Nīcā svarīga – fasāde

2017. gada 2. februāris 07:00

1075

Nīcas novads slavens ar skaistiem dārziem, kur aiz grezna žoga tālāk plešas tikpat grezni stādījumi. Gandrīz četros gados Nīcas pašvaldībai ne mazums skaistu fasāžu tapis. Piemēram, Nīcas sporta halle vai Rudes sporta nams. Nīcas un Otaņķu centrs spīd un laistās, tomēr ir fasādes, aiz kurām paveras ne tik skaisti un grezni skati, vietām ir komiski, bet vietām skumji.

Grīnvaltos jūtas piekrāpti
Savu ceļojumu pie Nīcas novada vēlētājiem ar jautājumu, ko gribētu, lai izdara nākamā sasaukuma deputāti, “Kursas Laiks” sāka no Grīnvaltu ciema Liepājas pievārtē. Rīta agrumā laikraksts mājās sastapa Daini Mihailovu, daudzu matemātikas mācību grāmatu līdzautoru, ilggadēju pedagogu, kurš arī pensijā turpina degt par savu lietu. Jautāts par Grīnvaltu ciema vajadzībām un vēlēšanām jūnijā, D. Mihailovs iesāk skarbi: “Par Petermani nevajag vēlēt! Viņš mūs ir piekrāpis. Kā šodien atceros – tepat pie garāžām stāvējām un kaimiņš Aigars vēl prasīja, kad kafijas vietā krānā parādīsies normāls ūdens? Solīja, ka būs. Tā vietā mums uzlika skaitītājus un tagad maksājam pēc pilnas programmas, bet maksājam par netīru ūdeni. Es dzeršanai ūdeni pērku veikalā, jo tas ir lētāk nekā pirkt filtrus, karsēt un tīrīt to, kas nāk no krāna.”
Savulaik Latvijas valsts solīja visām pašvaldībām, ka dos ūdenssaimniecībām mazajos ciemos naudu, un vietējie taisīja tehniskos projektus. Diemžēl visi valsts solījumi pazuda krīzes akacī un uztaisītos tehniskos projektus katrā novadā realizē tik, cik naudas pietiek pašiem.
Vai bez ūdens vēl ko gribētu Grīnvaltos? “Te bērnu laukumu uztaisīja par fantastisku naudu. Pielika vienu laternu, bet visa iela stāv tumša. Gribētu, lai būtu gaiši vakaros, vecās padomju laternas jau vēl stāv, kabeļi tik jāpārvelk un lampas jāieskrūvē,” tā grīnvaltnieks.

Birokrātija nav šķērslis dažiem
Grīnvaltu ciems ir lielisks piemērs ne tikai fasādes pucēšanai, bet arī valstiska mēroga problēmai – birokrātijai. Laternas, kuras piemin D. Mihailovs, Grīnvaltu vienīgo ielu apgaismotu tikpat labi kā senāk. Trīs vīri, dažas dienas, tehnika un pāris tūkstoši eiro – tik daudz reāli vajadzētu ielas apgaismojuma sakārotšanai. Ar tehnisko projektu, arhitektiem, apstiprinājumiem un visu pārējo tas esot dārgi. Tā D. Mihailovam paskaidrots. “Kursas Laiks” painteresējās – patiešām nevar rakt kabeļus pat vecā vietā, visur vajadzīgi projekti un saskaņojumi.
Toties, ja paiet jūrmalas virzienā, rodas jautājumi – kā lietuvieši uzbūvē žogus turpat pie kāpām Grīnvaltos? Kā Jūrmalciemā kāpu zonā uztaisīts sporta laukums, ne sliktāks kā Liepājas pašvaldībai Bernātos? Jautājums te ir – kā vieni, ja grib, tad var, bet citiem birokrātija ir nepārvarams šķērslis? Iznāk smuks rotaļu laukums ciema fasādes spodrināšanai un gaisma tikai tam, it kā bērni rotaļātos naktīs, bet visa pārējā iela stāv tumša.

Nav, kas strādā
Skatrē, kas pirms Bernātu pagrieziena, “Kursas Laiks” sastapa Māri un Ivaru Riterus. Viņiem bērni jau lieli, arī ciemā viss labi. Jautāti par to, kas maināms, viņi ieteic pārskatīt sociālo politiku. “Nav vairs, kas strādā. Ja vajag palīgus, tad tā ir neiespējamā misija. Viss jāsaplāno tā, lai vari izdarīt pats,” saka Ivars. “Tas ir tādēļ, ka cilvēki vairs negrib strādāt. Saņem pabalstus un dzīvo no “miezīša” līdz “apinītim”. Tas, kas notiek, nav pareizi. Cilvēki degradējas, jo neiet strādāt,” tā Māra.
“Toreiz, kad pirms 25 gadiem par Latvijas brīvību gudrojām, tad nedomāju, ka tā brīvība šitā izskatās. Milzīgi sociālo dienestu štati, uzpūsti. Viņi sēž uz nodokļu maksātāju kakla un izmaksā pabalstus otrai armijai, kas arī neko nedara. Bet mēs ne par ko nesūdzamies. Bērni ir izaudzināti, visi strādā, un Latvijas zemi, kas mums pieder, nevienam nepārdosim,” saka I. Riters.
Par valsts politiku kopumā Riteri ironizē, rāties vairs nespējot. “Turam vienu govi. Sporta pēc un tādēļ, ka veikalā jau pārtiku nevar pirkt. Tagad, ja cūka nobarota vienā kūtī ar govi, nemaz nevar pārdot. Nav vairs laba cūka,” par mūsdienu izgudrojumiem lauksaimniecībā smejas zemnieks.

Centrā Petermani tieši nerāj
Novada centrā par pagasta vadību izsakās labi. Nīceniece Mārīte no “Saktu” mājām Sklandu gatvē atceras, kādreiz nīcenieki pa gatvi dzinuši govis ganos. “Tagad man viena govs un “Pūpolīšos” vēl divas,” viņa salīdzina. Pagasta vadība palīdzot – vīrs slimo, kad nepieciešams transports, aizved pie ārstiem. Tiesa, atzīmē, ka ceļš Sklandu gatvē labs tikai iesākumā, bet gabaliņš no ciema līdz “Saktām” brīžiem briesmīgs. “Ja rastos nauda, tad būtu labi šo ceļu sakārtot arī tālāk,” tā Mārīte.
Otaņķniece Ilga Prenclava, jaunības uzvārdā – Otaņķe, no “Otaņķu” mājām teic, ka pagastā viss kārtībā. “Galvenais, ko cilvēkiem vajag – lai viņiem ļauj dzīvot. Lai visur nav komisija aiz komisijas, papīrs aiz papīra. Tas vairāk uz valdību attiecas, nevis pašvaldību,” saka I. Prenclava.
Rita Laugale, sastapta pie Rudes veikala, bilst, ka cilvēkiem darbu vajag vairāk. “Nīcā darbs ir, bet tie strādnieki par pabalstu naudu stāv pēc alus jau no paša rīta. Kā veikals vaļā, tā šie klāt. Iznāk negodīgi – tie, kas strādā, pelna, lai citi varētu uzdzīvot,” uzskata R. Laugale. Otaņķu centrā viss esot labi, pat nezina, ko deputātiem nākotnē ieteikt.

Jāstāv rindā uz labierīcībām
Par nesmukumu Nīcas sirdī neviens nerunā. Stāsts ir par Nīcas sociālo māju. Fasāde sociālajai mājai “Airītes” ir tikpat skaista kā citiem novada projektiem. “Kursas Laiks” atļāvās bez uzaicinājuma atvērt nama durvis un palūkot, kas iekšā. Izrādās, ka divstāvu sociālais nams īstenībā ir viena sociālā istaba. Vairumā dzīvokļu dzīvo īrnieki, kuri te mituši jau, pirms mājai iedots sociālais statuss. Arī problēmas palikušas vecās. “Tualete un ūdens uz visiem dzīvokļiem ir viena. Man ir bērns, te blakus ir piecu bērnu ģimene. Stāvam rindā gan uz labierīcībām, gan pēc ūdens. Redzat – šis ir vienīgais krāns un ūdens knapi tek. Lai spaini piepildītu, jāstāv labu laiku,” pastāsta sieviete ar spaini pie ūdenskrāna.
Lieki piebilst, ka iekštelpās nekāds remonts nav noticis kopš padomju laikiem, bet uz nama fasādes gozējas izkārtne, ka te tērēts ERAF finansējums. Izkārtnei te jānostāvot piecus gadus, jo tā paredz Eiropas noteikumi. “Man no tās izkārtnes labāk nepaliek. Ūdens ir tik, cik ir, un tualete viena. Izpilddirektors pateica: ja nepatīkot, lai meklēju citu dzīvokli, bet te Nīcā brīvu dzīvokļu nav. Mūsu ģimene risinājumu atrada, bet citus neapskaužu,” tā sastaptā sieviete. Viņa Nīcas politiķiem nākotnē novēl domāt arī par iekštelpām, ne tikai par fasādi.

Kalnišķos vajag ceļu
Jūrmalciema iedzīvotāji šobrīd noteikti priecājas par gludo ceļu no šosejas līdz pašam ciemam un lielī novada vadītāju, ka tas viņam labi izdevies, taču Kalnišķos tas pats grantētais ceļš palicis. Līdz ciema veikalam aizbraukt esot tīri labi, bet tālāk gan atkarībā no gadalaika. “Atbrauc tūristi te līdz veikalam un noliek mašīnu. Tālāk iet kājām, jo tur sākas visas problēmas. Tā gan dabas parka teritorija, bet kāda tūristiem daļa,” par ceļu pastāsta vietējā veikalniece Sarmīte Zvirbule. Viņa ikdienā arī dzird vietējo runas un secinājusi, ka visapkārt pārāk daudz negatīvisma. “Daudz ļaudis stāsta par visādiem rēķiniem, kas turpina augt. Piemēram, elektrība paliek dārgāka. “Latvenergo” peļņa miljonos, bet cilvēki slīgst nabadzībā. Kā mēģina ietaupīt, tā uzliek jaunu maksu,” iespaidos dalās S. Zvirbule. Viņa arī norūpējusies par Papes ezeru, kas iet postā. “Ne tur zivis ielaiž, ne kopj kaut ko. Ezers aug ciet, un tā ir dabas aizsardzība,” uz Papes dabas parka jaukumiem norāda veikalniece.
Vēl nesen Kalnišķos bija piedāvājums veidot ūdeļu fermu gluži kā Plocē. “Vajag jau darbu, bet cilvēki ir priecīgi, ka šīs fermas te nav. Vieta ir pārāk zema, un mēslus skalotu ezerā,” atklāj jūrmalciemniece.

Klampju ciemā grib pieeju jūrai
Otaņķnieku Kristapu Jurķi “Kursas Laiks” sastop strādājam Klampju ciemā. Lai arī nav vietējais, viņš te brauc bieži. “Ceļš te ir labs, un bērnu autobusiņu arī redzu braukājam,” novadu slavē K. Jurķis. Jautāts, kas šajā pusē būtu aktuāli, viņš, nedaudz padomājis, bilst, ka vajadzētu pieeju jūrai. “Te jau nav tālu, bet, ja vasarā izdomā peldēties, tad ar mašīnu tur nav ko darīt. Atnāks policisti un uzliks sodu. Būtu labi, ja tur ar laiku parādītos kāds vienkāršs stāvlaukums,” politiķiem iesaka K. Jurķis.

+ 2

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Nīcā svarīga – fasāde

Kategorijas