Rekurzeme.lv ARHĪVS

Iespēju mainīt vēlēšanu kārtību neuzskata par vajadzīgu

ZANE GVOZDE

2017. gada 2. februāris 07:00

64
Iespēju mainīt vēlēšanu kārtību neuzskata par vajadzīgu

Iedzīvotāju un arī pašu politiķu vēlme mainīt vēlēšanu kārtību Latvijā ik pa laikam izskan dažādos medijos. Cilvēki visbiežāk pauž neapmierinātību ar faktu, ka būtībā vēlēšanās tiek vēlēts par partiju kopumā, ne konkrēto kandidātu. Tieši šā iemesla dēļ medijos izskanējusi arī ziņa par iniciatīvu vēlēšanās dot iedzīvotājiem iespēju svītrot visu sarakstu, ne konkrētas personas tajā, jo tas diemžēl neko nedod. Kā iedzīvotāji skatās uz iespēju mainīt vēlēšanu kārtību un vai tas tiešām ir nepieciešams?

Kā Amerikai – negrib
Gavieznieks Aivars Vizbulis, taujāts, vai vēlētos mainīt Latvijā esošo vēlēšanu kārtību, atbild: “Tā kā Amerikā nē.” Amerikā vēlēšanu procedūra patiesi ir gana sarežģīta, jo rezultāts atkarīgs nevis no tā, vai par konkrēto kandidātu nobalso vairāk nekā puse ASV iedzīvotāju, bet gan no tā, vai prezidenta amata kandidāts izcīna visvairāk pirmo vietu pietiekamā skaitā ASV štatu, kuru nu jau ir veseli piecdesmit. Tieši tādēļ A. Vizbulis pārliecināts, ka mūsu vēlēšanu sistēmai jāpaliek tādai, kāda tā bijusi jau līdz šim. “Nekas uzspiests nav – ko grib, to vēl,” pārliecināts gavieznieks. Par domu, ka balsošana varētu notikt ārpus partiju ietvariem, balsojot par vienu konkrētu personu, ne visu sarakstu, kungs saka: “Par vieniem vien – tas jau būs grūtāk, tad jau nekas nesanāks.” A. Vizbulis pats aktīvi piedalās vēlēšanās un plāno savu balsi atdot arī gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.
Arī liepājniece Gunta Ukstiņa domā, ka pašreizējai vēlēšanu kārtībai lielu trūkumu nav un to mainīt nevajadzētu. Viņasprāt, veikt kādas būtiskas izmaiņas vēlēšanu kārtībā nemaz nav iedzīvotāju spēkos: “Es nezinu – ko tur varētu mainīt? Domāju, ka tas jau nav mūsu spēkos tā īsti.” Taujāta par iespēju, piemēram, mīnusu vilkt visai partijai, ne vien konkrētai personai, tādējādi samazinot visu partijas pārstāvju iespēju iekļūt augstos valsts un pašvaldību amatos, G. Ukstiņa atbild: “Varbūt tā būtu vēl kāda iespēja, bet vai tas ko dotu?” Jaunā sieviete vēlēšanās iesaistās vienmēr, jo uzskata to par savu pienākumu. “Es esmu balsstiesīga persona, nobalsoju, taču nesekoju īpaši aktīvi tām programmām,” pastāsta G. Ukstiņa.

Neļaut aizsēdēties amatos
“Varētu būt, ka kaut ko mainīt vajag,” apsver grobiņnieks Normunds Ūtrups. Viņaprāt, svarīgi izskaust iespēju kandidātiem pārāk ilgi ieņemt augstus amatus un būt noteicējiem Saeimā. “Kaut kādā veidā to sistēmu vajadzētu mainīt, lai tur tie cilvēki baigi neiesēžas. Brigmaņa kungs, teiksim, kurš tur ir tā kā inventārs,” smejot bilst grobiņnieks. Taujāts par iespējām, kas tad varētu palīdzēt mainīt vēlēšanu kārtību uz labo pusi, vīrietis atbild: “Droši vien vajadzētu kaut kādā veidā ierobežot partiju skaitu – tur jau jāpaiet laikam, laiks visu noliks pa vietām. Nu ne gluži visu – cilvēkiem jau arī jāgrib.” Pēc grobiņnieka domām, svarīgi, lai vēlēšanās nepiedalītos partijas, kas visu laiku nodarbojas ar līdzekļu izšķērdēšanu. N. Ūtrups aktīvi piedalās katrās vēlēšanās viena iemesla dēļ: “Lai man nelojāli cilvēki netiek pie valdības.” Taujāts, vai līdz šim mērķis ir attaisnojies, vīrietis atbild: “Līdz šim vēl ir veicies – kā būs tagad, grūti pateikt.”
Bārteniece Vitolda Neļķe uzskata, ka mainīt vēlēšanu kārtību neesot vērts – tas tāpat neko nedos. “Ko tad tas dos, ka mēs ko mainīsim? Neko!” pauž bārteniece un piebilst: “Ticības nav nekādas vairs.” Līdz šim kundze bijusi aktīva vēlēšanu dalībniece, taču nu sāk šaubīties, vai ir vērts iet. Beigu beigās bārteniece noteic, ka jābalso vien ir, jo “kaut kas jādara ir tautas labā”. Viņasprāt, diez vai kāds no politiķiem ņemtu vērā tautas iniciatīvu par vēlēšanu kārtības izmaiņām. “Kā ir, tā ir. Labi, ka vēl tā, ka nav vēl trakāk!” Īstas pārliecības par to, ka iedzīvotāju balss tiktu ņemta vērā, kundzei nav, taču dažos jautājumos tautai vēlams rezultāts dažreiz manāms. “Kā ir, tā jādzīvo. Varētu pensijām mums pielikt vairāk – tas būtu labi. Mums, tiem nabagiem, vēl jāvelk tie bagātie gandrīz vai – tā viņš ir. Un tik kaut ko pieliek un pieliek, un mums tik atkal jāmaksā,” smejot skaudro situāciju valstī ieskicē bārteniece.