Dejotāji iedegs tortē pirmo svecīti

2017. gada 26. janvāris 07:00

“Es apbrīnoju savus dejotājus – kopā ar viņiem nav iespējams novecot,” priecājas Lieģu kultūras nama senioru deju kolektīva “Trumpe” vadītāja Ingrīda Lūka. Viņa gan atzīst, ka kolektīva dalībniekiem dažkārt gadās pa kādai ķibelei ar veselību, taču viņi aizvien braši turas, nāk un dara. “Šie ļaudis mīl kustēties un ļoti čakli apmeklē mēģinājumus. Protams, arī es cenšos viņiem turēt līdzi. Mani dejotāji ir mans spēka avots.”
Pretēji dejotāju cienījamajam vecumam pats kolektīvs ir ļoti jauns. Šā gada februāra sākumā tas svinēs viena gada jubileju. Tā dalībnieks Imants Dāvidsons atceras, ka doma par šāda deju kolektīva izveidi dzimusi 2015. gada nogalē aizvadītajā senioru pasākumā. “Tovakar Lieģu kultūras nama vadītāja Dzintra Cāle uz skatuves saaicināja izbijušos deju kolektīvu dalībniekus, kuru vidū biju arī es. Kad nu visi stāvējām un gaidījām, kas notiks, viņa izteica skaļu vēlēšanos, ka te varētu tikt izveidots senioru deju kolektīvs.” Šīs idejas īstenošanai pērnajā janvārī Dzintra uzrunājusi Ingrīdu Lūku, kuru ne viens vien liepājnieks iepazinis kā ilggadēju Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīva “Kvēle” un senioru deju kolektīva “Sidrabvilnis” vadītāju.

No latviskā – uz eiropeisko
Pirmais mēģinājums notika pērn februārī. “Iesākām ar pieciem senioru pāriem un bez kolektīva nosaukuma. Tas radās tikai vasarā, kad cēlos un gāju gulēt ar vārdu “Trumpe”. Kāpēc tā? Jo tepat netālu ir upe ar šādu nosaukumu, un kā es to varēju neņemt vērā?” smej Ingrīda.
Pirmā iestudētā kolektīvam bijusi latviešu tautas deja, taču pēcāk nolemts pievērsties citam deju stilam. “Laika gaitā sapratu, ka visi šie ļaudis tomēr nav bijušie dejotāji. Daži no viņiem sākuši apgūt dejotprasmi tikai līdz ar šā kolektīva izveidi. Taču tas nekas! Domu par latviešu tautas dejām vēl pilnībā neesam atmetuši, taču iepriekš minētā iemesla dēļ šobrīd nu jau krietnu laiku dejojam Eiropas dejas.”
Šis nav Latvijā vienīgais senioru pašdarbības kolektīvs, kas iecienījis tieši šo deju stilu. Mūsu valstī Eiropas deju pirmsākumi meklējami aptuveni desmit gadu senā vēsturē, taču visā Eiropā tās dejo jau vairāk nekā divdesmit gadu. Šo deju pamatā ir lēni, graciozi soļi, palēcieni un pietupieni pie diezgan viegli iegaumējamas, piesaistošas mūzikas, piemēram, šlāgera. Tāpat kā tautiskās dejas, arī Eiropas dejas dejo pa pāriem.
“Man Eiropas dejas ir ļoti iepatikušās. Tās ir fiziski vieglas un interesantas, tādējādi piemērotas senioriem. Jaunības gados esmu Durbē dejojis tautas deju kolektīvā, taču šobrīd latviešu tautas deja liekas nedaudz par ātru,” atzīst Imants.

Nevēlas sēdēt mājās
Šai ziņā vienisprātis ar Imantu ir arī Zigrīda Manteja-Pitkevica, paskaidrojot, ka papildus neviltotajai interesei par Eiropas deju apguvi neizmērāmu prieku viņai sniedz arī iespēja satikties ar līdzīgi domājošajiem. “Mēs visi esam sabiedriski aktīvi cilvēki un kopā jūtamies kā viena liela ģimene. Mums ir prieks, ka varam iet, darīt un iepriecināt ne tikai sevi, bet arī citus. Un tas, ka deju noslēgumā dzirdam skatītāju aplausus, rada vislielāko gandarījumu,” izjūtās dalās Zigrīda.
Par iespēju iziet no mājas un būt sabiedrībā sajūsmu pauž arī Imants. Turklāt viņš kopā ar sievu Indru darbojas ne tikai šajā kolektīvā, bet arī dzied Durbes kultūras nama vokālajā ansamblī “Mežābele”.
““Trumpe”, manuprāt, vislabāk sevi parādīja Durbes novada senioru ballē pērnā gada nogalē. Tur mēs dejojām trīs dejas, turklāt vienu – tautastērpos. Tā uzstāšanās spilgti palikusi atmiņā, man ļoti patika,” stāsta Imants.

Gaida rindās vēl kādu pāri
Līdz šim kolektīvs ar saviem priekšnesumiem ārpus Durbes novada vēl nav viesojies, taču gan vadītāja, gan dalībnieki atzīst – tas ir tikai laika jautājums. Ingrīda ir pārliecināta, ka tuvākajā nākotnē “Trumpe” uzstāsies arī aiz novada robežām. “Jūnijā notiks senioru deju svētki, taču tajos vēl nepiedalīsimies, jo tajos pašdarbības kolektīvi dejo latviešu tautas dejas, kas šobrīd nav mūsu pamata repertuārā. “Trumpes” dejotājiem šajā jomā vēl nopietni jātrenējas,” atzīst vadītāja.
Tāpat kolektīvs nepretendēšot uz dalību Latvijas simtgades gadā notiekošajos Dziesmu un deju svētkos. “Nākamgad vēl nebūsim tik pieredzes bagāti, lai spētu ļoti labi startēt deju skatēs. Tāpēc nolēmām, ka šos Dziesmu un deju svētkus izlaidīsim. Kā būs pēc tam? Laiks rādīs,” skaidro Ingrīda.
Protams, tuvākajā nākotnē norisināsies daudzi citi pasākumi. Tāpēc kolektīva dalībnieki aktīvi apmeklē mēģinājumus, lai pavasarī vai vasarā, iespējams, koncertētu ārpus Durbes novada. “Šīs vēlmes īstenošanai gan mums lieti noderētu vēl viens deju mīlošs senioru pāris, un tad kolektīvs būtu pilnā astoņu pāru sastāvā. Šobrīd ar prieku gaidām savā “ģimenē” jaunus dalībniekus,” aicina Ingrīda.
Senioru deju kolektīvs mēģinājumus Lieģu kultūras namā aizvada reizi nedēļā. Šobrīd dejotāju vidū virmo dubultprieks. “Februāri iesāksim ar viena gada jubilejas svētkiem un noslēgsim ar senioru sadraudzības pasākumu tepat Lieģu kultūras namā. Šis ziemas mēnesis mums būs patiesi jautrs,” priecājas kolektīva vadītāja.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Dejotāji iedegs tortē pirmo svecīti

Kategorijas