā sētniekam jāskatās uz jumtiem, vai neveidojas pārkares, un katram gadījumam kabatā jābūt norobežošanas lentei, lai brīdinātu garāmgājējus. Vismaz piecos no rīta ir jāceļas, lai līdz brīdim, kad cilvēki dodas uz darbu, viss būs padarīts. Jāpārzina kaisāmais materiāls, jo no tā ir atkarīga cilvēku drošība. Ielu sētniece kaisa gan ar tehnisko sāli, gan ar grants un sāls maisījumu. “Kad vakarā snieg un gaidāms sals, lai no rīta neveidotos apledojums, uz nakti nedaudz piekaisu ar sāli – tad ielu ir daudz vieglāk notīrīt no apledojuma.” Savukārt grants un sāls pareizo proporciju A. Reijere pārbauda, uzliekot uz mēles. “Es zinu to garšu. Ja sāls ir pietiekami, tad viss būs kārtībā,” pieredzē dalās sētniece. Viņa pat atzīta par eksperti, pieņemot maisījumu no piegādātājiem.
Strādā kā pašnodarbinātie
Lielākā daļa SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” sētnieku ir pašnodarbinātās personas vai apvienojušies mikrouzņēmumos. Viņi sniedz pakalpojumus daudzdzīvokļu mājām un, slēdzot līgumu ar konkrētu māju, vienojas par noteiktu darba apjomu. Paredzētās izmaiņas minimālā sociālā nodokļa samaksai noteikti ietekmētu arī sētnieku darba apmaksu. Daudzi no viņiem strādā nepilnu slodzi vairākās vietās, t.i., slēdz līgumus ar vairākām mājām.
Sasummējot bieži veidojas minimālā sociālā nodokļa likme, tomēr sētnieku darbs netiek organizēts tā, lai būtu viens pamatdarbs, no kura tiek apmaksāts minimālais nodoklis, un papildu darbi. “Es ceru, ka šā gada laikā likumdevējs izstrādās skaidru risinājumu dažādu darbu veicējiem un arī sētnieki varēs savu darbu turpināt,” saka uzņēmuma “Liepājas namu apsaimniekotājs” sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Puka.
Arī A. Reijerei ir mikrouzņēmums, strādā kopā ar vīru, kuram sava teritorija kopjama. “Lai nopelnītu minimālo algu, ir jānotīra teju visa Vītolu iela. Tas ir pamatīgs darbs. Man tā liekas, ka viņiem tur, augšā, nav sajēgas par to, cik daudz mēs strādājam un cik lielus nodokļus mums vajadzētu uzlikt. Arī ekonomistiem un finansistiem ir jāpadara savs darbs labi, tāpat kā mums, sētniekiem,” komentē A. Reijere.
SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” tieši algo deviņus sētniekus. Pārsvarā gan sētnieki slēdz tiešus līgumus ar mājām, un tādu ir vairāk nekā 130.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Sētnieku knifi un raizes

Kategorijas