Atgriežas mājās un iegādājas kazu

2017. gada 26. janvāris 07:00

3441

“Pirmo kazu iegādājos, lai būtu piens, ko pieliet no rītiem pie kafijas,” saka durbenieks Ivars Zunde. Pāris gadu laikā kazu ganāmpulks izaudzis līdz prāvam bariņam, un I. Zunde nolēmis pievērsties kazkopībai nopietni. Pašlaik viņš eksperimentē, meklējot receptes kazas siera ražošanai.

Pieredzi smeļas ārvalstīs
I. Zunde “Kursas Laiku” sagaida savu māju sētā, dodamies ikdienas gaitās – te viņš apmeklē savas ragainās mīlules, te novērtē, kā kalpo paša iesāktais būvētais pagrabs un kam jāpievēršas topošajā pienotavas-sierotavas mājā. “Būtu zinājis, ka brauksit ciemos, būtu šlipsi uzlicis!” joko durbenieks.
Mājas Kalnu ielas galā ir ģimenes īpašums, agrāk sauktas par zemnieku saimniecību “Korintas”. Savās mājās atgriezies un par īstenu vietējo sevi viņš sauc pēdējos trīs ar pusi gadus. “Šeit man bija grūti atrast darbu – neko prātīgu nevarēju sameklēt, sākās krīze, daudz kur maksāja maz. Vairākus gadus biju ārvalstīs, konkrēti Beļģijā, kur strādāju celtniecībā. Labi varēja nopelnīt, un ieguvu nenovērtējamu pieredzi šajā jomā. Tad atgriezos Latvijā un savā dzimtajā Durbē. Bija jāsāk domāt, ko šeit darīt,” stāsta I. Zunde. Nonācis pie secinājuma, ka būtu jātur kāds lauksaimniecības dzīvnieks. “Izdomāju, ka tā varētu būt kaza. Tā dotu nedaudz piena, ko pielikt pie kafijas. Pirmo Kalvenē nopirku parasto balto ‘Latvijas vietējās’ šķirnes kazu,” pirmsākumus atceras I. Zunde.

Paplašina ganāmpulku
Atgriežoties dzimtajā pusē, I. Zunde sācis domāt un meklēt dažādus variantus, ar ko nodarboties. “Visu ātri iemācos, apgūstu, tas, ko daru, man arī ļoti patīk, aizrauj.” Apkārt mājai ir trīs arpus hektāru zemes, pie mājas kūts, ko vajadzēja sakārtot. “Sapratu, ka varētu turēt kazas vairumā, iegūt no tām pienu un gatavot piena produktus,” iecerēs dalās I. Zunde. Ganāmpulks tagad izaudzis līdz teju divdesmit ragainēm, un par kazām to saimnieks zina daudz stāstīt, jo pēta informāciju par šiem lauksaimniecības dzīvniekiem. Ganāmpulka papildināšanai viņš daļu ragaino dzīvnieku pircis no Grobiņas novada pazīstamā kazu audzētāja un produktu mājražotāja Rolanda Ekšteina. Kā kazkopis ar nelielu piemājas saimniecības zemi viņš saņem mazo lauksaimnieku atbalsta maksājumu – 500 eiro gadā.
Kazu mātes lielākoties tagad ir mazuļu gaidībās. “Parasti dzimst divi mazuļi, tad es smejos un saku, ka kūts ir īsta dzemdību nodaļa. Šogad mazuļi sāks dzimt janvāra vidū un tā pa kārtai līdz pavasarim,” rādīdams savas kazu mammas paša rokām sataisītajā kūtī, stāsta lauksaimnieks.
Ganāmpulkā ir gan parastās baltās ‘Latvijas vietējās’ šķirnes, gan ‘Alpu’, kuras ir brūnas un garām kājām, gan ‘Tīringas’ krustojuma ragaines. “Ganāmpulka attīrīšanai un atjaunošanai, kā arī tā veselībai iegādājos sugas āzi, kas ir ‘Anglonūbijas’, ‘Būru’ un ‘Latvijas vietējās’ kazas šķirnes krustojums,” rādīdams tēviņu bez ragiem, stāsta kazkopis. Kazas tiek barotas ar paša savākto sienu, paša sētām un piemājas zemē audzētām bietēm un kartupeļiem, kā arī graudiem. “No graudiem viņām garšo kvieši, rudenī novācu paša izaudzētās auzas.” Kazām ik pa laikam veselības labad jāspricē vitamīni. “Tādēļ, ieraugot svešiniekus, viņas sabīstas, jo parasti pieaicinu palīgus,” skaidro I. Zunde, kad ieejam kūtī, bet dzīvnieki atkāpjas tālākajā stūrī. “Aukstajās dienās, kad ir stiprāks sals, kazas ārā neiet, bet izdauzīties pa āru izlaižu katru dienu.”

Apgūst pašmācībā
“Pašlaik pienu iegūstu, biezpienu un sieru gatavoju pašpatēriņam, cienāju ar to draugus. Meklēju sava īstā siera recepti. Pirmo sieru gatavoju, atrodot recepti internetā, taču informācijas par šo tēmu ir pamaz,” stāsta kazkopis. “Publiskā informācija par šīs nozares produktiem ir ļoti skopa, tāpēc centos meklēt citādā veidā – prasot šīs jomas pārstāvjiem. Taču, kad paprasu kādam pieredzējušam recepti, īsti neviens negrib neko stāstīt, jo saprot to kā konkurenci. Pašlaik gatavoju un man ir sanākuši mīkstie sieri, taču tiem ir īss termiņš. Gribētu iemācīties gatavot cietos sierus, kuri jānogatavina. Tiem arī garāks termiņš, ilgāk varēs turēt. Pašlaik gatavojos tam, lai sakārtotu papīrus ar Pārtikas un veterināro dienestu, kā arī citus dokumentus un varētu uzsākt nopietnāku ražošanas procesu un tirgošanu,” iecerēs dalās kazkopis.
“Esmu novērojis, ka cilvēkiem ir interese par kazu turēšanu. Viņi labprāt vēlas tās ņemt – kad piedzimst kazlēni, tad ātri vien vairs nav neviena,” teic I. Zunde. Cilvēki kazas tur kā mīļdzīvniekus, citi vēlas šo salīdzinoši mazāko dzīvnieku govs vietā piena ieguvei, citi – teritorijas attīrīšanai no augošiem krūmiem un zālaugiem, jo kaza spēj apēst un ar zobiem pārstrādāt visu. Saimnieks stāsta, ka aktīvākajā lauksaimniecības darbu sezonā strādā kādā vietējā zemnieku saimniecībā. “Pašlaik ir atvaļinājums, varu nodoties saviem aktuālākajiem darbiem,” viņš noteic.
“Pienotavas-sierotavas māju esmu būvējis pats savām rokām, kur izmantoju savu celtniecības pieredzi, pašlaik te notiek remonts. Arī pagrabu pats izraku un apstrādāju. Šīs te granīta lauskas, ko izmantoju ārējās arkas apmešanai un dekorēšanai, iemainīju pret kilogramu siera. Ja gribu nopietni nodarboties ar produktu gatavošanu, bez pagraba neiztikt,” uzsver saimnieks. “Pats esmu savām rokām, lasot pamācības un informāciju internetā, uztaisījis inkubatoru, lai varētu perināt cāļus. Arī paipalas varētu turēt, taču putniem jāuztaisa piemērota novietne,” norāda I. Zunde. “Esmu domājis turpināt nodarboties ar lauksaimniecību. Ideja par kazu turēšanu ir īstenojusies, un pašlaik esmu savas nišas meklējumos – kaut kas taču pašam arī jādara!”

+ 4

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Atgriežas mājās un iegādājas kazu

Kategorijas