Ar domām par stabilu nākotni

2017. gada 26. janvāris 07:00

1184

Kalvenes pamatskola šogad atzīmēs 95 gadu jubileju, savukārt Māteru Jura vārdā nosauktajai Kazdangas pamatskolai aprit 140 gadi. Mācību iestāžu pārstāvji ir pārliecināti, ka abas skolas noteikti arī turpmāk būs pagastu pārvalžu skudru pūznis, nodrošinot abām vietām dzīvošanas spēju.

Mācās arī kaimiņi
“Lai gan oficiāli mums jubileja bija pagājušajā rudenī, plānots, ka atzīmēšana notiks 6. maijā,” saka Kazdangas pamatskolas direktore Aija Dreimane. Skola dibināta 1876. gadā, bet 1938. gadā nosaukta novadnieka Māteru Jura vārdā. 2002. gadā novadnieka vārds tika atjaunots skolas oficiālajā nosaukumā.
Šajā mācību gadā vēsturisko skolas ēku par savu skolu sauc 120 izglītojamie, no kuriem 27 brauc no Kuldīgas novada Laidu pagasta. “Kazdangai ir robeža ar Kuldīgas novadu, līdz Valtaiķiem no tās ir trīs kilometri, līdz Laidiem – deviņi. Vairākām ģimenēm tuvāk sanāk Kazdangas, nevis Laidu skola. Vienmēr ir bijis, ka šeit mācās bērni no kaimiņu pašvaldības. Pašā Kazdangas centrā ir maz skolas vecuma bērnu, pārsvarā visi mīt apkārtnē,” pastāsta direktore.
Pēc Kazdangas pamatskolas absolvēšanas jaunieši dodas uz vidusskolām, otra populārākā tālākizglītības iestāde ir Liepājas Valsts tehnikums, kā arī profesionālās skolas Cīravā, Saldū, Ventspilī un Kuldīgā. Pērn absolventi izvēlējās Liepājas 1. ģimnāziju, Aizputes vidusskolu, kā arī vidusskolas kaimiņu pašvaldībās – Kuldīgā un Saldus novada Druvā. “Skolai ir stabilas iestrādes, lai skolēni tiktu motivēti tālāk izglītoties, un pie mums jau vairākus gadus strādā karjeras konsultants,” norāda direktore.

Pielāgojas situācijai
A. Dreimane Kazdangas skolā strādā 29 gadus, no kuriem 20 aizvadīti direktores amatā. Piedzīvojusi arī laiku, kad Kazdangā darbojies lauksaimniecības tehnikums. “Protams, tas deva zināmu pienesumu pašvaldībai, bija vairāk aktivitāšu, vairāk jaunu cilvēku un pedagogu. Tehnikums bija glābšanas riņķis tām vietējām ģimenēm, kuras finansiālu apsvērumu dēļ nevarēja atļauties savu bērnu tālāk sūtīt uz Liepāju vai citurieni,” atceras A. Dreimane. Tomēr viņai ir prieks, ka tehnikuma ēka tukša nestāv un tur tagad ir muzejs un tūrisma centrs, ar kuriem pamatskola sadarbojas.
120 skolēni, pēc direktores teiktā, ir pietiekams skaits, un skolas nākotne ir stabila. “Skolas vienmēr ir atkarīgas no dzimstības un ekonomiskajiem apstākļiem,” atgādina A. Dreimane. Pedagogu atalgojums ar šādu skolēnu skaitu sanāk zemākais par pilnu likmi – 680 eiro “uz papīra”. “Lai skolotājs vienā skolā nodrošinātu sev pilnu likmi, viņam jābūt vairākām kvalifikācijām.” Sociālā pedagoģe un ķīmijas skolotāja ir bijusī absolvente. “Protams, ir prieks, ka savējie atgriežas, bet vakanta vieta šajā profesijā lauku skolās ir salīdzinoši reti,” novērojumos dalās izglītības iestādes vadītāja.

Nespēj iedomāties klusumu
Kalvenes pamatskola, kas atrodas bijušajā Tāšu-Padures un grāfa Keizerlinga medību pilī, izveidota 1922. gadā. Ēka ir valsts kultūras piemineklis. Uz 95 gadu jubileju plānots sakārtot fasādi – pielabot un nokrāsot.
“Skola ir vieta, kas nodrošina pagastu pastāvēšanu. Mēs te esam kā tāds skudru pūznis – skola nodrošina cilvēku apgrozīšanos, informācijas apmaiņu, pasākumu norisi. Ja laukos pazūd skola, pazūd arī pārējā apdzīvotā vieta,” domās par mazo skolu nepieciešamību dalās direktore Skaidrīte Segliņa. “Klusums šeit parasti ir periodiski uz 40 minūtēm, kad notiek stundas.” Skolā šajā mācību gadā no 1. līdz 9. klasei mācās 62 audzēkņi, 13 bērni apgūst piecgadīgo un sešgadīgo mācību programmu. “Ar šādu skolēnu skaitu skola spēj pastāvēt – tas ir pietiekami, lai mēs spētu turpināt ierasto ritmu. Divi bērni ir no Vecpils, pārējie ir Kalvenes pagasta ģimeņu atvases,” pastāsta direktore. Viņa vērš uzmanību, ka “daļa cilvēku šeit paliek, jo ir darba vietas”. Tās pieejamas kokapstrādes uzņēmumā SIA “Ūsi”, skolā, pašvaldībā, veikalā, kafejnīcā, zoodārzā un dzelzceļa stacijā, kā arī lauksaimniecībā.

Izglītību nosaka satiksme
Kalvenes skolā strādā 17 skolotāji, to skaitā sociālais pedagogs un karjeras konsultants. Skolā nav aprīkota dabaszinību kabineta, bet reizi mēnesī skolēni kopā ar skolotāju tiek vesti mācīties bioloģiju un ķīmiju uz Aizputi.
Taču pēc 9. klases beigšanas Aizputes vidusskolu izvēlas maz kalvenieku. “Tas tādēļ, ka no šejienes uz Aizputi nav satiksmes. Kursē viens privātais mikriņš, bet skolēniem neizdevīgos laikos,” stāsta direktore. Līdzīgi kā kazdandznieki, arī kalvenieki iecienījuši mācības turpināt Druvas vidusskolā, kur ir internāts. Pieprasīta izglītības iestāde ir arī Liepājas Valsts tehnikums.
Kalvenes bērnus, kuri mācās Aizputes mūzikas un mākslas skolās, sadarbojoties vadā vecāki.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ar domām par stabilu nākotni

Kategorijas