Izmēģina pašgatavoto āža ragu un dūceni

2017. gada 2. februāris 07:00

1830

Ik nedēļu otrdienu pēcpusdienās Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa dalībnieki sanāk uz mēģinājumu, kur no sirds izdziedas un izrunājas par tradicionālajām vērtībām, ko būtiski saglabāt un atstāt kā mantojumu nākotnei. Pašreiz ansamblis gatavojas folkloras festivāla “Baltica” skatei, kas notiks februāra beigās, un atsevišķu tradīciju atjaunošanai Otaņķu pagastā, piemēram, ķekatās iešanai. Ansamblim uzticīgi dalībnieki ir jau vairāku desmitu gadu garumā, tam pievienojas arī gados jauni dalībnieki.

Priecājas par vadītāju
Mēģinājums sākas pulksten divos dienā, dalībnieki jau sapulcējušies, sasēduši savās vietās un gaida ierodamies vadītāju Solveigu Pētersoni un viņas dzīvesbiedru Sandiju Kūlaini. Otaņķu tautas nama vadītāja Inese Šalma slavē ansambļa vadītāju. “Viņi visa ģimene ansamblī ir kopā, arī abi bērni. Ja ir tāda ģimene, ka visi var būt kopā, tad tas ir vienkārši skaisti. Piedalīšanās ansamblī, dziedāšana, koncertēšana – tā ir dzīve un dzīvesveids, kas prasa pamatīgu ģimenes sapratni,” zina I. Šalma. “Kolektīva dalībnieki Solveigu uzņēma ļoti labi, ir abpusēja sapratne, kopīga valoda,” viņa papildina. Solveiga ansambli vada kopš 2014. gada, kad to saņēma mantojumā no iepriekšējās vadītājas Zentas Bērtiņas.
I. Šalma uzsver, ka Solveiga šogad trešo gadu rīkos koncertsarunas vakaru, kurā piedalīsies Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis un Liepājas bērnu folkloras kopa “Ķocis”. Pasākumam ir noteikta tēma, pērn tā bija “Zinu, zinu tēva sētu”. Ansambļi dziedāja dziesmas, stāstīja par katru latviešu sētas ēku, tās pielietojumu, vecākie dalībnieki dalījās pieredzē ar saviem stāstījumiem. Tika iesaistīta arī publika. “Tas bija tik aizraujoši! Šogad tēma vēl nav zināma, bet zināms, ka tas notiks rudens izskaņā vai ziemas sākumā,” stāsta tautas nama vadītāja.

Izzina dzimtās bagātības
Solveiga pastāsta, ka ansamblī bez viņu meitām – deviņgadīgās Emīlijas un sešgadīgās Katrīnas – dzied arī dalībnieces Lienes Ikertes meitiņa Ieva, kurai ir 11 gadu. Viņa “ansamblī piedzimusi, uzaugusi un nokrustīta”. Bērni ir ilggadēji etnogrāfiskā ansambļa dalībnieki.
29 gadus vecā Lelde Jagmina ansamblī atsākusi dziedāt no Jaunā gada pēc ļoti daudzu gadu pauzes. Viņas dzimtā puse ir Otaņķi, un tagad ar savu ģimeni pārcēlusies no Liepājas Karostas dzīvot dzimtajā pusē. “No šejienes cēlusies mana mamma. No Karostas līdz Liepājas centram aizbraukt ir tas pats, kas no Otaņķiem līdz Liepājai, ” viņa paskaidro.
Lelde pašlaik ir bērna kopšanas atvaļinājumā un izlēmusi atgriezties kolektīvā. “Es šeit dziedāju bērnībā, tad pienāca laiks un vecums, kad vairs negribēju, bet tagad atkal atnāca īstais brīdis, kad izlēmu – gribu būt šeit un izzināt sava novada bagātības – kultūras mantojumu, tradīcijas. Es šeit esmu sava dēla dēļ, lai zinātu, ko viņam dziedāt. Šī ir īstā vieta, kur visu vērtīgo uzzināt. Es esmu sajūsmā! No savas omītes stāstiem zinu daudz, bet ansamblī ir tik daudz vecmāmiņu, no kurām varu paņemt zināšanai tik daudz tradīciju un pieredzes – tas ir tik aizraujoši!” priecājas Lelde.
Ansamblī dzied Leldes opapa māsa Alvīne Šķipere, kurai ir 88 gadi un kura ansamblī ir no tā pirmsākuma – 52 gadus. Viņa ir pati vecākā dalībniece. “Tā tas iegājies, citādi nevar būt. Esmu tā ieplānojusi savus darbus un dienu, lai otrdienās varu nākt šeit kopā ar pārējiem. Piedalos arī visos koncertos. Veselība turas – tad jau var!” smejoties nosaka A. Šķipere.

Izgatavo instrumentus
Uz kārtējo mēģinājumu Solveiga un Sandijs līdzi paņēmuši mūzikas instrumentu – āža ragu. Tas vajadzīgs dziesmu izpildījuma papildināšanai. Instrumentu taisījis Sandijs savām rokām. “Brāļa sievastēvam stāvēja mājās šis rags, atdāvināja mums. Konsultējos ar vienu vīru no folkloras kopas “Grodi”, kā taisīt āža ragu. Vissarežģītākais bija raga sagatavošanas darbs – vidus jāiztīra. Pēdējais bija pūšamā cauruma izurbšana. Interesanti, ka šis instruments tāds kaprīzs – visi tajā nevar iepūst, tas ir jāmāk,” norāda tā taisītājs. Mēģinājuma laikā centieni mūzikas instrumentu pakļaut un dabūt ārā dzidri noslēpumaino skaņu bieži izraisa smieklus, jo nekādi nesanāk.
Sandijs taisot arī koka tauri, pusgatava arī kokle, bet tēvs un brālis gatavojuši bungas.
Kāda ansambļa dalībniece no diega un cūkas kājas kauliņa izgatavojusi dūceni. Kolektīva vadītāja bilst, ka tas rada pilnīgā klusumā dzirdamu, tādai kā dūkšanai līdzīgu skaņu. “Tai ir nomierinošs efekts,” secina Solveiga. Sandijs stāsta, ka viņa tētis esot taisījis līdzīgu rotaļlietu, kur diegā iesieta poga.

Gatavojas Saulgriežiem
2018. gadā notiks folkloras festivāls “Baltica”. Lai tajā varētu piedalīties, jāpiedalās skatē, kas notiks 26. februārī. Festivāls notiks ap Jāņu laiku, Vasaras saulgriežos, tādēļ repertuārā dziesmas ir par vasaru, Saulgriežu svinēšanu, visas dabas ziedēšanu. A. Šķipere dalībniekiem atnesusi bildi, kur redzama pūdele – ugunskurs kārts galā. “Tie ir 2009. gada Jāņi, kuros piedalījos. Agrāk tādas pūdeles bija vienmēr, tagad – reti,” viņa stāsta. Savukārt, lai otaņķnieki būtu perfekti, par tautas nama budžeta līdzekļiem abiem kolektīva vīriem tiek gatavoti jauni vīru Nīcas tautastērpi. “Sievām tērpus uztaisīja 2011. gadā, bet vadītāja un visi mēs vēlamies, lai gaidāmajā tērpu skatē viss būtu, kā nākas, tādēļ arī vīriem būs jauns ietērps. To šuj studija “Muduri” Rīgā, zābakus taisa Tukumā, bet jostas kaļ Liepājā,” pastāsta I. Šalma.
“Kolektīvs ir ļoti aktīvs un ir pelnījis ievērību. Viņi dara daudz, tas ir ļoti noslogots kolektīvs un nes mūsu vārdu godam,” lepojas Otaņķu kultūras dzīves organizatore.

+ 4

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Izmēģina pašgatavoto āža ragu un dūceni

Kategorijas