Paņem ar uzdrīkstēšanos

2017. gada 26. janvāris 07:00

207

“Izšuju un bišķi šuju,” sākumā kautrīgi savu nodarbošanos pieteic liepājniece Lāsma Jansone. Jau trešo gadu viņa ar zīmolu “LJ Digi” turpina padziļināt veiksmīgi atrasto tirgus nišu. Galdauti, sedziņas, bērnu gultasveļa tiek šūti no lina, bet izšujamo objektu spektrs ir ļoti plašs – no uzplečiem un formas cepurēm līdz firmas logotipiem, grezniem motoklubu simboliem uz ādas jakām un personalizētiem apģērbiem.
Izšūt faktiski var to pašu, ko uzdrukā ar karsto spiedi, bet izšuvums noteikti kalpo ilgāk – gludinot neizkusīs, neizbālēs, pārliecinājusies L. Jansone. Pašai lina dvieļi, neuzrādot nolietojuma pazīmes, mājās labi kalpojot jau divus gadus, jo izšūšana notiek ar kvalitatīviem profesionāliem diegiem.

Iedrošina izlūkgājiens
Jaunā uzņēmēja neslēpj, ka visizaicinošākā līdzšinējā pieredzē bijusi pati darbības uzsākšana. 2014. gada septembrī viņa nopirkusi nelielu šūšanas-izšūšanas mašīnu, sagatavojusi pirmos darbiņus un devusies tautās. “Decembrī ar lina dvielīšiem startēju izbraukuma tirdzniecības vietā veikalā “Maxima” un vēl nebiju reģistrējusies kā pašnodarbināta persona. Sapratu, ka liepājniekus tas interesē: daudzi bija domājuši, ka līdzīgu pakalpojumu sniedz vienīgi reklāmas aģentūras. Bet tās nelielus personalizētus pasūtījumus īsti negrib ņemt. Savukārt mazie izšuvēji daudz ko nespēj dēļ ierobežotā izšūšanas laukuma. Secināju, ka ir vērts attīstīties un man nepieciešama izšūšanas programma.”
Pēc bērna kopšanas atvaļinājuma jaunā sieviete sākusi meklēt iespējas. Lai tiktu pie finansējuma lielāka ražošanas līdzekļa iegādei, bijusi nepieciešama izglītība, tāpēc kā bezdarbniece mācījusies Nodarbinātības valsts aģentūras apmaksātajos kursos profesionālo studiju skolā “Citadele”. Trīs, četru mēnešu laikā, palīdzot cilvēkiem no Kurzemes Biznesa inkubatora, pati uzrakstījusi biznesa plānu ar idejām, tirgus un cenu izpēti un, izturot konkursu, finansējumu saņēmusi.
“Grūtākais nav ilgstoša sēdēšana pie šujmašīnas, esmu arī gulējusi blakus un acis pavērusi, kad tā apstājas, beidzoties diegam. Nozīmīgi ir sagatavošanas darbi, bet grūtākais ir neprognozējamie ienākumi. Līdz ar to nedrīkst pazaudēt modrību – tikko mazāk pasūtījumu, jāpalaiž jauns piedāvājums.”

“Bez interneta tevis nav”
Klientu apmierinātība un reklāma, viņasprāt, ir svarīga, bet vēl svarīgāka – komunicēšana sociālajos tīklos. Tāpēc izšuvēja ļoti cītīgi par sevi atgādina “Facebook” un “Instagram” lietotājiem.
“Ja tu neesi internetā, tu neesi nekur. Nospiežot “patīk” un “dalīties”, cilvēkam rodas interese, un tad jau parasti tiek jautāts, vai varu dabūt gatavu to vai citu lietu. Sāku ar lina dvieļiem, tagad jau man ir daudz vairāk produktu. Interneta ārzemju lapās noskatītām idejām lieku klāt savu rozīnīti. Cilvēkam svarīgu datumu izšuvumi rāmītī, salvetes, T krekli, kāzu karogi ir izgatavoti gan latviešiem ārzemēs, gan rīdziniekiem un jūrmalniekiem, gan ventspilniekiem. Ir izšūts arī uz kepkām, kleitu apkaklītēm, paklājiem, mašīnu sēdekļu pārvalkiem.”
Grūtākais no uzdevumiem meistarei bijis veidot palielus izšuvumus uz kāda celtniecības uzņēmuma darbinieku biezajām ziemas jakām. Perfektu precizitāti allaž prasa sīkās detaļas uz uzplečiem un cepurēm. Gadījies, ka smalkās kontūras mašīna nošuj dažus milimetrus blakus, jo audums savilcies.

Uzticas trīs motoklubi
“Jau otro gadu Ziemassvētku tirdziņā veikalā “Jysk” Liepājā divdesmit dienas no vietas meitene tirgoja manu preci, un tas bija liels izaicinājums. Pērn šajā laikā naktīs sanāca gulēt pa divām stundām, šujmašīna darbojās divdesmit divas stundas diennaktī. Kad esmu pārliecināta, ka dizains šūsies bez problēmām, ieslēdzu šujmašīnu un eju darīt ko citu,” tā uzņēmēja.
Savukārt halātu, džemperu, kapuču izšūšanai esot vienmēr jāsēž blakus un jāpietur materiāls – tam izkustoties, var rasties brāķis. Tad vieglāk ir izšūt jaunu nekā izārdīt. Gadījies arī klientam nopirkt vietā četrdesmit eiro vērtu halātu, ko sabojājusi izšūšanas mašīna.
“Zinu, ka citi neapņemas izšūt uz klienta atnestā apģērba, bet es uzdrīkstos un ar uzdrīkstēšanos arī paņemu. Divu gadu laikā paveikts tik daudz, ka brīžiem apbrīnoju sevi: kur esmu ņēmusi tik daudz spēka un laika? Piemēram, apguvu digitalizēšanu – šujmašīnas dūrienu garuma, virziena maiņas programmēšanu.”
Izšūšanas mašīnas speciālā programma, kas izmaksājusi divus tūkstošus eiro, ļauj tapt uzšuvēm arī uz ādas apaviem un jakām, un “Kursas Laiks” aktīvo pakalpojuma sniedzēju pamanīja tieši saistībā ar uzšuvēm uz jaundibinātā motokluba “Iron Wolf” jakām.
“Viens no “Puķu bodes” īpašniekiem brauc klubā “Vētras Putni”, viņš padalījās ar kontaktiem. Līdz ar to niša bija vaļā, un nu trīs Liepājas motoklubi ir manējie. Rokerus, kuri nav klubos, savukārt interesē personalizētās uzšuves, kādu nav nevienam.”
Plāno paplašināties
L. Jansone ir dzimusi, augusi Liepājā, pēc 5. vidusskolas pabeigšanas divarpus gadus strādājusi Anglijā par juvelierizstrādājumu eksperti veikalā. Pēc atgriešanās mājās bijusi administratore picērijā, strādājusi veikalā “Grenardi” un par floristi ziedu kioskā. “Man ir divpadsmit klašu izglītība, toties gaiša galva – daudz un ātri iemācos, ļoti labi orientējos datorā. Programmēšanu tālmācībā mācījos, kamēr vēl nebija piedzimis bērniņš. Kad palika nepabeigts viens gads, sapratu, ka nav īsti jēgas maksāt lielo naudu, jo tajā jomā neko nedarīšu. Dažiem lieli papīri palīdz, bet citi ar augstāko izglītību sēž veikala kasē vai dodas uz ārzemēm,” novērojusi liepājniece.
Vērojot līdzcilvēkus, L. Jansone sapratusi, ka darba ņēmējam diemžēl drošības sajūtas nav – “te maksā, te nesamaksā, te algu nogriež”. Ģimenē viņa pirmā uzdrošinājusies nodarboties ar saimniecisko darbību, un dzīvesbiedrs, kā arī māmuļa lēmumu strādāt sev atbalstījuši.
“Protams, ja vīrs nepelnītu Nacionālajos bruņotajos spēkos, viena to sākumu nepavilktu,” pēc pirmo grūtību pārvarēšanas atzīst L. Jansone un uzsver, ka arī pati ieguldījusi pamatīgu darbu. Jaunā izšūšanas iekārta vien maksājusi nepilnus piecus tūkstošus, tomēr, “ja redzi izeju un spēj domāt, uzņemties atbildību – vari strādāt”.
No rīta, kad četrgadīgais dēliņš aizvests uz dārziņu, sieviete vienlaikus izšuj un sagatavo nākamo projektu. Vakarā, kad ģimene aiziet gulēt, atkal sēžas pie datora – lai nākamajā dienā nebūtu tukšuma brīžu. Pašlaik speciāliste strādā savā darbnīcā mājās, un tas esot liels pluss, bērniņam saslimstot.
“Protams, darbs nozog laiku bērnam, kad laikus jāpabeidz projekts, lai klients būtu apmierināts. Esmu aizdomājusies par darbības paplašināšanos: rokas šobrīd ir tikai divas un ierobežo izšūšanas rāmis. Bet tad ir jāiet nākamajā līmenī. Plānoju startēt ar projektu Liepājas domē, lai saņemtu atbalstu jaunajiem uzņēmējiem. Kad būšu nopirkusi lielāku digitālās izšūšanas mašīnu ar piecpadsmit adatām, vajadzēs meklēt ar precizitāti apveltītu cilvēku, ko apmācīt izšūšanai.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Paņem ar uzdrīkstēšanos

Kategorijas