Ar sapni par savu pili

2017. gada 26. janvāris 07:00

794

“Esmu priecīga, ka atnācu no divistabu dzīvokļa Liepājā uz Durbi. Desmitos vakarā te var staigāt pa ielas vidu un klusi dungot – neviena nav,” Solvita Sudmale neslēpj vēl vienu aspektu, kāpēc pirms vairāk nekā gada nogruntējusies mazpilsētā. “Gribējās vairāk plašuma sev un trīs suņiem. Blakus Rūķelfu namiņam ir gan vieta voljeram, gan liels dārzs, kur pašai un mīluļiem rosīties.”

Suņi patīk kopš mazotnes
“Kad piedzimu, balts pūkains sunītis jau bija priekšā. Bērnības trauma varēja rasties, bet neradās, kad kvekšķis man iekoda lūpā. Pēc zobārsta apmeklējuma es esot rādījusi viņam salaboto zobu un pūtusi virsū elpu,” par notikumu Solvitai atgādina tikko pamanāma rētiņa. “Suņi visu mūžu līdzās ir bijuši, un man viņi arvien patikuši par kapeiku labāk nekā cilvēki.”
Pūdelis, basets, Neapoles mastino un vairākas citas šķirnes, bet ar tendenci uz arvien lielāka auguma suņiem. Pašlaik izvēle apstājusies pie Bordo dogiem. Vispirms sirdi iekarojusi mammīte Bone, ar kuru suņmīle cītīgi braukājusi pa izstādēm un ieguvusi čempiona titulus. “Bonītes vecākais dēls Pols piedzima ar ķeizargriezienu. Pamodusies no narkozes, kuce savu bērnu negribēja. Ik pa divām stundām liku pie pupiņiem barot, masēju, kakināju un čurināju – lai tikai dzīvotu. Pati nometu desmit kilogramus svara, bet kucēns varonīgi izdzīvoja. Protams, ka lolojumu nevarēju ne atdot, ne pārdot,” Solvita atceras nu jau četrus gadus vecā un septiņdesmit kilogramu smagā suņupuikas ienākšanu ģimenē.
Domu meklēt plašāku mītnesvietu pastiprināja pēc nepilniem diviem gadiem Bonei piedzimusī Bitīte, kā par cilvēkbērniem stāsta suņu saimniece. Vietējie iedzīvotāji neparasto saimi saucot gan par rūķiem, gan par cirkačiem. Savukārt Solvita par troļļiem mīļi dēvē uz soliņiem sēdošos alus dzērājus. “Satiekam ļoti labi. Ja kaut kas te saplīst, labie kaimiņi skrien palīgā. Blakus dzīvo kultūras darbiniece Daira Veilande un arī viena no rūķelfiem – Baiba Venšava.”

Rudgalvji nes veiksmi
Kad dzīvojamā māja Durbē, Raiņa ielā 22, Pirmā pasaules kara laikā nodegusi, istabiņas dzīvošanai piebūvētas staļļa galā. Ilgus gadus telpas stāvējušas neizmantotas, pēc tam iemitināta kāda vieda tantīte, zāļu tēju zinātāja.
Solvitas plāns ir pusi mājiņas sakārtot ērtai dzīvošanai, bet otrajā attīstīt ko līdzīgu lauku tūrisma saliņai. Protams, autentiskas vides saglabāšana prasa nopietnu materiālo ieguldījumu, ko bez projektu rakstīšanas nepacelt. Tāpēc radošā personība visu dara palēnām. Jau ieklātas grīdas, ievilkts ūdensvads, kanalizācija, siltumu nodrošina vienkārša malkas krāsniņa. Lielākajā telpā, ko agrākos laikos sauktu par saimes istabu, izvietotas senas sadzīves lietas un vēsturiskas mēbeles. No guļbaļķu sienām pretī raugās Engelmaņu dzimtas fotogrāfijas.
Ap gadumiju te valdījušo jautrību un bērnu čalas vēl apliecina visur saspraustās eglītes, kas rada meža iespaidu. “No Liepājas un apkārtējiem novadiem pie rudgalvjiem uz Rūķelfu namiņu brauca bērni. Te ir ar sienu pildīti maisi, uz kā sēdēt, dīvaino radījumu – rūķu un elfu – aksesuāri, kā arī stāsts par sendienām, kad troļļi, fejas un cilvēki dzīvoja kopā, tad pašķīrās un nu ap Ziemassvētkiem atkal var satikties. Durbe ir īpaša arī ar to, ka te kādreiz gājis bruņinieku ceļš, ko savā stāstā pārveidoju par troļļu un elfu ceļu cauri cilvēku pasaulei. Bet rudgalvji – tie esam mēs – es un mani rudie suņi. Viņi ir gājuši suņu skolā pie Kinoloģiskās federācijas vadītājas Marijas Demčenko, apmācīti paklausībai, saņēmuši sertifikātu – atzinumu, ka nav agresīvi un labprāt fotografējas ar bērniem, kuriem nav bail. Ik pa brīdim kādu suni palaižu ārā un tūristiņam saku – ja ierauga vienu rudgalvi, tad ir laime, ja divus, gads būs laimīgs, bet, ja visus trīs – tad viss mūžs.”
Solvitas pie Durbes kultūras nama izveidoto Bērnu cirkus studiju, tāpat pieaugušo cirkus trupu “Beztemata” Liepājā atbalsta tekstila ražotne “Lauma”. No pēdējiem piešķirtajiem auduma baķiem tiks šūdināti jauno durbenieku tērpi. Sapratne un atbalsts jūtams arī no Durbes pašvaldības. “Esam izveidojuši garkāju grupu, braukājam ar monocikliem, žonglējam. Viena meitenīte dresē kazu, kam pērkam pamperus, citādi netiekam galā,” sajūsmināta ir entuziaste.

Skatuves vilinājums neatlaižas
Vaicāta, kā nopelna iztikai, māksliniece stāsta par dažādiem projektiem. “Jau piecpadsmito gadu ļoti nopietni strādā ceļojošā cirka “Beztemata” pamata grupa. Kodola cilvēki dzīvo kur kurais: Rīgā, Liepājā, Ventspilī. Katrs attīstās patstāvīgi, un, kad vajag, savācamies kopā. Ir mums pastāvīgie klienti vairākās pilsētās, taču Latvija nespēj paņemt pretī visas mūsu izrādes, tāpēc septembrī brauksim uz Latviešu biedrību Īrijā, domājam arī par Vāciju. Esmu vairākkārt gājusi gidu kursos, beigusi kultūras menedžmenta studijas Liepājas akadēmijā. Mācījusies Francijā un citviet pasaulē. Ekskursijās pa Liepājas baiso notikumu vietām pazemē esmu vadātāja. Daru, ko protu un kas padodas.”
Solvita kopā ar kolēģi Ingu Kreicburgu angažētos pasākumos nodarbojas arī ar “zīlēšanu”. Gadumijā zīlējušas Durbē, pēc tam Latviešu biedrības namā Liepājā, kur to dara jau ceturto gadu. “Cilvēki kopš Kazanovas un Kaliostro laikiem nemainās! Mēs, zīlētājas, neizskatāmies kā vienkāršas pilsones: esam mirdzošā tērpā, ar pieliktiem matiem un milzīgām krūtīm, apkārušās ar divsimt amuletiem, piedāvājam žurku zāles (garšvielas), mīlas dziru, pārbaudām pāra saderību, noņemam jaunavības vainagu. Reāls šovs, bet daļa ļaužu fanātiski grib ticēt un pat mēģina pierakstīties mūsu zīlēšanas salonā. Naudu par zīlēšanu, protams, neņemam un cilvēkiem neko sliktu nepareģojam. Šogad par velti piedāvājām amuletus no pogām – mīlai un veiksmei. Vai dieniņ, Biedrības namā rinda stāvēja!”
Reiz aktrises “zīlējušas” Rīgas svētkos blakus mandeļu tirgotājam, kurš trīs stundas dusmīgi bubinājis, ka nevar ciest zīlētājas, cilvēku mānītājas. Pēkšņi viņam pielecis, un, sitot galvu pret leti, puisis iesaucies: sapratu, jūs taču esat aktieri!
Viegli svētkos neklājas kultūras darbinieku tuviniekiem: “Ja esi tādā ģimenē, nav variantu. Atbrauc mans vīrietis ciemos no ārzemēm un ko viņš dara Jaungada naktī? Vairākas stundas klanīdamies sēd aiz aizslietņiem man blakus, kamēr zīlēju.”

Lidojumu piezemē ikdiena
Bērnībā Solvita dzīvojusi mājā, kur vairākkārt spokojies kāds gariņš. Vēlāk kopā ar draugiem apsekojusi līdzīgas vietas, un no tā tapis spoku šovs. “Mācoties Kijevas Estrādes un cirka tehnikumā, redzēju ne vienu vien fantastisku skatu, piemēram, kā Lieldienu rītā vecās raganas ķērās pie katedrāles driķera.”
Ar radošumu Solvita pamazām satuvinājusies, arī apmeklējot cirka studijas un vingrošanas nodarbības. “Mans onkulis Agris Engelmanis un tante Aija Engelmane piesaistīja mūzikai, bija iespējas apmeklēt teātra izrādes. Vēsturniekam Jurim Raķim atdevu opja Eduarda Engelmaņa bildi, kur vingrotājs attēlots uz rokām stāvam uz katedrāles jumta. Ome Emīlija bija dziedātāja un smalka dāma.”
Dzīvojot Durbē, jaunajai sievietei nācies saskarties ar praktiskām lietām, un vispirms iekritusi, pirmo reizi mūžā audzējot salātus. Kad pa visu dārzu sasētas astoņas paciņas sēklu un salāti līduši ārā visneiedomājamākās vietās, pusgadu pilsētiņa līksmojusi, bet draugi un paziņas ar salātu lapām apkrauti. “Bet es mācos! Tagad jau zaptes sanāk, dilles un pupas saaug. Nekas, ka man bail no lopiem, esmu izdomājusi vistas ņemt. Sieviete vienmēr cenšas būt praktiska, bet es vispirms gādāju, lai suņi paēduši. Polam, Bonei un Bitei internetā pasūtītu speciālo barību, tirgū iemanījos dabūt lētāku gaļiņu.” Suņi labprāt mielojas ar ogām no krūma, burkānus no dobes prot paņemt, un visus zaļos ābolus nolasījis Pols. Dārzā audzēt vēl ko neļaujot tieši mīluļi, kas rok bedres, samanot ūdensžurkas un kurmjus.
Vai paliks Durbē pavisam, Solvita šaubās. “Vieta jauka, labi jūtos, bet nezinu, vai te nosirmošu. Varbūt Karpatu kalnos dzīvošu. Briesmīgi gribēju kādu grūstoši pili par vienu eiro iegādāties. Bet jābūt pierādījumam, ka ir līdzekļi restaurēšanai un uzturēšanai. Sponsoriem īsti neticu, labāk naftu pati atradīšu. Redzēs, cik tālu aizies nebūšanas mūsu valstī, kuras interesi par sevi nejūtu. Izveidoto biznesiņu te var vienā brīdī nograut.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ar sapni par savu pili

Kategorijas