Sāp sirds par katru ģimeni, kura pamet mazpilsētu

2017. gada 2. februāris 07:00

2463

Sāp sirds par katru ģimeni, kura pamet mazpilsētu

Aizputes pirmsskolas izglītības iestāde (PII) “Pasaciņa”, kas 31. janvārī atzīmēja 29. dzimšanas dienu, pēc audzēkņu skaita ir lielākais bērnudārzs bijušā Liepājas rajona teritorijā. “Mēs priecājamies par katru bērnu un ģimeni, kuri atnāk uz Aizputi, un vienlaikus mums sāp sirds par katru ģimeni, kur viens no vecākiem vai abi izlemj pamest mazpilsētu darba meklējumos,” teic PII vadītāja Antra Apine.

Noformēšanā iesaistās savējie
Lai tiktu līdz “Pasaciņas” vadītājas kabinetam, jāiziet cauri tādai kā pasaku zemei – sienu gleznojumiem, ko uzmeistarojuši Aizputes mākslas skolas audzēkņi. “Mums ar viņiem ir izveidojusies lieliska sadarbība. Kad viņi veido diplomdarbus, pieaicinām, lai atdzīvina mūsu vidi, lai te tiešām ir sajūta kā pie bērniem,” pauž A. Apine. Lai vieglāk atrast vadītāju, citus darbiniekus un grupiņas, uzzīmētas arī norādes. “Visjaukākais ir tas, ka visbiežāk šie mākslas skolas audzēkņi paši ir nākuši “Pasaciņā”,” piebilst vadītāja. Lieli palīgi grupiņu telpu noformēšanā ir arī mazuļu vecāki. Piemēram, “Ežuku” vecāki rūpējās par materiāliem, citi vecāki krāsoja. Bērnudārzam ir izveidojusies sadarbība ar biedrību “Latvijas draugi Šveicē”, kas brīvprātīgi izglītības iestādei ziedo līdzekļus pilnveidošanai. “Ir iegādātas koka rotaļlietas, šūpoles, gultiņas. Plānojam vairāk iekārtot ārējo vidi, lai nodarbības mazuļiem laukā būtu dažādākas. Doma ir par pielāgotām lielformāta galda spēlēm un smilšu kastēm, kurās varētu spēlēties jebkuros laika apstākļos,” ieceres izklāsta iestādes vadītāja. Katru gadu bērnudārzā notiek ikgadējie remontdarbi, kuru laikā cenšas izdarīt vairāk nekā tikai pārkrāsot sienas.

Svin dzimšanas dienas
“Parasti janvāris mums sākas ar bērnudārza dzimšanas dienas atzīmēšanu. Katru gadu to darām citādāk. Apaļo un pusapaļo jubileju svinības notiek nedēļas garumā ar dažādiem pasākumiem un aktivitātēm. Aicinām pie sevis bijušos audzēkņus, viesmāksliniekus. Šogad ka audzēkņus apciemos Sarkangalvīte. Būs kliņģeris un baloni,” pirms jubilejas pasākuma atklāja direktore.
Par tradīciju kļuvusi arī bērnu dzimšanas dienu svinēšana reizi mēnesī un Ģimenes dienas atzīmēšana. Tā ir alternatīva Mātes dienai, lai nebūtu sāpīgi bērniem, kuru māmiņas devušās peļņā uz ārzemēm un nevar ierasties. Viņu vietā atnāk tēti vai vecvecāki. Maija beigās jaunākie bērni sveic izlaiduma grupiņas pasākumā “Paliec sveiks, bērnudārzs!”. Pagājušajā gadā PII bija trīs izlaiduma grupiņas, šogad – divas.
“Man sāp sirds par katru ģimeni, kurā viens no mazuļu vecākiem izlemj atstāt ģimeni, lai dotos peļņā, vai arī visa ģimene kopā dodas labākas dzīves meklējumos. Mēs bērnudārzā redzam, ko mazajam nozīmē, ka viens vecāks ikdienā kopā ar ģimeni nedzīvo, kā bērns mainās uzvedībā un to pārdzīvo. Bērniem ir jau tāda dzīves pieredze, kāda pat tuvu nav pieaugušajiem,” novērojumos dalās A. Apine.

Gandarī sadarbība
Pašlaik “Pasaciņu” par savu pirmo izglītības iestādi sauc 230 bērni no Kalvenes, Kazdangas, Lažas un Aizputes pagasta. Lielākais audzēkņu skaits bijis pirms 20 gadiem – 1996./1997. mācību gadā šeit izglītojās 267 bērni, bet vismazāk bijis 2000./2001. gadā, kad “Pasaciņu” apmeklēja 199 bērni. Tagad bērnudārzā ir 12 grupas, šajā gadā nāk arī 11 bērniņi, kuri vēl nav sasnieguši pusotra gada vecumu. Strādā 33 pedagogi, kurus direktore uzslavē kā radošus savas jomas speciālistus. “Vislielākais gandarījums man kā vadītājai ir brīdī, kad redzu, ka bērns, atnākot un paliekot uz visu dienu izglītības iestādē, to dara bez raudāšanas. Tad es saprotu, ka vecāki ir viņus veduši sabiedrībā, tikušies ar cilvēkiem, lai bērns saprastu, ka vecāki nekur nepazudīs un ir arī citi, ar kuriem jākomunicē,” norāda A. Apine.
“Bērni jau pirmsskolas vecumā zina labāk par pieaugušajiem moderno tehnoloģiju knifus, taču mēs esam par dzīvu dzīvi jeb to, ka mazajiem ir jāspēlējas. Ļoti ceru, ka tik drīz bērnudārzos netiks ieviesti datori un citas modernās ierīces,” pauž vadītāja. Bijis gadījums, kad grūti nācies no mobilā telefona atradināt trīsgadnieku. Ar viņa vecākiem vienojušies, ka to noliks skapītī un dārziņā nelietos.

+ 3

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Sāp sirds par katru ģimeni, kura pamet mazpilsētu

Kategorijas