Rekurzeme.lv ARHĪVS

Kredīti Lietuvā – kopīgais un atšķirīgais

2017. gada 1. februāris 07:00

495
Kredīti Lietuvā – kopīgais un atšķirīgais

Lietuvas finanšu tirgū attieksme pret kredītdevējiem ir brīvāka un reizē arī stingrāka. Attiecībā uz dažādiem jauniem finanšu pakalpojumiem likumdevēji Lietuvā ir atvērtāki, taču ir gatavi vairāk pasargāt savus iedzīvotājus. Atšķirībā no Latvijas, kur dažādi sms kredīti (lietuviski - sms kreditas) līdz 300 eur var tikt izsniegti bez ienākumu pārbaudes Lietuvā tas nav iespējams. Vēl vairāk, piesakoties īstermiņa aizdevumam, lietuvieši rēķinas, ka tiks pārbaudīti ne tikai viņu ienākumi, bet arī dzīvesbiedru ienākumi. Tāpat spēkā ir papildus ierobežojumi attiecībā uz cilvēkiem, kas nav darba ņēmēji un ienākumu saņem citādā veidā – pensionāri, studenti, pašnodarbinātie.

Otra būtiska atšķirība ir pūļa finansējuma izmantošana kredītu izsniegšanā un investēšanā aizdevumos. Latvijā šādas platformas pastāv, taču, nesagaidot valsts pretimnākšanu, tika reģistrētas ārpus valsts robežām. Lietuva šajā ziņā ir krietni pretimnākošāka, līdzīgi kā Igaunija, kur dažādi pūļa finansēšanas instrumenti ļauj izsniegt aizdevumus privātpersonām jau vairākus gadus. Iedzīvotāji šādā veidā var nopelnīt krietni vairāk nekā noguldot naudu depozītos un tiek palielināta konkurence. Brīvā tirgus apstākļos augstāka konkurence nozīmē, ka gala patērētājam ilgtermiņā būs iespējamas iegādāties lētākus pakalpojumus un preces. Jau šobrīd tiek prognozēts, ka tuvāko 20 gadu laikā banku darbībā notiks būtiskas izmaiņas un privātpersonu segmentā tām būs grūta cīņa ar nebanku aizdevējiem.

Trešā, iespējams, būtiskākā atšķirība ir nozares uzraudzība. Latvijā šo funkciju veic PTAC, savukārt Lietuvā Lietuvas banka. Lieki piebilst, ka respekts pret Lietuvas banku ir nesalīdzināmi lielāks un Lietuvas uzraugu rīcībā ir vairāk resursi un lielāka ietekme, lai aizsargātu patērētāju intereses. Aizstāvības labad gan jāpiebilst, ka pēdējos gados arī PTAC darbība kļūst aktīvāka un ilgtermiņā abi uzraugi, iespējams, darbosies vienlīdz efektīvi.

Kopīgais šajā gadījumā tomēr ir vairāk nekā atšķirīgais. Izpēte liecina, ka Latvijā visi ātrie kredīti maksā aptuveni tikpat, cik aizņemšanās Lietuvā. Abos gadījumos aizdevuma saņemšanai nav vajadzīga ķīla vai galvotājs un nav jādodas uz kreditora biroju. Praksē tas nozīmē, ka steidzamās situācijās ir iespējams aizņemties salīdzinoši ātri. Darba laikā tās varētu būt 15 minūtēs vienas bankas ietvaros, bet, ja pieteikums tiek aizpildīts citā brīdī termiņš būtiski palielinās. Arī attiecībā uz kredīta izsniegšanas termiņiem ir novērojamas līdzīgas tendences. Nebanku kredītu jomā dominē īstermiņa aizdevumi uz 30 dienām, taču ir iespējams aizņemties arī uz vienu, diviem un pat trīs gadiem. Protams, situācijās, kad vajadzīgs ilgtermiņa aizdevums nesalīdzināmi izdevīgāk būtu aizņemties kredītiestādē, jo tur procentu likmes ir zemākas. No otras puses, palielinoties pūļa finansējuma platformu daudzumam pienāks brīdis, kad arī hipotekārā kredīta izvēlē un saņemšanā varēs iztikt bez banku palīdzības. Tas nenotiks vienā dienā un arī ne pāris gados, jo šobrīd šādiem uzņēmumiem vēl nav pietiekami liela kapacitāte.