Aizputes novads – kā dzeņa vēders

2017. gada 19. janvāris 07:00

7772

Runājot ar cilvēkiem Kalvenē, Kazdangā, Aizputē, Cīravā un Apriķos, “Kursas Laiks” secina, ka situācija katrā vietā ir izteikti atšķirīga gan ģeogrāfiskā novietojuma, gan demogrāfiskā stāvokļa dēļ. Vienviet cilvēki pukojas, ka trūkst vietu bērnudārzā, bet citviet draud skolas slēgšana.

Kalvenē trūkst darba sievietēm
Aptaujājot Kalvenes iedzīvotājus, teju katrs otrais saka: vajag jaunas darba vietas, kur labi var nopelnīt. To saka arī citās vietās, bet atšķirīgais parādās plašākās sarunās. “Vīriem jau šeit darbs vēl ir. Iet uz gateri strādāt, bet sievietēm ir pagrūti. Es, lūk, četrus mēnešus dabūju darbu skolā par kurinātāju, bet pārējā laikā strādāju mājās – saimniecībā. Mūsu dienās ar mazu saimniecību vien iztikt ir grūti, tādēļ nepieciešams arī algots darbs,” skaidro Daira Ziobrovska.
Jautāta, vai ies vēlēt pašvaldības deputātus, D. Ziobrovska uzsver, ka nav mājās sēdētāja un ne tikai pati ies, bet mudinās visus mājiniekus būt aktīviem, jo par sava pagasta nākotni jādomā visiem kopā un vēlēšanas ir brīdis, kad izteikt savu viedokli. “Esmu gājusi uz visām vēlēšanām, un šīs nebūs izņēmums,” saka kalveniece.
Ne visiem šāds noskaņojums. Pie Kalvenes pagastmājas kāds pensionārs bailīgi skatās caur lielām brillēm, kad prasām par politiku un vēlēšanām, par to, ko pagastam vajadzētu nākotnē. “Viss ir labi, kā ir. Es tur neko nevaru mainīt. Tur jau augsti kungi sēž, un nevajag viņiem kaut ko teikt, citādi var dabūt sutu. Nevajag tikai mani vēl fotografēt, tad tie kungi redzēs, ka esmu runājis,” tā vīrs pie pagastmājas.
Pēc tehnikuma zaudējuma
Kazdangas centrs sāk atkopties pēc Lauksaimniecības tehnikuma, precīzāk, profesionālās vidusskolas, slēgšanas. Nav vairs tā, kā bija, bet kustība ir un cilvēki izdomājuši, ko darīt.
“Kad tehnikums bija, daudziem te bija darbs. Meklēja darbu arī citur – Liepājā, Kuldīgā, brauca uz ārzemēm. Darba vietu ļoti vajag, bet nav tā, ka cilvēki stāvētu visu laiku dīkā,” spriež kazdandzniece Rigonda Ņikiforova.
Tehnikuma ēkā ierīkots muzejs un tūrisma centrs, bet Kazdangas Saieta namā iespējama nakšņošana tūristiem. Turpat saglabājusies arī tehnikuma ēdnīca, kur tūristus var labi paēdināt, un zinātāji teic, ka kazdandznieces gatavo ļoti labi. Kazdangas pamatskolā šobrīd bērnu netrūkst un tuvākā nākotne izskatās cerīgi. Protams, tūrisma finanšu pienesumu vēl nevar salīdzināt ar kādreizējo tehnikuma studentu un skolotāju tēriņiem, tomēr ir iespēja attīsties un nākotnē labums var būt lielāks.
Nav gluži tā, ka visu Kazdangā cilvēki redz cerīgās krāsās. “Katrai vietai vajag kārtīgu saimnieku,” saka kāda skolotāja, tā norādot, ka Kazdangai tāda nav, tomēr dziļākās sarunās neielaižas. Tā kā nācās “Kursas Laikam” pēc acumēra noteikt pagasta pārvaldes vadītāja Jura Moiseja saimnieciskumu. Nav gluži tik sakopts Kazdangā kā, piemēram, Vērgalē, bet nav arī kā Lažas pagasta Apriķos, kur pirmo sveicienu sūta izsistu logu rūtis. Pēc pirmā acu uzmetiena Kazdangas pagastvecis ir kaut kur pa vidam – ne teicamnieks, ne divnieku karalis, ja runā skolotāju terminiem. Kā ir tur, kur ar acīm vien nepietiek, zina tikai kazdandznieki paši.

Nav, kur atstāt mazos bērnus
Kā Kalvenē, tā Kazdangā sievietes stāsta, ka nav, kur atstāt pavisam mazos bērnus. “Kazdangā bērnudārzu vajag paplašināt. Nav iespēju atstāt mazuli pēc pusotra gada tepat uz vietas. Arī tas ir iemesls, kādēļ ģimenes var meklēt dzīvesvietu citur,” spriež R. Ņikiforova. Līdzīga liksta arī Kalvenē. “Nesen mazuļu grupiņu nolikvidēja. Tāda bija skolā, bet aptrūka finansējuma,” pastāsta Kalvenes skolas apkopēja Inese Medika.
Gitu Popi-Krūmiņu ar mazo meitiņu sastopam Aizputē. Strādā jaunā māmiņa viesnīcā “Spāres” Kalvenes pagastā un labprāt gribētu atstāt bērnu pieskatīšanai, kad meitenei būs pusotrs gadiņš. “Tā, protams, ir problēma. Lielākie bērni man iet skolā, bet mazās dēļ būs jābrauc uz Aizputi. Nezinu, kā būs uz priekšu, bet vēlētos, lai bērnu varētu atstāt uz vietas Kalvenē,” tā G. Pope-Krūmiņa.
Par prieku aizputniekiem, pilsētā šis pakalpojums ir gan bērnudārzā, gan “Samarieša” mājā. G. Pope-Krūmiņa norāda, ka Aizputē tagad ir arī bērnu laukums, bet, piemēram, Kalvenes centrā arī varētu mazu rotaļu laukumu izbūvēt.

Pilsētnieki kāro labu estrādi
Stāsts par aizputnieku teikto gan jāsāk ar kāda pensionāra vārdiem: “Būs darbs, būs viss pārējais, viss, ko vien vēlaties!” Tajā pašā laikā tieši šobrīd Aizputes novadā ir jāizšķiras par cūku fermas paplašināšanu Lažas pagastā. Kā tad ir – vajag darbu vai smaka traucē? To “Kursas Laiks” skaidros atsevišķi.
Arī dažs labs nesakopts pagalms, kas pieder ne aizputniekam, vai netīrītās Aizputes ielas janvāra pirmajā nedēļā ātri aizmirsušās. Pat tas, ka, braucot uz Kuldīgu, kāds teju nosprūdis Kuldīgas ielas sašaurinājumā. Aizputnieki skatās plašāk un kāro jaunu estrādi.
“Nav mums tā īsti nevienas estrādes. Rīkojam pasākumus stadionos, skolu pagalmos, bet, ja viņi pateiks, ka negrib bojāt stadionus, ko tad? No Misiņkalna estrādes maz kas palicis. Es domāju, ka nākotnē politiķiem vajag padomāt par kārtīgu izklaides vietu Aizputē,” saka skaņu operators Justs Ūdris. Tā nav tikai profesionāļa iegriba. Uz Kalvenes ceļa “Kursas Laiks” sastop pensionāri Aīdu nūjojam. “Viss kas jau mums ir, Aizputē ir labi dzīvot. Jāpadomā gan par pensionāriem vairāk. Vajag biežāk svinēt, tad arī dzīve izskatīsies labāka. Pilsētas svētki man ļoti patika. Kādreiz Misiņkalnā bija jaukas balles,” atceras Aīda.
Vai to iespējams labot?
Daudz smagāki pārmetumi par pāris dienas netīrītām ielām skan Latvijas Saeimas virzienā. “Te pašvaldība daudz neko nevar iesākt. Nezinu, bet tā ir liela problēma. Mums Aizputē ir tikai divi bankomāti, bet, ja kādam vajag bankas pakalpojumu klātienē, tad jābrauc uz Liepāju vai Kuldīgu. Tas ir nenormāli. Tāpat ir ar tā sauktajiem simtlatniekiem. Tagad viņiem jābrauc reģistrēties uz Liepāju. Aizputi pataisa par tādu aizmirstu nostūri, bet tā nedrīkst būt!” saka pilsētas labiekārtošanas darbu darbinieks Jānis Miezītis.
Novada, kurā dzīvo ap 10 tūkstošiem iedzīvotāju, centrā vairs nav pieejami elementāri pakalpojumi. Šajā gadījumā to realizē vairākas lielās bankas. Jau vairākus gadus ir dzirdēts, ka mazpilsētu jauniešiem netiek izsniegti kredīti dzīvesvietu iegādei. Neesot perspektīvas tādas pilsētas kā Aizpute vai Priekule. “Tās ir muļķības. Kā vesela pilsēta var būt bez perspektīvas un vērtības? Paskatieties, cik mudīgi bankas uzliek ķepu nekustamajiem īpašumiem! Viņi mūs pataisa bezvērtīgus, lai laupītu. To dara bankas, un Latvijas valsts tām palīdz. Pēdējais gan ir bēdīgi,” tā pie Aizputes “Top!” veikala sastapts pensionārs.

Vēlē vai nevēlē – viss viens!
Ar šādu teikumu sarunu sāk Cīravas zemnieks Rinaldo Dobelis. Pēc viņa domām, Cīravā šobrīd viss esot kārtībā, bet ar valsti gan neesot labi. “Man ir 500 hektāru zemes un tehnika. Un vēl man ir meita Zviedrijā. Teicu, lai atgriežas. Dzīvot jau te būtu, kur un no kā, bet viņa man jautā, vai ņirgājos par miesīgu bērnu,” tā R. Dobelis. Kādēļ tā, viņš skaidro: “Trūkst mūsu ierēdniecībai cilvēcības un dzīves sapratnes. Nezinu, kas tas ir – latviešu skaudība vai vēl kas, bet dzīvo ar domu sodīt. Tā normālās zemēs ierēdņi nedara. Cilvēcības mums pietrūkst vienam pret otru, cilvēcības un sapratnes. Nupat skrēju uz Aizputi, nebija drošības jostas. Policists izteica brīdinājumu. Normāli, bez bļaušanas. Saprata, ka dzīvoju tepat un steigā neesmu uzlicis. Ja tā prastu strādāt citi, tad daudz kas sakārtotos pats no sevis. Nedrīkst ierēdņi terorizēt iedzīvotājus uz katra soļa. Nedrīkst, jo gribu, lai mana meita dzīvotu Latvijā, tepat Cīravas pagastā,” saka zemnieks.
To, ka pašvaldības ietekmi nevajag pārvērtēt, bilst arī citi. Pagastā notiek kultūras pasākumi, ceļi notīrīti un kopumā iedzīvotāji labi atsaucas par pašvaldības darbu. Tajā pašā laikā saprot, ka Cīravas muiža un apkārtējās ēkas ir kritiskā stāvoklī, bet privātās rokās vai valsts pārziņā. Arodskola kļuvusi par Kandavas filiāli, un par to ir acīmredzami mazāk rūpju nekā agrāk. “Vai tā pastāvēs vēl pēc diviem gadiem? Nezinu. Izskatās, ka viss iet uz galu, un tad viss Cīravas centrs būs pilns ar tukšām ēkām,” tā Cīravas centrā sastapta pensionāre. Par arodskolas pastāvēšanu vajadzētu sākt cīnīties jau šobrīd, citādi var nonākt pie sasistas siles gluži kā Kazdangā, runā ciemā.

Apriķos valda depresija
Braucot uz Lažas pagastu, sastaptie kļūst depresīvāki. Aizvien retāk izdodas sastapt gados jaunus cilvēkus. Nogriežoties uz Apriķu pamatskolu, kur skolēnu skaits kritiski mazs, “Kursas Laiku” atkal sveicina izbijušā veikala izsisto logu vēl atlikušās lauskas. Zinām, ka ēka pieder privātīpašniekam, zinām, ka vēstules no pašvaldības sūtītas. To zinājām jau pirms pāris gadiem, bet nekas nav mainījies. Tāpat Apriķu pašpuikas, spēlējot kādu skrienamu spēli, var tur sagriezties, jo līdz skolai tikai daži simti metru.
Lai gan mainījies ir. “Mums tagad nav valdības,” saka ceļmalas veikala pārdevēja Sanita Zeirande. Precīzāk, Lažas pagastā tagad ir pagasta pārvaldnieka pienākumu izpildītājs Normunds Zariņš, jo novada pagodinājumus saņēmusī Māra Vētra aizgājusi pensijā.
Šobrīd aktuālākais stāsts pagastā ir par cūku fermas paplašināšanu. Par to pēdējā jezga bija 2009. gadā, kad dāņu uzņēmēji tiesājās ar novadu līdz pat Satversmes tiesai. Toreiz tiesa paziņoja, ka pašvaldība var arī saudzīgāk aizstāvēt iedzīvotāju intereses, nekā liedzot paplašināties. Strīdam šobrīd jau ir ilga vēsture – vienā pusē ir stāsts par attīstību un darba vietām, bet otrā stāsts par neciešamu smaku un iedzīvotāju labsajūtu. Abiem ir savi pārspīlējumi. “Kursas Laiks” arī rakstījis par mēslu smaku uz laukiem, kas patiešām bija, bet vēlāk mums nācās konstatēt, ka smaka izzudusi dažu dienu laikā.
“Kopš bijāt pie manis pagājušo reizi, nekas nav mainījies. Cilvēki tie paši, un pagasts tas pats. Tie, kuriem darbs ir, strādā, bet tie, kuriem nav, negrib strādāt. Par to dāņu fermu zinu vien to, ka grib daudz cūku, bet darba vietu jau daudz vairāk tur nebūs. Ja arī būtu – nav jau, kam strādāt. Vietējie zemnieki darbiniekus ved no citurienes. Katrs dzīvo par sevi un kuļas, kā māk. Grūti ir pateikt, ko vajadzētu šajā pagastā izdarīt, lai dzīve ietu uz labo pusi. Tiešām grūti,” stāsta S. Zeirande.
Izņēmuma kārtā “Kursas Laiks” devās pie pašvaldības amatpersonas, jo N. Zariņš ir aizputnieks, Lažas pagastā cilvēks ar skatījumu no malas. “Šajos laikos, kad valdība maina uzņēmējdarbības noteikumus katru mīļu brīdi, būtu jāpriecājas, ka kāds vēlas attīstīties un kaut ko darīt. Te ir lauku apvidus, un tas ir normāli, ka kāds grib attīstīt lauksaimniecību,” par cūku fermas paplašināšanas ieceri pagastā izsakās N. Zariņš. Viņš atzīst, ka cilvēku pagastā ir maz, bet teritorija liela. Tas arī radot rindu problēmu, tomēr, prasmīgi rīkojoties, visu varot izdarīt. Plašāk N. Zariņš gatavs runāt brīdī, kad būs apstiprināts amatā.

+ 1

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Aizputes novads – kā dzeņa vēders

Kategorijas