Kas manā maciņā?

2017. gada 26. janvāris 07:00

141

Pasaules Banka izskaitījusi visu zemeslodes iedzīvotāju ienākumus un izdevumus un secinājusi, ka šobrīd pasaulē ir aptuveni 1,2 kvadriljoni (tas ir skaitlis ar 15 nullēm (1 200 000 000 000 000)) dolāru, kas ik dienas cirkulē gan caur mūsu rokām, gan caur bankas kontiem.
No šīs šķietami nereālās summas tikai 80,9 triljoni dolāru ir skaidrā naudā – banknotēs un monētās. Pārējā nauda ir šķietami iedomāta, jo apgrozās tikai virtuālajā vidē – internetā.
“Kursas Laiks” vēlējās noskaidrot, kāda attieksme pret naudu ir Latvijā. Vai mūsu valsts iedzīvotāji rūpīgi seko līdzi savām finansēm, kā krāt naudu un cik daudz bankas drīkst rakņāties pa mūsu kontiem un ienākumiem?
Svarīga ir drošības izjūta
“Vienmēr jābūt drošības spilvenam,” spriež “Kursas Laika” lasītāja Sandra. Viņas ģimenē ir nerakstīta vienošanās, ka nauda, kas uzradusies negaidot, piemēram, papildu darbos, saņemta dāvanās vai kā citādi, tiek nolikta malā, lai veidotu drošības spilvenu nebaltām dienām. “Ir summa, kuru nekad neizņemu no konta, savā galvā to redzu kā nulli un, ja tēriņos esmu pietuvinājusies šai neaizskaramajai summai, tad vienkārši vairs netērēju,” stāsta Sandra. Šādi dzīvojot, viņas ģimenei izveidojies uzkrājums, kas krīzes brīžos varēšot nedaudz pabalstīt.
Tomēr cik daudzi no mums savos ienākumos spēj atrast tādu daļu naudas, kas paliek brīva, nekur neiztērēta? Daļa mūsu valsts iedzīvotāju pārtiek no minimāliem ienākumiem, līdz ar to uzkrājumu veidošana ir ļoti sarežģīta, lai neteiktu – neiespējama. Labklājības ministrijas apkopotie dati liecina, ka 2016. gada nogalē 7,9% Latvijas iedzīvotāju bija bezdarbnieki, kuri aptuveni 207 dienas jeb 7 mēnešus pavadījuši bez darba. Neizbēgami šāds rādītājs slikti ietekmē ienākumu līmeni, un naudas mūsu maciņos ir mazāk, nekā varētu gribēt. Savukārt Centrālā statistiskas pārvalde 2016. gadā saskaitījusi, ka mēneša vidējie ienākumi uz vienu mājsaimniecību Latvijas pilsētās ir 1032,79 eiro, savukārt laukos – 910,95 eiro. Lai arī summa izskatās pieklājīga, jāatceras, ka šajā naudas daudzumā jāierēķina ikmēneša rēķinu nomaksa un jāapgādā visi ģimenes locekļi, līdz ar to katrai ģimenei pašai jāizlemj, vai veidot no šīs summas arī uzkrājumus.

Centus nekrāsi – pie eiro netiksi
Pēdējos gados ļoti populāra ir sīknaudas krāšana, kas ir vienkārša un neizrauj lielu robu finansēs, jo “melno” monētu iztrūkumu makā īpaši neizjūtam. “Mēs vienu brīdi, kad vēl Latvijā norēķinājās ar latiem, krājām sīknaudu, lai izveidotu speciālu dāvanu. Savam jaunākajam bērnam uzdāvinājām lādi ar tik smagu sīknaudu, cik smags viņš piedzima. Puika piedzima 3,5 kilogramus smags, un kā simbolisku dāvanu izveidojām lādi ar tikpat daudz santīmiem. Ģimenē smejamies, ka tā ir pirmā iemaksa universitātei, kad viņš pieaugs,” “Kursas Laikam” stāsta lasītāja Judīte. Viņa piemetina, ka sakrāt nav bijis grūti, ja vien katru dienu atceras “iztīrīt” naudas maku no sīknaudas. Krāšanā iesaistījušies abi vecāki un divi vecākie bērni, kuri rūpīgi atlasījuši skaistākās viensantīma un divsantīmu monētas.
Daudz dzirdēti stāsti par cilvēkiem, kuri rūpīgi krājuši savu nopelnīto naudu nebaltai dienai, taču dažādu iemeslu dēļ to zaudējuši. Viens no iemesliem ir naudas maiņa vai pēkšņa vērtības krišanās, kad par mājās noslēpto “mantojumu” vairs neko nevar iegādāties. Gadās arī, ka nebaltā diena, kam nauda paredzēta, atnāk ar kādu dabas stihiju vai nelaimi, piemēram, ugunsgrēku, kad naudaszīmes tiek sabojātas un nav lietojamas.
Tādēļ banku darbinieki un finanšu eksperti iesaka naudu uzglabāt bankā.
“Tas, pirmkārt, ir droši – nauda būs pasargāta no zagļiem, mājdzīvniekiem un dabas stihijām. Otrkārt, paveras plašākas iespējas naudu izmantot – gan vienkāršāk samaksāt rēķinus un pārskaitīt naudu draugiem, gan sekot līdzi saviem tēriņiem un kontu atlikumiem internetbankā vai mobilajā bankā, gan iespējas veidot uzkrājumus, par to saņemot procentu ienākumus,” skaidro “DNB bankas” ikdienas pakalpojumu kategorijas vadītājs Jānis Dambergs.
Diemžēl bankai nav pieejami dati par to, cik daudz iedzīvotāju uzkrāj naudu mājās “zeķē” un cik bankā, taču “DNB banka” novērojusi, ka par populārāko veidu kļūst uzkrājums ar dzīvības apdrošināšanu, kas ir ilgākam termiņam, ar iespēju atgūt iedzīvotāju ienākuma nodokli no veiktajām iemaksām.

Kredītiespējas rūpīgi apdomā
Tā sauktajos treknajos gados, kad ienākumi bija lielāki, lielas bija arī iedzīvotāju vēlmes un katrs steidza pirkt īpašumus, automašīnas un citas vērtīgas lietas. Vairums no šīm lietām bija pārspīlēti dārgas, un to iegādei tikai ņemti milzu kredīti, kurus, kā mums visiem šķita, būs pavisam viegli atdot, jo ienākumi bija pastāvīgi. Burbulim plīstot, daudzi nokļuva milzu parādos, zaudēja dzīvesvietas un pret naudu juta spēcīgu riebumu, jo tā sagādāja lielas problēmas. Pret naudu sāka izturēties citādāk – tā bija vērtīgāka, to tērēja apdomīgāk un vairāk centās taupīt.
Vai cilvēki joprojām tikpat bezatbildīgi metas kredītu jūgos? Kreditēšanas speciālists Kaspars Anckalniņš novērojis, ka iedzīvotāji Latvijā pret kredītiem šobrīd izturas piesardzīgi un rūpīgāk tos apdomā. “Piedāvājumi tiek salīdzināti, un meklēts izdevīgākais risinājums. Īpaši mājokļa iegāde ar hipotekāro kredītu ir nopietns ilgtermiņa lēmums. To mēs redzam arī konsultācijās – klienti sākotnēji vēlas saprast savas kredīta iespējas, tad meklē sev piemērotu īpašumu, un ar bankas speciālistu saruna notiek pat vairākas reizes. Tāpat klienti daudz nopietnāk pievērš uzmanību kredīta nosacījumiem, līgumiem un citiem aspektiem, kas var ietekmēt kredīta atmaksu un izmaiņas sākotnējos nosacījumos.”
Tomēr K. Anckalniņš savā darbā novērojis, ka cilvēki bieži izmanto nebanku jeb ātro kredītu piedāvājumus neparedzētiem pirkumiem. “Klientam tas noteikti nav izdevīgākais risinājums,” uzskata speciālists.

Pārbauda tikai aizdomīgos
Lai apkarotu ēnu ekonomiku, Valsts ieņēmumu dienests sadarbībā ar bankām solījis izpētīt nelikumīgos naudas pārskaitījumus un atrast vainīgos. Taču, lai to izdarītu, bankas sāka veikt klientu aptaujas, kurās uzdeva visai dīvainus jautājumus. Iedzīvotājos šī situācija raisīja neizpratni, jo šķita, ka bankas klientiem neuzticas un visus viņu darījumus rūpīgi pēta caur lupu.
“DNB bankas” operacionālās darbības direktors, viceprezidents Intars Sloka vēlas izskaidrot jauno darbības plānu: “Vispirms gribētu kliedēt diezgan amizanto priekšstatu par to, kā klientu darījumu uzraudzība izpaužas reālajā dzīvē. Visnotaļ biedējošā aina, kurā drūmā industriālā telpā sēž urķīgi bankas darbinieki un Džordža Orvela stilā pēta katru bankas klienta konta izrakstu rindiņu pa rindiņai un apspriež ieraudzīto, ir aizraujoša, bet, paldies Dievam, iedomāta.” Viņš skaidro, ka bankas fiziski nevar izpētīt visus klientu darījumus, pat ja to vēlētos. Bankām ir pieeja sensitīvai informācijai, piemēram, ienākumu avotiem, personas datiem u.c., un, runājot par šo kontu pārbaudi, klienti raizējas arī par savu datu drošību.
“Konfidencialitāte ir un paliek viens no banku darbības stūrakmeņiem, tādēļ cilvēku loks bankā, kuri var piekļūt klientu darījumiem un to detaļām, ir ierobežots un bankas stingri seko tam, kā un kam šāda piekļuve tiek izmantota,” mierina I. Sloka. Reālajā dzīvē darījumu uzraudzību veic automatizētas sistēmas, kas nodrošina aizdomīgu darījumu atlasi un tālāku izpēti. Taču, lai izveidotu kritērijus, pēc kuriem atrast noziedzīgus darījumus, “bankām nepieciešama informācija, kuru varam iegūt tikai no pašiem klientiem – līdz ar to mums nākas viņiem vaicāt būtiskas lietas, kuras mēs nevaram uzzināt citur”, skaidro speciālists.
Patiesībā par dažādiem bīstamiem darījumiem banka saņem ļoti maz informācijas un lielākā daļa bankas klientu nekad nenonāk aizdomu lokā. “Pārmest bankām sadarbību ar valsts iestādēm likumā noteiktajās robežās ir tas pats, kas pārmest aviokompānijām to, ka tās pirms izlidošanas pārliecinās, vai visi pasažieri ir piesprādzējušies,” uzskata I. Sloka. “Ja aviokompānija grib lidot un pārdot biļetes, tai ir jāievēro visi noteikumi, kas regulē šo biznesu. Precīzi tāpat ir ar bankām un to darbību regulējošo likumdošanu. Šo prasību ievērošanas nodrošināšana nav nedz aviokompāniju stjuartu, nedz bankas darbinieku interesantākā vai mīļākā nodarbošanās. Ja runājam par uzticību – vai varam būt droši, ka aviokompānija, kura nolaidīgi seko drošības noteikumu ievērošanai lidmašīnās, tikpat nolaidīgi neseko tās tehniskajam stāvoklim?”

Tic, ka naudu var pieburt
Lai cik mēs strādātu un pelnītu, vienmēr gribas iegūt vairāk. Taču ar darbu vien visu pasaules naudu nenopelnīt, tāpēc zināma sabiedrības daļa tic, ka naudu iespējams arī pieburt, izmantojot dažādas tautas gudrības un nebūt ne grūti izpildāmas prasības. Katra paša izvēle, vai tam ticēt vai ne, bet tiem, kuri tic, internetā iespējams atrast neskaitāmi daudz padomu, kā iegūt naudu. Jāatceras tikai, ka ar burvestībām vien rēķinus un ikdienas tēriņus nenodrošināsi, tāpēc uz darbu būs jāiet tik un tā.
Numeroloģe un astroloģe Dita Blūma-Balinska iesaka izmantot čeku dedzināšanas rituālu, kas var palīdzēt atgūt iztērēto naudu. Viņas vadītajā portālā “Simboli.lv” norādīts šādi: “Mēs ikdienā veicam iepirkumus. Par tiem maksājot, mēs naudu atstājam veikalā un pretim saņemam preci un čeku. Atstājot savu čeku veikalā, mēs simboliski atstājam arī savu naudu.” Astroloģe norāda, ka īstajā laikā, sekojot speciāli veidotam kalendāram, sadedzinot čekus, var palaist gaisā domu, ka nauda atgriezīsies. Tāpat viņa iesaka čekus krāt atsevišķā vietā kārtībā, nevis makā, kas tur radīs nekārtību.
Jau daudzus gadu desmitus cilvēki tic, ka naudu vislabāk uzglabāt sarkanas krāsas makā. Tas tāpēc, ka sarkanai krāsai piemītot maģiskas naudas pievilināšanas spējas. Padomdevēji mierina tos, kuriem nav sarkana maka, izmantot citu viltību – savā esošajā maksā ielikt sarkanu diegu vai papīra gabalu, kas arī varot palīdzēt piesaistīt naudu.
Tāpat naudas enerģijas pārzinātāji iesaka nebaidīties tērēt naudu, jo, to darot, tiek atbrīvota vieta jaunai naudai un tā atkal atnāks. Tāpat nav ieteicams pirkt visu pašu lētāko, jo tas norādot naudai uz to, ka bez tās var iztikt. Reizēm esot nepieciešams nopirkt ko dārgāku un nedaudz aizmirst taupīšanas režīmu.
Šķiet, ka Latvijas iedzīvotājiem vispopulārākā naudas pieburšanas tradīcija ir zvīņu glabāšana. Tas jādara Vecgada vakarā, kad no svētku galdā pagatavotās zivs jāpaņem zvīņa un jāieliek makā, lai tā vairotu naudu. Zvīņu drīkst izmest tikai nākamajā Vecgada vakarā.
Vēl naudas piesaistīšanai sacerēti skaitāmpanti, kas piebur naudu, spoguļi, kuros naudu var pavairot, un citi ticējumi, kas, iespējams, kādam tiešām ir palīdzējuši.

+ 1

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Kas manā maciņā?

Kategorijas